Prof. Biezpientaures pētījumu centrs

28. Apr 2017

17:11

mērču encefalīts

(2 raksta | ir doma)

08:41

toxify

(ir doma)

18. Apr 2017

16:05

Manska "Radinieki" LTV gāja ar latv. tulkojumu, kas uzdublēts pa virsu oriģ. celiņam. Mēģinu pārslēgt uz krievu - joprojām latviski, un joprojām apakšā dzird oriģinālo celiņu. Tā taču ir viena no ciparu TV priekšrocībām un kāds turpina fukāt horizontālo taimkodu? Es saprotu, ka Latv. Rep. valsts valoda ir latviešu, bet kāpēc jāizravē krievu val. no materiāla, kur tā jau ir? Biedri Zaķusalā, jūs tur eksistējat arī uz manu nodokļu rēķina un man ļoti nepatīk, ko jūs darāt!

ja balsotu, es ķeksētu variantu "ārzemēs ražotas filmas nedublēt, tikai pielikt subtitrus" kā tas esot Zviedrijā. Pietiek nēsāties ar latviešu valodu kā visgalvenāko, cik ilgi vēl baros to savu traumēto ego....tie, kuri runā un saprot latviski, neaizmirsīs valodu tikai tāpēc, ka blakus ir skaņa citā valodā.

(2 raksta | ir doma)

13. Apr 2017

15:44

watsapā pieliek videozvanu, pie emodžijiem feispalmu un 8 ģimeņu veidus, bet joprojām tikai viens peldēšanas veids un tas pats ķeburains - kā lai komunicē ar jaunāko paaudzi?

(ir doma)

10. Apr 2017

00:54

Ir, ir cilvēki, kuri uzpilda lietotās kafijas kapsulas, lai arī ņemšanās ir pārpārēm. Ir pat entuziasti, kuri no ķīniešiem pērk vairākkārt lietojamās kapsulas ar atbilstoša diametra tamperi - tā vietā, lai to pašu procesu veiktu ar normāla izmēra, nevis leļļu namiņa spēļlietiņām. Tāpat ir cilvēki, kuri ber kafiju papīra salvetē, lai to izmantotu padu (spilventiņu?) aparātos, nu šeit vismaz process ir ātrāks un visu šmuci var ātri izmest, t.i. izpaliek taras tīrīšana.
Gadījumā, ja kāds ir ieinteresēts šajās darbībās, jotubs ir pilns ar How To Reuse Coffee Pods/ESE pads. Gribu brīdināt, ka nevaru uzņemties atbildību par iznākumu, par jūsu veselību vai pat dzīvību, bet kā informatīvu materiālu - iesaku.

Protams, pasaule iet pa riņķi - pirms gadiem 20 mēs arī mēģinājām vairākkārt izmantot kafijas filtrus - tie bija vai nu dārgi, vai sagādnieks tos nebija nopircis. Ejot uz darbu, cerēju ierasties tajā brīdī, kad kāds būs izmazgājis vakardienas brūvējuma paliekas un piestartējis jaunu procesu, vēlams - ar nesen atvērtu kafijas paku. Toreiz tā arī nesapratu skandināvu grauzdējumu (zilās maxwell pakas likās skābas, tagad skābums ir pieņemts kā viena no kaf. garšas sastāvdaļām), šķiet, esmu pieminējis ka skandināvi aplauzās mūsu tirgu ar saviem grauzdējumiem un nācās izgudrot Baltic blend - to, kas mūsu patērētājam labi pazīstams kā sarkanais merrild; vietējā publika pieprasīja, lai kafija ir tieši rūgta un to mēs arī dabūjām. Rūgts!

(ir doma)

7. Apr 2017

10:26

Džeki, uzpūšot sev gāzveida dezodorantu ģērbtuvēs, jūs rīkojaties ne mazāk nelietīgi par Asadu Sīrijā. Ir 21. gs. vai tiešām nav izdomāts kas mazāk toksisks? Jābūt taču kādiem ieberžamajiem cietvielas konsistencē. Gāzveida draņķi elpojat ne tikai jūs, bet vēl 2/3 no apmeklētājiem. Protams, protams - vēl kāds laiks un pūst dezīti skaitīsies aptuveni tāpat kā smēķēt (salīdziniet ar filmām pirms 80jiem, kurās smēķē itin visi un itin visur). Un atcerieties, ka otra puse ir pacietīga, bet kā rāda jaunākie notikumi - ne bezgalīgi, ja.

(5 raksta | ir doma)

6. Apr 2017

09:34

pirmdienas pēcpusdienā DHL paka savākta Berlīnē, ceturtdien to piegādās Rīgā.

zināt, tas jau ir nopietni un var apdraudēt dažu labu vietējo uzņēmēju.

