un kamdēļ gan ne? Rietumi var visu cirst un art, bet citiem, lūk, jāsaglabā zemeslodes plaušas un dzīvnieku sugas un tāpēc sēdiet, biedri nabadzībā, nebūs jums ar biznisu nodarboties, bet vērtības sargāt...
Mani foto reportāža interesē vairāk no aspekta, ka tev ir iespēja redzēt notikumus otrā pasaules malā ne sliktāk, kā zaļumballi Varakļānos. Sēžot Rīgas offisā nudien starpības nekādas.
Bet ja tu tiešām vēlies parunāt par morālām un globālām tēmām, tad atzīmēsim arī faktu, ka lielākais ekoloģiskais drauds šobrīd ir pārapdzīvotība. Plaušas, redz, mēdz veikt gan ieelpu, gan izelpu.
Na-a, ne jau pārapdzīvotība patērē visvairāk skābekļa. Wot, par provi ņemam kaut vienu mašīnu, to pašu goļfiku vai, nedod die's, žopeli: tā ražošanā no dzelzsrūdas līdz gatavam produktam ir iztērēts tik daudz skābekļa, ka Tev visam mūžam pietiktu. Un ja vēl ņem vērā, cik gaisu samaitā tāds dranduļets 20 gadu ekspluatācijas laikā, kļūst skaidrs, ka pie vainas ir bagātāko cilvēku alkatība: šitie pusplikie aziāti jau nekad mūžā nesakrās savai mašīnai. A Jeņķistāna tik svilina uz nebēdu, tāpat Jevrosojuzs un Vaņkzeme.
Nu, Jenķistānijai tagad pievienojusies ir Ķīna, pamazām sāk pievilkties Indija u.t.t. Energo un citu resursu patēriņš aug augumā. Katram indivīdam pārticības piemērs ir pieejams vieglāk kā jebkad. Lūk kur arī pārapdzīvotības problēma.