| Par tiem Ušakova nelaimes sajūsmas spiedzieniem, te ir parādījies mēģināt pakratīt ar pirkstu - http://www.diena.lv/lat/politics/viedokli/kopeja-koma-2011-05-24-1Drīkst mani, protams, nolamāt, bet tas ir apmēram kā pieķert pusaudzi, kas jau pus gadu pīpē, un nolasīt viņam morāli par pīpēšanas kaitīgumu. Atļaušos iekopēt pats savu komentāru pie šī viedokļa. "Nu, lābi. Ir jau forši uzmest sev virsū maģisko apmetni, un izlikties, ka tas tevi pasargās no gobliniem un mošķiem, kas apdzīvo šo pasauli, tikai dzīve nav pasaku grāmata. Piekrītu, ka ķengājoši komentāri nav attaisnojami, bet nepiekrītu, ka tas ir kāds pārsteigums. Šis literārais paņēmiens, ka visi aprobežotākie ļautiņi ir ekskluzīvi tikai dzērāji un bezpajumtnieki, ir naivs, un balstīts vēlmē ticēt.
Te, komentāros, ir ka brīdim tika piesaukta audzināšana. Un ko jūs domājat, ka no bērnudārza vai skolas sola laukā, un audzināšana pabeigta? Kas tad ir tie paraugi, kam cilvēciņš varētu līdzināties? Tie, kuri publiski izsakās, kā dzīvot ir pareizi, un pārējiem "pa muti un no Rīgas ārā"? Varbūt kultūra? Bija mums te viena Trojas Helēna, kas valsts vārdā saslēdza līgumus, un tad aizlaidās pāri jūriņai. Varbūt "ceturtā vara", kas vai nu nodarbojas ar politisko oponentu nesavtīgu apriešanu, vai līgojoties līdzi sabiedrības vēsmām, lai tikai saglabātu konkurētspēju? Ja mēs, demonizējot lietas un parādības (krīze, bankas, konsolidācija, starptautiskais valūtas fonds, krievi, homoseksuāļi), notrulinām sabiedrību, ko tad mēs brīnāmies, ka tā ir kļuvusi trula? Nu nenāk pie mums dēmons, kas izkauj lopus, nolaupa jaunas meitenes, un atstāj ciema ļaudis bez iztikas." |
Laukos ar vairs neviens svešus nesveicina. Neviens nevienu sev klāt nelaiž, jo nekad nevar zināt, ko tam vajadzēs. Savu problēmu pietiek.
Oi, bet ja izrādās, ka kādam iet sliktāk kā pašam, tad vispār - medusmaize.
Man iet slikti, bet tev vēl sliktāk - tas tev par to.