Sākām skatīties seriālu The Americans. Jauno versiju, protams. Padomju spiegi dzīvo savu amerikāņu mietpilsoņa dzīvi, ik pa laikam kādu nogalinot, un ko nu tur vēl spiegi dara. Un, jā, Amerikāņi ir īpaša nācija, kas par futbolu sauc spēli, kur ovālu bumbu mētājot apkārt sauc par futbolu, kamēr spēli, kur bumbu spārda, sauc par sokeri, un tikai Amerikāņi var radīt smārtfōnu, kuru tu nevari uzlādēt, ja vien tev nav tieši šim telefona modelim paredzēt lādētāja.

Vēl viņi spēlē spēli, kur ar raketi dauza bumbiņu pret sienu, bet saucās šīs spēle, bļeģ, "racquetball". Palasījos internetus, un uzzināju, ka "squash" 19. gadsimtā radies Lielbritānijas skolās, un zināmu daļu tā attīstībā ieņem relatīva nabadzība. Teniss, kā zināms, tomēr ir karaliska spēle, kamēr skvošā vajadzēja īsāku tenisa raketi, jo tajā šaurībā baigi neaizvicināsies. Aiz nabadzības, piemēram, vēl ir radies blūzs, reps, bītbokss (vai kā viņu raksta). Toties 20. gadsimta pašā sākumā, cik saprotu, Ņujorkā pīpls ielās spēlēja racquetball. Kas notiek skovšā top skaidrs apmēram pēc piecām servēm. Ko nozīmē visas tās līnijas raķešbōlā man gan nav skaidrs, un, šķiet, es nemaz negribu zināt.

Tie letiņi, kuri divdesmit gadus pēc neatkarības atgūšanas mēģina par katru cenu nedarīt lietas tā, kā to dara Krievijā, ir tumsoņas, kamēr izgudrot visādus modernus sporta veidus, kas ir līdzīgi tiem, kas izgudroti Lielbritānijā (ne tikai, protams), bet tomēr ir jāpārveido noteikumi, laukums un vispār jāsapurgā ideja (fudbols, hokejs, beisbols, lakross galu galā), lūk tā ir štelle. Es uz skvošu varētu mēģināt aiziet garās rūtainās zeķēs, tvīda žaketē un ar baltu nāģeni, un spēlēt ar šādu raketi. Tas gan mani nepadarīt par amerikāni, bet par parastu hipsteri.

Sestdiena, kā zināms, sākās ar pusnakti, turpinājās ar postmodernismu, tad zvanu no Polijas darba sakarā, līdz beidzot ap trijiem sapratu, ka dzīves filozofija mani vairs nespēj uzrunāt. Sešos trīsdesmit es cēlos, neskatoties uz to, ka uz sešiem trīsdesmit uzliktais modinātājs nezvanīja, jo man ir maza nojēga, ko es tur saspaidīju. Tad kā Hakinens lidoju cauri Rīgai uz maskačku, pārkāpjot visāda veida CSN, jo, redz, taupot degvielu, grāmatas uz jauno LNB ēku tika nogādātas pēc labākajām vergturības tradīcijām, un tādēļ krastmala bija slēgta auto satiksmei. Bet tā pēc deviņiem pa ceļam uz mašīnu es jau dzēru savu brokastu kakao ar riekstu garšu, un stress sāka atlaist, jo "mēdiji" valda pār pasauli, mēs visi esam kapitālisma un konstruētās realitātes vergi, un par to man pienācās septiņu.

Tad gāju nafig nosalt uz LNB, un satikt Ušakovu, Ameriku, Bērziņu, lācīti un rižo bēstiju. Nu, labi, viņi izlikās mani nepazīstam, tāpēc aiz bēdām gāju uz Padiju ieēst siltas sviestmaizes (sviestmaizes, nevis sendvidžus - maize plus sviests), un sasildīties ar aukstu alu. Nu, par cik bija svarīgi, lai "mēdiji" konstruē mums realitāti pareizi, visu dienu bija jobņīšanās pa Rīgas centru, un pirms otrā kroga izmantoju Dona Dreipera mīļāko gājienu, uzreiz aiz uzpīpēšanas un iedzeršanas - uz kādu pus stundiņu atlūzu kādā Vecrīgas kabinetā uz dīvāniņa.

Otrais krogs kā jau krogs, noslēdzās ar to, ka itālis latviski izspļāva ģeniālu frāzi par jauniešiem golfiņā, kuri uzskatīja, ka visai Rīgai ir jāšēro viņu muzikālā gaume: "Ā, arī jums Rīgā ir turki?" Nu, tāds jociņš, spociņš.

Trešā bija slavenā Ļeņingrada, ne pati mīļākā iedzeršanas vieta. Bet bija interesanti, jo ģitāras tur trinkšķināja divi pašmāju pilsoņu dubultnieki no Maskavas. Izpildīju "gājienu ar gredzenu", kā rezultātā tiku ierauts diskusijā par to, kurai rokai tad pareizi ir vilkt to laulības rinķi uz pirksta. "All you need is love" piepildījās arī brīdī, kas apkampties nāca kādas leģendāras grupas līderis. Un nevarētu teikt, ka mēs būtu baigie čomi, vai pat varētu teikt, ka viņam ir visai vāja nojausma par manu eksistenci uz šīs planētas, bet viņš bija tik pozitīvs un dzēris, ka nevarēja iztikt bez cilvēkmīlestības un brālības apliecinājumiem. Es jau tikai sasveicinājos, un apvaicājos, kā šim patika maskaviešu muzikālā performance.

Bet, nu, jā - dzert ar maskaviešiem līdz septiņiem rītā bija mazliet overkill. Šodien ēdu saldumus, un dzēru daudz šķidruma.