Jāsaka, ka personīgi izsūtīti aicinājumi balsot man liek justies kā slavenajai tantei Bauskā, vai arī no kuras Latvijas pilsētas tā tante būtu. Cita starpā personīga pazīšanās vēl nenozīmē to, ka es atbalstu visas tava dzīves izvēles, pat ja es tev vilktu plusiņu, ja nu tev gadītos nokļūt sarakstā, balsojot par kuru tas man neizraisītu vemšanas refleksu. Šīs nu būs vēlēšanas, kurās katram "balsot ir ļoti svarīgi" komentētājam gribās ieteikt paturēt muti, un ar grūtībām sanāk noturēt cerību, ka vismaz kāds no normālajiem cilvēkiem tiks vismaz iekšā, uz kaut kādiem reāli paveicamiem darbiem es nemaz neceru. Šī vārgā cerība nav jauna sajūta, bet vismaz iepriekš tā nebija tik izteikta viena saraksta ietvaros. Nu, varbūt nedaudz meloju, jo mums jau bija vienas vēlēšanas, kur tika kundziņš, kura reālie balsojumi pat Ušakovam liek izskatīties kā gaišajam tēlam. Divi lieliski pierādījumi tam, ka arī draņķīgi cilvēki var darīt labas lietas, kad viņus ieliek pareizā vietā, un spiežu uz viņu pareizajām ego pogām.

Bet ja reiz mēs esam pieskārušies pašvaldību pārvaldīšanas tēmai, man uzreiz ir ieteikums nākamajiem opozicionāriem. Ja mēs negribam, lai Šlesers tiek pie svarīgiem pašvaldības kloķiem, no opozīcijas ierakumiem ir viena laba stratēģija - čakarēt Andrejostas projektu visos legālajos veidos. Tas tagad būs Šlesera bērns. Jūs drāzīsiet viņa projektu, viņu drāzīs kundziņš ar naudu, un viņam nebūs laika nodarboties ar satiksmi, parkiem, apkaimēm, un vēl sazin kādām pilsētai svarīgām lietām. Ja problēmu saraksts būs gana garš, Šlesis pat Elbakjanu pasūtīs dirst risināt pašam savas problēmas ar Grīziņu.