Ja kāds vēl nav noguris no 9. maija kaislībām (jo, pļeķ, jāstrādā bija), var paizklaidēties ar šō jūtjubes kanālu. Lai arī nosaukums vedina domāt, ka būs iespēja uzzināt par pasauli un mums, tomēr kaut kā tālāk par Ukrainu tas pasaules redzējums nesniedzas. Bet visas tēzes, principā, var attiecināt uz jebkuru valsti, pat uz ASV, par Latviju, protams, nemaz nerunājot. Galvenā tēma, kaut kādi zemnieku salašņas, nacistu pēcteči mēģina taisīt lielo politiku Ukrainā, kas vērsta uz fašistisko (ievelkam elpu) Eiropas Savienību, oligarhu varu (Krievija tad būtu tas labais piemērs), un vienīgi komunistiskā partija glābs īstos slāvus (jā, jā, Delfi jau uzrakstīja par slāviem Krievijā) no fašisma. Uz Arktogeju vēl neesmu uzrāvies, bet ar nepacietību gaidu. Bet ir savdabīgi runāt par nacisma draudiem vērstiem pret austrumslāviem, ja ES ir fašistu pēcteči, rietum ukraiņi ir zemnieku tauta, kas labākā gadījumā govis māk slaukt, Leiši ir ukraiņu izkalpinātāji, par poļu šļahtičiem, kas ļaunuma skalā ir tur pat blakus hitlerjūgendam, nemaz nerunāsim. Vienvārsakot, mēs te par Ziemeļkoreju satraucamies.

Tas tā, ieskats to cilvēku domu gājienā, kas vakar gāja pie uzvaras pieminekļa pieminēt savus kritušos, kā patīk stāstīt Ušakovam latviešu vēlētājiem. Un nelolosim ilūzijas, ka kāds saprot karā ierauto tautu traģēdiju, ir pret nacismu kā ideju, un uzskata, ka PSRS režīms bija noziedzīgs. Mērķis attaisno līdzekļus, tāpēc priekšā un pakaļā tiks bāzti medāļiem nokārtie veterāni, kuriem acīm redzot visiem ir pa 90 un vairāk gadi, tiks koķetēts ar okupācijas atzīšanu, un eirofōbija ir rūpes par Latvijas pašnoteikšanos. Viņiem viss uz rietumiem no Baltijas robežas ir nacistu sazvērestība, tā pat kā Rietumeiropas margināliem cionas protokoli.