Jautājums, vai šai valstī nav cit problēmu, ir atbilde teju vai katrai izvēlei neko nedarīt. Šinī gadījumā arguments, ka bēgļu jautājums ir sūds, jo mums pašiem "saviem" cilvēkiem ir problēmas. Protams, ja vien cilvēks nerunā par savu māsu, tad arī vārds "saviem" ir gana simptomātisks. Tad atkal man gribās pajautāt, vai žurnālisti ir tie, kuriem ir jāatrisina problēmas valstī, vai viņiem tomēr ir brīva vaļa izgaismot viņuprāt aktuālas problēmas? Simptomātiska ir vēl viena lieta, kas izpaudās visu trīs vakar raidījumā pieaicināto kungu atbildēs, bet jo īpaši Piebalga gadījumā. Kungiem vajag atnākt uz raidījumu, lai tikai tad viņi savā vēlmē skaisti parunāt, sāktu solīt nākt klajā ar risinājumiem. Protams, šī un visas pārējās problēmas nāk kā šoks un pārsteigums, un tikai žurnālistu modrība ir nosargājusi mūs no haosa. Un sava ziņā tā ir taisnība, žurnālistiem nav interesanti un nav arī vajadzīgs apmuļļāt tēmas, kas visiem tā pat ir pašsaprotamas, tikai kaut kāda iksa pēc nevienam nav ienācis prātā darīt kaut ko lietas labā. Ir svarīgi, lai žurnālist pētītu sarežģītus un neviennozīmīgus jautājumus, tādus ar kuriem lielākā daļa nekad nesaskarsies, tādēļ viņi nebūs ne informēti par šādu problēmu eksistenci, nedz viņiem par šiem jautājumiem būs kāds vērā ņemams viedoklis. Izņemot, protams, to, vai mūsu valstī trūkst citu problēmu.