Gan par sautraukumu, ka eiras negrib tikai muļķi, gan par to, cik mums pati sistēma ir spējīga uz kvalitatīvu iznākumu.

Par jaukajām aģitācijas metodēm, un citiem demokrātiskās tradīcijas nesmukumiem - esmu pārliecināts, ka problēma ir pašā sistēmā. Ja mums visiem ir skaidrs, ka brīvība, taisnība un vienotība ir tie gaišie ideāli, tad kur rodas cietumi, zagļi un blēži? Lūk, mums te ir vienotā Eiropa, ar cēlu mērķi par vispārēju labklājību, un kā teiktu krievi - чтобы не было войны. Kā praksē tiek pieņemti vienotie lēmumi? Katra valsts savas prasības uzskrūvē līdz maksimumam, un tad sarunu un piekāpšanās ceļā mēģina nonākt pie kopsaucēja. Domāju, idejas tēvi nebija šādi iztēlojušies "vienoto Eiropu". Kas par tēzēm, ka vairākumam ir taisnība, domājams tālāk par boļševikiem (имя то какое) pat jāmeklē nav.

Tātad, par domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību ikvienam. Iedomājamies personāla atlases kompāniju. Kādām ir jābūt personāla atlases speciālista kompetencēm, lai sameklētu, piemēram, IT speciālistu? Vai viņam ir jābūt speciālistam tajās sistēmās un tehnoloģijās, ar kurām strādā uzņēmums kurš ir pasūtījis potenciālo darbinieku atlasi? Tas, protams, būtu liels pluss, tomēr diezin vai pārrunu pirmajā kārtā personāla atlases speciālistam ar potenciālo darbinieku izvērstos diskusija par to, uz kuriem laukiem potenciālā darba devēja klientu tabulā būtu jāliek indeksi. Personāla atlases speciālistam tomēr ir svarīgākas kompetences, kas ļauj potenciālos darbiniekus izvērtēt pēc iepriekšējās pieredzes, spējas sevi pasniegt, un atbilst potenciālā darba devēja vērtībām. Pārliekot šo pašu principu uz demokrātiskajiem procesiem, vēlētājam ir tiesības izvēlēties vadītāju, taču rīkot referendumus par katru atsevišķu jautājumu, īpaši jau jautājumos, kur tev atliek noplātīt rokas, un atzīt, ka tev zināšanu krietni pietrūkst, lai par to spriestu savādāk kā tikai emocionāli, ir kaut kā muļķīgi. Brīvība uz domu? Cik uziet. Spēja veikalā nopirkt baltmaizi nenozīmē, ka par tādu instrumentu kā nauda tev ir liela nojēga, tādēļ lēmuma pieņemšana ir kaut kas nedaudz cits. Piezīmēšu, ka iepriekšējā iespēja izteikties, tai skaitā par eirām, bija ievēlot partijas saeimā. Boldā ar sarkaniem burtiem partiju programmās, protams, nekas par eirām nebija rakstīts, bet kopumā izlasot partiju programmas idejai takā būtu bijis jābūt skaidrai. Bija mums arī Daugavas racēji, un visādi citādi cieti solījumi, ja reiz - за державу обидно. Tas tā, lai nebūtu jācilā tādi seni notikumi, kā referendums par iestāšanos ES.

Vienvārdsakot, kā Rakunčegs minēja - lasīt mākam, nu tad sākam. Ar skaukļiem, "Мир, дружба, жевачка", būs mazliet par maz. Tāpēc nekādus tiesību ierobežojumus attiecībā uz domu, apziņas un reliģisko brīvību es neredzu, pat, ja nav iespēja savu domu materializēt biļetena veidā, vai pat vajadzību nokārtot kādu eksāmenu par vispārēju informētību procesā, kurā tu tā raujies piedalīties. Tiesības uzlikt mīksto, attiecīgi, arī tiek paturētas. Savulaik, un pat ne tik ļoti sen, par tiesībām uz dažādām brīvībām cilvēki gāja pat līdz tam, ka ieroči bija jāņem rokās. Tagad, izrādās, tas kaut kur esot akmenī iecirsts senebreju valodā. Kaut kāds, "Es Ivetai nepiekrītu", iz Rīgas Laika, goda vārds.