Ķīna ir diezgan jocīga valsts. Es negribētu būt piedzimis Ķīnā, tāpat kā es negribētu būt piedzimis viduslaikos, bet man šķiet, ka mums ir diezgan limitēta informācija un izpratne par Ķīnu. Tagad, piemēram, Ķīna ir paudusi atbalstu saviem ārvalstu studentiem, kas šķiet ļoti atbildīga un galvenais cilvēcīga rīcība. Es pieņemu, ka mums akurāt nemelo par visām darba apstākļu problēmām Ķīnā, bet es nojaušu, ka naratīvs tomēr ir diezgan tendiciozi negatīvs par jebko, kas skar Ķīnu.

Vai varētu būt tā, ka Ķīnā ir tāda oligarhija, kas līdzinās Krievijai? Jo tad kad tiek runāts par Ķīnas totalitārismu, man tomēr pārāk nelīmējas bilde kopā ar to priekšstatu, kas man ir par sociālistisku totalitārismu. Tur ir wild kapitālisma elementi, kad runa ir par darbaļaužu interešu aizstāvību, tur ir kaut kāds Ķīnas uzņēmumu un pilsoņu protekcionisms ārpus Ķīnas, un īpaši otrais totāli nelīmējas kopā ar sociālistiskas distopijas tēlu, un tad ir ar stingru valsts roku vadīti ekonomiskie procesi, pret kuriem kapitālisti diezgan bieži apdedzinās, sakot, ka mums un viņiem ir nevienlīdzīgi spēles apstākļi, jo mēs liberālajās demokrātijās nevaram atļauties darīt visas tās lietas, ko dara Ķīna.

Un runājot par to totalitārismu, nevarētu būt tā, ka pati struktūra to ir izauklējusi? Tādā ziņā, ka Ķīna ir izslimojusi to utopijas fāzi, kurā visiem un katram pienākas vienlīdzība un pārticība, un pārlēgusi fokusu uz tiem, kas par to ir bijuši gatavi cīnīties, un visi pārējie ir resurss kā koksne mežā. Attiecīgi augot valsts pārticībai, aug to pārticība, kas ir iesaistīti šīs pārticības pārdalē, un tad sociālā noslāņošanās turpinās tik ilgi, līdz šīs sistēmas pārvaldei ir nepiecieša totalitāra kontrole, lai uzkrātā labklājība nesāktu plūst prom no tiem, pie kā tā jau tagad ir aizķērusies? I mean, es nedomāju, ka arī Latvijas vidusslānis baigi gribētu cīnīties par to cilvēku tiesībām un labklājību, kas, piemēram, strādā konservu fabrikā, un viņus kopumā apmierina tas, ka notiek šāda sociālā noslāņošanās. Par laimi vismaz Bolt kurjeri ir citā krāsā, un ir vieglāk sev pamatot, kāpēc viņiem nepienākas nekas vairāk.