Par brīvībām
Manuprāt atsevišķām sabiedrības grupām to ir par daudz un pārlieku lielas brīvības kaitē sabiedrībai kopumā. Kā izteicās puaro.lv skribinātājs Nilss Sakss, viņu aizvaino, ka viņu uzskata par tik stulbu, ka jāaizliedz vai jāierobežo priekšvēlēšanu aģitācija, jo diespas viņš vēl reklāmas ietekmē nobalsos par to ko nevajag. Mani ar tas aizvaino, varbūt man patīk politiskas reklāmas. Raksti, aģitācijas lapiņas. Es no tām kaifoju, kolekcionēju un lieku mapītē. A tagad? Tagad vsjo, es esot par stulbu lai man dotu lapiņu. Kas notiek šādā situācijā? Mediji atspoguļo valdības, kas arī ir kandidāti, viedokli, jo tas ir oficiāls viedoklis, bet citi viedokļi ir reklāmas, kuras mums ir kaitīgi lasīt, klausīties vai redzēt. Abidno.

Pieņemsim Pēcis ir izstrādājis projektu, kas realizācijas rezultātā dotu tādu ekonomisko impulsu, ka viņa ciemats iespēlētu klondaikas statusā uz skaitli trīs. Mājās sabrauktu klaidu latvieši, visi dzītu impulsu un iestātos laime. Savukārt pagastvecis novada domes biļetenā apsauc Pēci redīsu, sliktu cilvēku un muļķi. Tas kurš māk lasīt, un saprot izlasīto uzskatīs, ka muļķis ir pagastvecis, savukārt tas kurš izlasīto nesaprot, domās ka Pēcis ir staigājošs ļaunums, kurš būtu jāizravē no sabiedrības miesas. To viņš arī pastāsta savam draugam, kurš it kā lasīt māk, bet nelasa. Rezultātā Pēcis nekļūst par pagastveci un nekāds impulss nenotiek.

Vai arī, Jānītis studē biļetenus, programmas, domā un analizē. Viņš spēj saskatīt mežu aiz kokiem un viņam veidojas nobriedis viedoklis par savu izvēli vēlēšanās. Savukārt Jurītis un visa viņa ģimene nelasa neko, bet akli klausa, ko viņiem saka kaimiņu Jezups, kuram vēlēšanās ir visai savtīgas intereses un tās ir pretrunā ar Jānīša secinājumiem par labāku novadu. Beigu beigās Jezups salādē piekabē Jurīti ar visu famīliju, kuri samet urnās to ko vajag, nevis to ko viņi paši būtu vēlējušies, ja būtu lasījuši biļetenus un programmas. Vai ir godīgi likt uz vienas kārts Jānīša un Jurīša balsis? Manuprāt nē, bet redz Jurītim ir tiesības vēlēt un tapt ievēlētam, pat ja viņš ir tik stulbs, ka neatšķir priedi no bērza.

Tad nu tā, lai nevajadzētu aizskart manas, saprātīgas būtnes, tiesības izvēlēties skatoties reklāmas, es piedāvāju aizliegt nesaprātīgo būtņu tiesības vēlēt. Tas būtu gaužām viegli izdarāms. Katram atbildīgam pilsoniem ar augstu politiskās līdzdalības sajūtu nebūtu par grūtu atrast pusstundu savā dzīvē, lai izpildītu vienkāršu, centralizētu, IZM izstrādātu saprāta testu, kura sekmīgas nokārtošanas rezultātā viņš iegūtu tisībās vēlēt un tapt ievēlēts. Tam kurš nespētu šo IQ pārbaudes darbu veikt ar apmierinošu atzīmi, vai vispār ierasties uz pārbaudījumu, šādas tiesības būtu liegtas. Tā būtu kā atzīme pasē. Zaļais marķējums – balso, marķējuma nav – nebalso. Iegūt marķējumu var jebkurš pilsonis, kuram ir kaut kāda spriestspēja. Nu tur IQ> 80 vai kaut kā tā.

Un viss. Visi ir savās vietās, mērkaķis sēž kokā, cilvēks brauc ar auto. Alles. Un nebūtu tādu situāciju, kur var aiziet pie Slokas čigānu barona un par pāris štukām nopirkt teiksim trīs simtus balsu, kur tas nabaga nelga balsotājs saprot tikai to, ka viņam ir jāņem trešā lapiņa no augšas un jāievelk krustiņš otrajā lodziņā no apakšas.