Sāku lasīt Dieva Suņa recenziju, kas principā apstiprināja manas aizdomas par to filmu. Cik nu korekti ir atsaukties uz recenziju, kuru es neizlasīju līdz galam, bet man drusku apnika lasīt detalizētus aprakstus par ekrānā redzamo. Lauris reiz bija atnācis teikt ievadvārdus pirms The Holy Mountain seansa, un man nav ne mazāko šaubu, ka viņš gribētu uztaisīt savu The Holy Mountain. Nezinu, vai Dieva Suns viņu ir tuvinājis šim mērķim. Katrā ziņā provokācija ir izdevusies, un es arī noteikti uz to pavilkšos, kad beigsies Riga IFF. Neatkarīgi no citām filmas kvalitātēm, provokācija ir labi, mums vēl pagaidām vajag provokāciju. Nez vai latviešu kino repertuārā ir līdzvērtīgs piedāvājums pēc visa ciešanu un varoņu kino piedāvājuma, ko mēs esam saražojuši. Tas ir mazliet līdzīgi kā ar Brekti. Es netiktu, ka es esmu liels Brektes mākslas cienītājs un patērētājs, un viņa parādīšanos tirdziņos es galvenokārt uztveru kā performanci, nevis reālu mēģinājumu pārdot piķī mērcētu kaķi par milzīgu naudu. Taču reālā māksla sākas, kad kāds konservs sāk mēģināt ierobežot Brektes aktivitātes.