Pat nezinu ko teikt. Sākās viss ar nevainīgu pasēdēšanu, turpinājās ar vēlmi uzpīpēt. Un tad, protams, ir jāsalauž kāda velospipēds. Pa ceļam krenķis jānoskalo ar Talisker. Mājās salauztais zirgs ir jāsamaina pret miesīgo, un jādodas skatīties futenes otrais puslaiks. Rezultātā holandieši, kretīni tādi, pakāš (ak, kāds pārsteigums) soda sitienos, un jādodas aiz krenķiem ēst čili kartupelīši. Tur jāizprasa un jānoklausās Sepultura. Tad vēl, atpakaļceļā uz Delisnack, tiek satikts bērns, kuram vajag uz Ķekavu. Nē, nu, kādas nu kuram vēlmes uz rīta pusi. Ideja, ka es varētu to radību aizvest ar velo uz Ķekavu ir lieliska, bet draugi tai radībai arī ir lieliski, ja reiz nevar nočekot, lai tā tiešām iesēžas taksī, nevis klīst pa ielām. Kronis visam ir no Delisnack sudrabainā suņa galvas noceltā cepure, kuras dēļ es apmeklēju to iestādījumu atkārtoti.

Vienvārdsakot, opija pīpētava kaut kur Ķīnā - ir kur augt.

P.S. Priekšējā riteņa maiņa, un ātri, Rīgā. Kur? Trek pie jaunās Ģertrūdes. Dienas laikā sataisīja.