Par cik man ir slinkums lasīt jūsu palagus, īsi par ēst. Siļķes neēdāji iet lekt Daugavā.

Lai vēl pirms sešiem nebūtu jārādās Rimi, kas ir elle vēl dzīves laikā, iztiku ar to, kas ir mājās. Tātad - trīs palieli kartupeļi, viens liels burkāns, cietais siers, maza burciņa krējuma, tuncis savā sulā. Drošvien būtu labi sīpols, bet nebija, tāpēc gāzu garšvielu maltai gaļai, tipa esot sīpola ekstrakts. Un sāls, protams. Un tur baziliki, raudenes u.c. huiņa pēc saviem ieskatiem un patikšanas. Dažiem tas viss ir egļu zari, tāpēc galīgi ir neobligāti.

Kartupeļus nomazgā, pārgriež uz pusēm, un ar mizas daļu uz leju liek cepeškrāsnī. Nu, tur sāls, pile eļļas, tas jau pats par sevi. Burkānu arī ir vēlams atcerēties, lai gan piemetot viņu pie pusgataviem kartupeļiem, arī nav ne vainas. Tā pat rīvēts burkāns izcepās normāli. Nu, jā - kad kartupeļi gandrīz gatavi, un sāk mest pirmo burbuli un brūnumu, velk to visu pasākumu ārā. Burkānu sarīvē, kartupeļus izgrebj. Uz smalkās rīves sarīvē arī sieru. Mazā katliņā liek sildīt "tunča sulu" (takš teicu, ka tuncis savā sulā), īpaši nevārot liek kartupeļus, kas to visu šķidrumu ātri sevī sasūc. Pa daļām liek sieru, lai vienmērīgi tas siers iestaipās, nevis kaut kur kunkulī sakūst. Diezgan ātri liek krējumu, arī vēlams pa daļām. Krējums tomēr no ledusskapja, bez tam par daudz ar nevajadzētu pielikt. Rezultātā jau tas improvizētais kartupeļu biezenis ir labi ēdams, bet vēlams to visu nenoēst. Nu, tad to visu bez uguns samaisa kopā ar tunci un rīvētajiem burkāniem, papildinot ar pipariem, un to, kas pašam patīk. Attiecīgi masu pilda atpakaļ kartupelī, un liek atpakaļ krāsnī izkarsēties, lai pusgatavie kartupeļi paliek mīksti.

Jā, par sulīgumu runājot, es atlikušo krējumu sajaucu ar raudeni. Un baziliku, ko vakar nebiju noēdies brokastīs. Tas tā, par to zāli, kas nav obligāta. Attiecīgi to krējumu lej pāri kartupelim, pirms atgriezt viņu cepeškrāsnī. Krējuma varēja būt vairāk, tādēļ palēju vēl arī ar olīveļļu. Gan jau var močīt virsū arī tomātu, siera micīti, majonēzi un citas garšīgas lietas visās kombinācijās un permutācijās, bet tas jau katra patikšanas ziņā. Varu vien piebilst, ka tas violetais baziliks krējumā atstāj tādu prikolīgu pigmentu, līdzīgi kā tās puķes Rīgas parkos, kas iekrāso sniegu violetā krāsā.

Par grādiem - no sākumu vairāk, pēc tam mazāk. Ja gribās kā pēc grāmatas, jautāt komentāros.