par tiem zobratiņiem pilnīgas muļķības, divus vārtus jums vārtsargi uzdāvināja, un pēdējos aizsapņojies aizsargs. Pārējie divi gan godam ar gaļu izcīnīti.
Bet nav jau bērnudārzs kur līdz asarām par uzvaru :)
No spēles uz spēli var just, kā atšķiras savstarpējā sapratne. Tik laba aizsardzība, kā man bija šajā spēlē, vēl nebija bijusi. Nu, tā ka bez vārdiem ir skaidrs, kas jādara.
Viss īzī, tiešām nav bērnudārzs. Vienkārši "tas, kurš neuztver spēli nopietni, iznīcina to."(H.G.Gadamers, "Patiesība un metode", lappusi tagad nepateikšu). Proti, spēles viegluma paradokss ir tajā, ka pret to jāizturas ar vislielāko nopietnību, tikai tad tu tajā pilnīgi pazūdi un dabū vislielāko kaifu. Loģiski, ka pēc tam ļoti gribas par to visu parunāt :))
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}