Btw, ņemot vērā mūsu vēsturisko kontekstu, neesmu diez ko pārsteigts, ka vairums ofisa planktona ir tādi viegli kreisi liberāļi. Jo ja tā padomā, kādas tad ir tās opcijas?

Ir jau mazliet jocīgi, ka absolūtajam liberālismam personas izvēļu jomā, komplektā nenāk arī ekonomiskais liberālisms. Bet, protams, ja ņemam vērā cilvēka ne pārāk lielo mīlestību pret konsekvenci un galējībām, tā ir tāda piesardzīga vēlme pēc mietpilsoniskuma. Mums ir žēl tā mazā cilvēciņa šajos dzīves džungļos, tāpēc mēs tomēr pilnīgi un absolūti neticam labajam cilvēkos, un uzskatām, ka to ekonomiku tomēr ir vērts mazliet pieskatīt. Īpaši pēc visādām krīzēm, šmīzēm, kuras parādīja, cik ļaunas ir tās bankas. Bez šaubām, personiskās brīvības daudziem saistās ar ģimenisko saišu saraušanu, tādēļ arī uz to valsti gribās īpaši paļauties. Nez, kas būtu šī kvadrāta ekstēms? Prehistoriska cilvēkveidīgo kopiena?

Pretējs šai parādībai, protams, ir kvadrāts pa diagonāli. Tāds, pie dirsas kas notiek ar valsti, uz pensiju mēs tā pat neceram, tāpēc ceram uz ūdens glāzi savā nāves stundā. Protams, ģimeniskās vērtības ļoti saistās ar audzināšanu, tāpēc visādu sorosītu aktivitātes liekas šausmīgi aizdomīgas.

Tālāk kvadrāts, ko mēs labi pazīstam, un kur ir ieskaitīts Staļinonkuls. Stingrā kulakā turam gan cilvēkus, gan ekonomiku.

Beidzamais, laikam, sanāk tāds Vanaga kapātāju kvadrāts. Tāds pilnīgs anarhisms un džungļu likumi. Nu, vai arī ļoti liela ticība labajam cilvēkos, ka neviena dzīves joma nav jāregulē.