Slava Allāham un Budam, man dzimene iekrīt sestdienā!

Jūs jau, drošvien, padomājāt, ka varēs dzert? Ha! Pirmkārt, sestdienās ir lekcijas. Bet, kas svarīgākais, es varēšu ieslēgties mājās, izslēgt telefonu, un izlikties par beigtu. Nu, labi, gan jau kaut kur divatā aizies. Bet katrā ziņā, ņemot vērā jauno modi taisīt surpraiz pārtijus, labākais veids kā ar mani neglābjami sabojāt attiecības, ir sarīkot man pārsteiguma ballīti. Naids uz mūžu, iespējams arī fiziska vardarbība.

Un vēl man ir jutība pret dāvanām. Visa dzīve nav bijusi viena vienīga katastrofa, un es, piemēram, esmu sācis lietot tabakas tinamo etviju un blašķi, bet to ir dāvinājuši zinoši cilvēki. Citādi man nepatīk mantas, un es mēģinu aprobežoties ar lietām, kas man tiešām ir nepieciešamas, un mantām ir jābūt fundamentālām. Nezinu, kā citiem, bet man drīkst dāvināt alkoholu un tabaku, jo tiek dāvināta pieredze. Pat pašdzīta ļerga ir pieredze. Tabaka izkūp dūmos, tukšās pudeles tiek izmestas stikla konteinerī, un paliek tikai atmiņa par dāvanu un dāvinātāju. Un vēl arī naudu aploksnē, par to nedabūjot pa seju, drīkst dāvināt tikai vecmamma.