(ir doma)

4. Apr 2017

16:21

Pēterburgas gubernatoram ir moderna cilvēka ideja par to, ka nevajag atsevišķu piemiņas vietu svētdienas sprādziena upuriem. Vajagot uzreiz veidot piemiņas vietu visa veidu nelaimju, katastrofu un klizmu upuriem. No radinieku puses noteikti būs iebildumi, ka vajag personalizēt notikumu un personas, bet palūkosim tā - zemes pilsētā, pat tik lielā, ir ierobežots daudzums, savukārt upuru skaits tikai augs un gals nav redzams. Un tas nav mājiens par nākamajiem sprādzieniem, nē, cilvēces būtība ir dzimt un pēc tam mirt visdažādākajos veidos. Faktiski, tas būtu aptuveni tas pats, kas atteikties no lauku apstādīšanas ar mirušo ķermeņiem un pāriešanu uz piemiņas vietām, kur tuvinieki var glabāt aizgājēja paliekas koncentrētā veidā - urna ar pelniem, 2x2cm minerāls kas sapresēts no pelniem utt, vai serveris ar aizgājēju ķermeņu unikālajām kotrolsummām. Var teikt, ka tas ir necilvēcīgi, tas nepalīdz saglabāt piemiņu par cilvēku - lai arī piemiņa dzīvo atmiņās. Ja mēs paguvām skolā pabrīnīties par valdniekiem, kas guldīti milzīga izmēra kapenēs un piramīdās, tad nākotnē var gadīties, ka mums nebūs savu mazgabarīta piramīdu Pierīgas vai mazpilsētas kapos. Bērni ieslēgs hologrammu, re, tas ir vecvectēvs Juris, kas apprecēja vecvecmāti Nam Kwam utt. Kaut gan - jāmainās ir pašam laulību institūtam, kas šobrīd turpina izdzīvošanas laikmeta tradīcijas, neprasiet kas būs vietā, un pasaulei ir niķis iet pa riņķi, to mēs arī esam pamanījuši.

(1 raksta | ir doma)

31. Mar 2017

09:48

In a historic first for the company and the industry, SpaceX launched and landed a "flight proven," or refurbished, Falcon 9 rocket

На фиолетовой ветке московского метро запустят вагоны с USB-розетками

(1 raksta | ir doma)

30. Mar 2017

23:28

Par cirka dzīvnieku labvēlīgo ietekmi uz bērniem, tātad. Vienīgais, ko atceros no cirka, ir saldējums plombīrs, ko es pirms izrādes nopirku par rubli, tātad, tie bija 5 plombīri. Vai vismaz 3, tik ļoti es biju sailgojies pēc plombīra uz kociņa, un pēdējo es burtiski apriju veselu jo izrāde jau sākās un vajadzēja iet iekšā. Ak jā, un vēl tur pārdeva smukas bumbiņas gumijā, ko sēžot balkonā varēja laist lejup un raut augšā. Zvērus neatceros, laikam jau dēļ aukstuma vēderā.

(5 raksta | ir doma)

11:38

pipulārs galamērķis

(ir doma)

08:03

Espreso aparāts ir kautkas pa vidu starp nagu graušanu un moci. Tas liek veikt virkni darbību, kas sniedz atvieglojumu uz kādu laiku, darbības laikā izdod skaņas un starp lietošanas reizēm stāv tāds viss spīdīgs. Nudien, ja jums ļoti gribās moci, bet nevarat saldēt kaulus braucot - nopērciet spīdīgu mājsaimniecības verķi, kas ir mazliet jāspodrina pēc katras lietošanas reizes. Jāsaka, ka spīdīgs metāls ir viens no varenākajiem mentālajiem slazdiem - uz tā ļoti labi redz saspiestos ceļa netīrumus un kafijas pilienus, bet cilvēki turpina to izmantot un tīrīt, tīrīt, tīrīt....tas ir kā formas tērps, kas var nebūt ļoti ērts, bet nepārprotami norāda uz piederību noteiktam lokam. Tāpat kā ar moci, jūs varēsiet piepirkt klāt citus spīdīgus loriņus, kas arī spīd un arī ir jāpucē - portafiltru ar vienu izeju vai botomlesu, cita izmēra vai formas grozus, tamperi vai pat vairākus - plakano, izliekto, gludo, rievaino, ar garu vai īsu kātu vai pat pirāta āķi kāta vietā. Espreso neirozei nav nekādu robežu, esiet droši, un es pat nepieminu pārējās spīdīgās lietas, kas jums būs absolūti nepieciešamas.

