Nu, ko, Rīgas švītiņš ir atgriezies lielpilsētā no atpūtas laukos. Lūk, kaut kā šogad vēl nav sanācis pabarot odus, pastaigāt basām kājām pa zāli, ieiet pirtī. Un es pat neatceros, kad ir bijis tāds tīrs džeku pasākums. Nu jau tas veidojas par baigo brīvo ērgļu tusiņu, kur tikai vienam vajadzēja atpūsties no ģimeniskās rutīnas. Un, jā, gandrīz pēc visiem stereotipiem, tikai ar zināmu specifiku - mūzika, bruņas (tas auto vietā) un sievietes. Alus, kā jau viņam pieklājas, mēdz beigties ātrāk, kā sākumā šķita. Neļāvāmies nolaidībai, un nestūrējošā daļa vēl no rīta mazliet ielāpījās. Vienvārdsakot, pilnīgs čills. Tādam kā es, pilnīgi, prasās tagad kaut ko sadarīt.

P.S. Atvedu "Top" alu ar trīsdesmit saņķikiem. Kad un kādos apstākļos es garšošu, vēl nav skaidrs.