Ja jau visi tik filozofiski šodien, tad es ar.

Kaut kad deviņdesmito vidū, kad sākās ģimeniskā migrācija uz Rīgu pa daļām, atkritumu tvertnē nonāca daudzi kilogrami vinila. Gan Andersena pasakas, gan Līvi, Mikrofonu ierakstu gada balvu izlases, rokopera Lāčplēsis un pat antons_v nesen pieminētā leģendārā Zodiaka plate. Tagad, savā hipsterismā, ir doma pirkt plašu atskaņotāju. Pareizāk sakot, vien pārpratuma un slinkuma pēc tāda vēl nav. Bet, nav tur ko liegties, arī es esmu slinks cilvēks, un digitālais formāts tomēr ir visērtākais, neskatoties uz melomānu, "omg, omg, mp3 nogriež augšas, vajag lietot FLAC". Bet! Digitālā laikmeta "copy + paste" tehnoloģija rada galvassāpes ne vien mūzikas izdevniecībām, bet arī "pirātiem" (AKKA/LAA stilā, Rača vārdiem). Dators, dators, laptops, telefons, aipōds, un gan jau mp3 atskaņošanas funkcija drīz būs arī veļas knaģim. Interneti kopš Napster laikiem ir tikuši tik tālu, ka veselu seriāla sezonu var novilkt dienas laikā, un bildes twitterī var likt arī esot mežā, sēņojot, tāpēc gudrie prāti un globālās korporācijas (jā, reizēm jenķiem pasaules čempioni ir tādās disciplīnās, ka rodas sajūta, ka ar ASV robežu pasaule arī beidzas), ir nākušas klajā ar mūsdienīgu risinājumu - turiet datus mākonī! Nu, mūsu konservatīvais ļautiņš uz to visu skatās šķībi, da i ne visi vēl ir apgādājušies ar smārtfōniem un bakstāmdēļiem, bet arī mūsu guberņā lietas sāk notikt, par spīti tādiem arhaismiem kā Račs un AKKA/LAA.

Kamēr Google Music ir pieejams tikai ASV, un DropBox burvība manam prātiņam vēl nav pielekusi, paklons līdz zemei Apple. Mūsu dievzemītē ir ne tikai plafroma.lv un doremi.lv, bet arī iTunes. Es gan viņu nelietoju, un nelietošu (screw you guys - man darbā ir Windows, and thats defines me), un varu arī pamatot kādēļ es dirsu neplēsīšu par šo labumu gūšanu, bet gaidīšu, kad labums man uzkritīs kā sniegs uz galvas. Bet vēl mazliet paslavēšu Apple, kuriem, līdzīgi kā man, radās skepses pilnais jautājums - kādēļ mākonī jātur miljoni kopiju vienai dziesmai, ja tāpat ir zināms, ka visi bērni glabās tur Lēdiju Gāgu? Tāpēc viņi iz uztaisījuši iTune Match, kas, kā izrādās, ir pieejams mūsu banānzemē.

Bet tad par to dirsas plēšanu. Mūzikas kolekcijas sakarā ir daži retoriski jautājumi. Cik diennaktis man vajadzēs, lai mākonī ielādētu visu savu mūziku? Kurš mākonis ko tādu vispār man atļautu? Tur takš Nacionālā Bibliotēka teju ir jāceļ! Cik bieži es vispār klausīšos visas tās pirms desmit, piecpadsmit gadiem lejuplādētās un visādi citādi iegūtās dziesmas? Let's face it... desmit riņķi, un rotaļlieta ir apnikusi, un uz gadu, diviem, trim var krāmēt nost plauktā. Un jēga man to visu birokrātiju uzturēt? Ir takš kolektīvā zināšanu krātuve YouTube. Nav daudz lietu, ko tur nevar atrast. Tātad, kad parādīsies mūzikas mākonis, kas mani apmierinās, tas noteikti būs clean start. Ja nu man pēkšņi uznāks bzdings un nostalģija pēc 1995. gada Grindmaster Dead, tad es arī to ielikšu šo vienu albumu mākonī, ko man, laikam, būs vieglāk atrast internetos, nevis meklēt kastes ar diskiem. Lentes nomaina kasetes, kasetes diski, diskus failu. Un vienmēr tas ir clean start. Viss vecais aiziet izgāstuvē, kā tās vinila plates ar Lāčplēsi un Zodiaku.