(ir doma)

29. Mar 2017

13:02

ķēmtralis (chemtrail)

(3 raksta | ir doma)

25. Mar 2017

19:19

Pateicoties Rīgas Satiksmei, uzzināju ka Tālrīts ir viens no retāk dotajiem vārdiem. Vienīgo reizi ar šo vārdu sastapos kādā Z. Ērgles stāstā. Tālrīts zāģēja malku vai ķēra nēģus kautkur attekas apkaimē.

(ir doma)

22. Mar 2017

10:27

vecumā, kad sievietes sāk krāsot sirmos matus, džeki droši var dzīt tos nost.
ne jau visi kungi ar garām, sirmām krēpēm izskatās pēc lauvu karaļiem vai gendalfiem, mkey.

(12 raksta | ir doma)

16. Mar 2017

11:10

par Stokholmas sindromu runājot.

Меня освободили три дня назад, я все еще не могу брать в руки телефон. Когда приходится, у меня начинаются панические атаки. Страшно писать СМС. Полное отторжение.
Все это дело вырубило под корень мою семью. Мама за два года постарела на двадцать лет, я ее не узнаю. Я больше никому не верю. И самое страшное — у меня нет никаких эмоций. Я как будто мертвая.

После всего этого я так же люблю своего президента Путина. У него всегда широкие жесты.

teten

(ir doma)

8. Mar 2017

09:29

lai arī pasaulē sieviešu luksoforu uzstādīšanu pieņemts veikt par privātiem līdzekļiem, lai nu kā, Ušakovam šī būtu lieliska iespēja uzcelt sev vēl vienu pieminekli - un neviens neprotestētu, ja to izdarītu par budžeta līdzekļiem. Vajag tikai pareizi nosaukt - Rīdzinieces luksofors.

(4 raksta | ir doma)

5. Mar 2017

14:54

Gribētos paprātuļot par medicīnas paradoksiem, bet tas ir pārāk liels gabals, lai košļātu vienā piegājienā. Kad klausos stāstiņus no ārstu prakses, mana biežākā reakcija ir izbrīns. Par mediķiem, kuri mācās ilgus gadus, un labprātīgi dodas strādāt Latvijas medicīnā. Par pacientiem, kuri maksā pacienta iemaksu 1.49, bet uzvedas kā slavenības privātklīnikā. Piem. par to, ka pieņemšana ir 15min. vēlāk kā pierakstā. Kad maksāsi eur15 par vizīti, tad var celt arī pretenzijas - mediķi ne jau kafiju dzer tajā laikā. Sistēma ir tāda, ka medicīnai ir jānodarbojas arī ar tiem, kas saprot vājās vietas un izmanto tās savā labā. Mājas vizītē, kas neprasa daktera ierašanos, pastāv uz daktera, nevis medmāsas vizīti. Piem. invalīds, kam ir grupa un ir kaislīgs smēķētājs - nu, es atņemtu grupu un vispār liktu maksāt par med. aprūpi. Kas tu par invalīdu, ja vari turpināt iet uz veikalu pēc cigaretēm? Mājas vizīte piesmēķētā dzīvoklī? Pat nesapņo. Vai diabētiķis, kas ignorē norādījumus un turpina pieprasīt simptomu aprūpi - priekš kam? Par savu naudu izdaries kā gribi, par valsts naudu tas ir neproduktīvi un lieki. Divas reizes neierodies, iepriekš neatsakot vizīti? Pēc pirmās reizes pacients nonāk sarakstā kuram pieraksts ir pēc maksimālā termiņa, pēc otrās ārsts var atteikties no šāda pacienta - lai ārstējas kur un kā grib. Kāpēc tērēt laiku un līdzekļus pacientiem, kuri negrib palīdzēt sev paši, liedzot vai atliekot palīdzību apzinīgiem pacientiem?

Šķiet, ka lielākā daļa vājprāta koncentrējas sektorā līdz slimnīcai. Tiklīdz ir stacionārs, cilvēki lielākoties jau ir gatavi ārstēties, gatavi maksāt un sadarboties. Kad uzzīmējas perspektīva palikt guļošam vai kleinam, strauji saplok vēlme iznesties un draudēt ar tiesu darbiem, ka dakteris nav ienācis piepīpētā palātā.

