You wanna have a life but not too real
 
26.-Okt-2021 11:33 pm
Es, protams, joprojām esmu dusmīgs par visu šo mājsēdes situāciju, bet kopumā es sajutos tik labi, ka iepauzēju psihoterapiju līdz piecpadsmitajam novembrim. Un tad es atveru cibu, un sāku bažīties, vai man nav jāgaida kāds ķieģelis nokrītam, kaķis pārskrienam pār ceļu vai kas tāds? Tas tāds vispārējs vaibs. Šaubu nav, ka pasaule ir traka vieta, bet ja ir jāpadomā par atbildi uz visiem psihoterapeitiem mīļāko jautājumu, kas ir sliktākais, kas varētu notikt, tad it kā šķita, ka nekas nāvīgs jau nedraud. Iespējams es esmu pārāk optimistisks, un laižu garām, kā tūlīt viss uz visiem laikiem būs slikti un vēl sliktāk.
Comments 
26.-Okt-2021 11:59 pm
Man viss ir labi, sveiks un vesels, visi radi sveiki un veseli, māja silta, jumts netek, paēdis esmu un par to visu varu samaksāt. Bet man gar logu ar satriecošu regulāritāti braukā ātrās palīdzības mašīnas, un tas gan mani vērš ļoti bēdīgu, jo saprotu, ka ne jau prieka pēc viņas tik cītīgi braukā.
27.-Okt-2021 12:31 am
Es īsti neesmu drošs, kas pamudināja uz šo komentāru, bet ja frāze "es esmu dusmīgs par mājsēdi", tad es neesmu dusmīgs un valdību, varbūt drusku uz antivakseriem, bet galvenokārt tā ir tāda vispārēja netaisnības sajūta, ka esmu bijis apzinīgs pilsonis, cilvēks un līdzcilvēks, bet šis viss sūds turpina čakarēt dzīvi, un nekādi nebeidzas. Tā ir ienkārši emocija, ko atpazīt sevī, bez jebkādas vēlmes kādu vainos. Nu labi, varbūt mazliet tos nevakcinētos.
This page was loaded Jun 19. 2024, 2:38 pm GMT.