"Cita starpā, kura vieta tieši tev šķiet judgmental?"

Nu, salīdzinājums ar džankfūdu man šķiet universāli negatīvs, vai tad ne? Konkrēti šīs vietas: "Kad cilvēki jūtas slikti, viņi reizēm mēdz kreivot kaut kādu fritētu ar glutomātu piebāztu sūdu, kas viņiem sniegs instant gratification. .. Bet svarīgi ir sev nemelot, ka tas aizstāj īstu pārtiku, ko var lietot ikdienā. Un reizēm var sanāk pārēsties sūdu līdz stadijai, kad gribās un ir vajadzība izvemties." Tātad tavuprāt gadījuma sakari vai īslaicīgi romāni atvērtu attiecību ietvaros ir simptoms tam, ka cilvēks jūtas slikti. Un ka tikai ilgstošu attiecību ietvaros sekss ir "īsta pārtika", savukārt ārpuss tā sekss ir kaut kādā ziņā mazvērtīgāks. Es jau saprotu, ka tā domā lielākā daļa cilvēku, jo sekss tiek uztverts tikai kā paplašinājums vai piedeva emocionālajai saiknei. Bet man tā nav, es seksu uzskatu par pašvērtību, nevis tikai piedevu. Man tas ir skaists, baudpilns un veselīgs process, kas sniedz prieku, gandarījumu un jaukas atmiņas visiem iesaistītajiem. Teikt, ka mani gadījuma sakari un īslaicīgie romāni ir tikai neveselīgs džankfūds, ir dikti judgmental. Piemēram, es arī varu izdomāt visādus salīdzinājumus: gadījuma sakara sekss ir kā tīrs un svaigs ūdens malks, kur seksualitāte, simpātijas un kaisle izpaužas savā vistīrākajā, nesabojātajā formā. Pretstatā, ilgstošu monogāmu attiecību sekss ir kā rutīnā sastāvējies dīķa ūdens, kurā savairojušās sīku aizvainojumu baktērijas un kur par teritoriju kaujas abu galvas tarakāni ūdensmērītāji. Un tas arī izklausās dikti judgmental, jo kādas man vispār morālas tiesības vērtēt un spriedelēt pat citu civēku seksu.

Nu, bet šīs savukārt vienkārši ir galējas aplamības: "Patiesībā atvērtās attiecības citā vērtību sistēmā un valodā sauc par krāpšanu, .." Nē, ja visas iesaistītās puses ir informētas un labprātīgi piekritušas atvērtām attiecībām, tad tā pēc definīcijas nevar būt krāpšana, jo krāpšanas obligāts elements ir apmāns.