(29 raksta | ir doma)

3. Mar 2017

11:02

cilvēka svarīgākais orgāns - sirds? smadzenes? varbūt deguns? kad tas neko nejūt, var dzert kaut tēju, kaut kafiju, kaut sedas purva rāvu - nekam nav nekādas garšas.
jā, nejūtot smaržu - nav arī garšas. ok, gandrīz nekādas - procenti 10 joprojām ir.

no gara laika jotubā papētīju vingrinājumus, un šķiet, būšu izvilcis sprandas bloku, kas pirms slimības traucēja peldēt. jāsagaida, kad balons atkal kļūs par galvu un jālūko, kā būs.
vecums un dzīvesveids, ek, jāatsāk regulāri vingrot - peldēšana vien nav panaceja biroja vienšūnim, drīzāk jau otrādi - pie zināmas intensitātes atslābinājums paliek baseina reklāmā.
protams, arī tehnika iegriež, bet lielāko kļūdu - regulāru peldēšanu pašizdomātā stilā - esmu jau apzinājies un atstājis pagātnē. mūsdienu cilvēkam ir gana laika un iespēju sagandēt veselību, cenšoties to uzlabot paša spēkiem.

(2 raksta | ir doma)

1. Mar 2017

10:19

Ko nevesels cilvēks var darīt šādā suņa laikā? Pareizi, skribelēt nenozīmīgas piezīmes. Parunāsim vēlreiz par dzērieniem.

Pasūtot tasi kafijas pilsētā, var rasties jautājums par cenas atbilstību saņemtajam. Šeit uzreiz ir jāizdala divi lieli apakšgadījumi - kad cena ir liela un tā nekādi nekorelē ar kvalitāti, un otrs, kad cena ir saskaņā ar saņemto. Vispirms palūkosim, kas ir kafija. Pirmkārt, kafijas pirmā un galvenā īpašība ir svaigums. Manuprāt, šķirne kā tāda ir pat otrajā vietā (ja runājam par single origin kafiju, bet maisījumos arī to saskaņa). Labas šķirnes kafija negaršo labi, ja tā nav svaiga. Un te mēs pietuvojamies bīstamai vietai - kas ir svaiga kafija? Ir ražotāji, kuri cenšas iegalvot, ka apgrauzdēta (t.i. lietošanai sagatavota) kafija var glabāties gadu, pusotru, pat divus gadus! Reāli tie ir aptuveni divi mēneši (ok, ir cilvēki, kuri divas nedēļas vecu kafiju izber atkritumos). Tātad, lai kafija pilsētā būtu garšīga, jābūt vai nu lielai klientu plūsmai lai kafija neiestāvētos, vai nišas kafijotavai, kas regulāri pasūta mazos iepakojumus. Lai maltu kafiju, nekarsējot to, vajag lēnas dzirnaviņas, bet ar liela diametra diskiem (lai nebūtu jāmaļ minūtēm ilgi) - un tās regulāri ir jātīra. Itāļiem esot savas viltības - malto(!!!) kafiju fasē bundžā smieklu gāzes pildījumā, bundžu var pa tiešo uzmontēt kafijas automātam, samazinot saskari ar gaisu, manuālo dozēšanu utt. bet ar aprēķinu, ka to ātri izlieto (dienas laikā?). Ja atmetam fīlingpleisus, kur kafiju jums gatavos stikla burkā vai burbuļkolbā, ir jārēķina arī aparāta apkope un remonti. Tā kā visi ūdeni karsējošie verķi nedraudzējas ar minerāliem ūdenī, tad ir jālieto ūdeni mīkstinoši filtri un ar visu to pa reizei nāksies atkaļķot - jautājums, cik bieži. Kafija satur eļļas, kas nosēžas uz visa, ar ko saskaras - tātad, kafijas aparāti ir regulāri jātīra, pretējā gadījumā kafijai ir slikta garša un aparāts prasīs izjaukšanu vai daļu nomaiņu. Laiks, ķīmija, darbs - to visu vajag tīrīšanai. Un tagad jautājums - vai tase/šotiņš var maksāt ļoti lēti, vienlaikus saglabājot kvalitāti? Neesmu veicis aprēķinus komerciālos apjomos, bet pēc mājas pieredzes aptuveni iztēlojoties darba biežumu un apjomu - saku, ka nevar. Un es pat nepieminēju personāla piesaisti vai apmācības, jo nepietiek nolikt aparātu, ja cilvēks nav apmācīts un neizprot pat vienkāršas lietas, gādājot tikai par to, lai tase pilna.

Vārdu sakot, šis lieliskais produkts tiek audzēts pasaules otrā malā, transportēts, glabāts un visbiežāk pirms dzeršanas samaitāts ar nepareizu uzglabāšanu un pagatavošanu. Protams, no biroja kafijas viedokļa es nevajadzīgi izpildos, bet reizēm pat ar maniem nepilnīgajiem maņu orgāniem izdodas sajust un sagaršot ko tādu, kas nav sastopams lielveikala standartu mērogā. Tāda nu reiz ir dzīve - pat saprotot, ka viss ir aplam un nelaikā, gribās vismaz apdomāt vēlamo virzienu.

(9 raksta | ir doma)

Navigate: (Previous 20 Entries)