Redz, rietumu civilizācija aizvien biežāk dabū pa seju kā nebūt ne vienīgā labklājību nodrošinošā civilizācijas forma, un viens no šī viedokļa galvenajiem iemesliem ir Ķīna. Nav gan skaidrs, ko iesākt ar visiem tiem stāstiem, kā jaunas ķīniešu meitenes metās lejā no kopmītņu logiem visādu tur glamūrīgu telefonu ražotnēs, bet šo tēzi dzirdu ne pirmo reizi. Un, ja ar globālās demogrāfijas novērojumiem sakarā ar labklājību viss takā būtu skaidrs, tad to, ka demokrātija nav vienīgā labklājības forma, ir grūtāk sagremot. Domāju, piemēram, kādā nebūt satori.lv vienīgie pozitīvie viedokļi par Ķīnu varētu būt tikai tad, ja runa būs par pandām vai vēsturi.

Nu lūk, divas interesantas tēzes, bez moralizēšanas, vien tādēļ, ka nepierastas:

* Demokrātija izriet no ekonomiskās labklājības, nevis otrādi. T.i. nevis esiet demokrātiski, un viss jums būs labi, bet veidojiet vidusslāni, kas garantēs varas leģitimitāti. Kā mēs zinām, rietumu politikā ir zināmas problēmas ar iedzīvotāju atbalstu, un mēs neesam izņēmums.

* Demokrātija nav liberālo vērtību garants. 70% procentu demokrātisko valstu, šobrīd, ir problēmas ar vārda un pārvietošanās brīvību.

Laikam morāle no tā visa - pirms sākat moralizēt, pārliecinieties, ka jūsu auditorija ir pāēdusi, jeb paēdušais izsalkušo nesapratīs.