| Kamēr es slimoju, es sevi izklaidēju, iepazīstoties ar dažādiem sociālekonomiskiem procesiem pasaulē. Piemēram, kā kratom (pat nemēģināšu latviskot) produktu haips ASV ir izmainījis Indonēzijas zemnieku dzīvi. Kas agrāk bija tradicionāls uzmundrinošs dzēriens, tagad ir kļuvis par industriju ļoti īsā laikā. Noliekot amerikāņu veselības problēmas malā, vai tā ir sociāli ilgspējīga un videi draudzīga saimniekošana, tas vēl ir jautājums. Bet mums jau vēl ir kvinoja, mandeles, avokado, ķiploki un vēl citas "ētiskas" industrijas. Bet lielvalsts tirgus pieprasījums ietekmē ne tikai tālu un eksotisku valstu ekonomiku. Luiziānas garneļu zvejas industriju, kas ne tuvu nav spējīga apmierināt iekšējo pieprasījumu, ļoti labi gremdē Indijas garneļu audzētāji. Vai audzētāju prakses ne tikai kropļo kaut kādu tālu un mums ne pārāk svarīgu tirgu, bet arī ir problemātiskas vides, cilvēktiesību un veselības jautājumos? Ļaušu minēt. Vēl nesen bija tas raksts par islandiešiem, kas ir mazliet satraukušies par lašu audzēšanu sprostos jūras piekrastē. Norvēģi bija pionieri šīs problemātikas veicināšnā, bet nu jau ir izstrādājuši visādus regulējumus, kas gan tāpat šo nozari nepadara par pārāk lielisku. Ziniet kur vēl grasās audzēt lašus sprostos? Tepat mūsu pašu jūriņā. Tad vēl mums ir tādas ļoti noderīgas un visiem vajadzīgas industrijas kā mākslīgais intelekts un kriptovalūtu mainings, kas nu ļoti palīdz ar planētas co2 mērķiem. Holandieši gan ir nolēmuši, ka varbūt viņi savas paprikas siltumnīcas varētu sildīt nevis ar gāzi, bet ar severiem. Jāsaka, ka nav pats stulbākais veids kā nokurināt kaudzi elektrības.
Tikmēr soctīklos "tradicionālo vērtību" kopēji turās pie mītiem par viensētām, kurās omes turpina slaukt savu gotiņu. Vai "ekonomisti", kuriem uz jebkuru kritiku ir viena atbilde: "Jums vienkārši skauž."
Šis viss rada vēlmi maizei, tomātiem un ievārījumiem pievienot vēl kādu kaudzītu produktu, ko mēģināt nodrošināt pašiem. Un, protams, vēl vairāk skatīties tirgotājiem uz pirkstiem. Ar kafijas importu un grauzdēšanu, domājams, es nesākšu nodarboties, lai gan tas būtu ļoti skaisti. Vēl bez skaisti ir arī tirgus likumi, lai gan Molberta, Mīklas un citi piemēri rāda, ka netrūkst cilvēku, kas nemeklē Lidl labāko piedāvājumu. |