Prof. Biezpientaures pētījumu centrs

17. Feb 2018

22:52

Turpinu uzzināt, ko nozīmē braukt ar ričuku ziemā. Ziemā labāk braukt garākus gabalus, jo šmuces nokopšana ir vienāda pēc 20km vai 1km. Un kā bonuss - ir maz velobraucēju, un nav to, kuri brauc trijatā blakus cits citam. Vajadzētu iekustināt izmaiņas ar gaismām - pats ātri sapratu, ka pulsējošā gaisma nav nekas jēdzīgs, bet ir kas izmanto, domājot ka tas palīdz viņus labāk ieraudzīt. Horizontāli noregulētas gaismas uz stūres vai pat uz galvas ir izskaužams ļaunums - mūsdienās sīks led sūdiņš spīd spožāk un tālāk, kā žiguļa tālās gaismas bērnībā, un nav nedz patīkami, nedz droši to dabūt acīs.

(2 raksta | ir doma)

6. Jan 2018

17:36

Skatoties sižetu par visa dabiskā piekritēju ar lakotiem nagiem un krekliņā, kura krāsošana ir prasījusi Bangladešas bērnu dzīvības, iedomājos - mēs taču varētu eksportēt vietējos avota ūdens cienītājus. Tie ir tie cilvēki, kuri ar kannām brauc smelt no jebkura trubas gala ceļmalā vai ar koka sētiņu apjoztā grāvmalā. Amērikas rietumos nupat esot kļuvis modīgi dzert notekūdeņus, mazāk apsviedīgie varot izlīdzēties ar lietusūdens baudīšanu. Nuja, mums ir ūdens meklētāji un Amērikā ar to lietu varot uzsākt itin brangu rūpalu. Ja pašam muļķot cilvēkus šķiet nepieņemami, var taču izlīdzēties ar ūdens ekspertu eksportu?

(ir doma)

30. Dec 2017

08:29

https://meduza.io/feature/2017/12/29/den-imeni-menya

Одно дело — Новый год в детстве, когда тебе не нужно резать салаты, а все подарки под елкой — для тебя. Совсем другое, когда становишься взрослой.

(ir doma)

23. Dec 2017

19:37

Nu tad esam nodzīvojušies līdz ziemai, kad ar velo var komūtēt līz pat JG, es domāju, pat tādi veloņergas kā es. Šajā vietā laikam nāktos paskaidrot, ka velo ir viena no manām traumām (daudzajām!), kas dīvainā kārtā savienojoties ar citām, ir liegusi man braukt sliktā laikā. Bērnībā mans pirmais divritenis pamatā kalpoja, lai aizmītos līdz šosejai, kad rudens un pavasarā šļuras laikā autobuss nekursēja pa vietējo grants ceļu. Vēlāk, jau kolhozā, velo bija tikpat utilitāra padarīšana - laukos bez tā nekur nevarēja tikt - ganības, rāceņu lauks un siena pļava, kā likums, atrodas krietna stiepiena attālumā un iet kājām nevienam nebija nedz laika, nedz spēka. Turklāt, piestiprinātu pie vīriešnieka bomīša, varēja pārvadāt gan kapli, gan dakšas vai lāpstu. Pat izkapti. Vai vilkt ķerru. Visa mana bērnības pieredze ar velo ir grants ceļi, lietus un dubļi, kuru ietekme uz daudzu apjūsmoto padomju tehniku bija diezgan graujoša - nemitīgi eļļoju rumbas, pievilku uzgriežņus, un taisnoju ratus (āre, agrāk rats bija ritenis, bet tikpat labi tas nozīmēja arī visu vellapēdu). No kādiem sūdiem gan tolaik ražoja ķīlīšus, kas spēcīgāk uzminoties deformējās un klaņi (toreiz - pedāļi) sāka vaļīgi ļurkāties, es tos pirku kā košļenes. Smagais rāmis, ja paveicās, bija daudzmaz taisns, ādas sēdeklī bija caurumiņi un tā šitā padarīšana ripoja uz priekšu.

Kaimiņu džekam vienu laiku bija tūrists (pirms javas, ar kuru viņš maucās un salauza visu, ko nu tādos gadījumos lauž), neprātīgi feins velo, bet kur tu ar tādu brauksi un koplietošanai tas arī nederēja. Jau vēlāk pusaudzītim iemetināju rumbu no lielā ar visu zobratu, ieliku garāku sēdekļa stuti un apgriezu stūri otrādi un uz leju - sanāca aizkustinošs pseidošosejnieks, ar kuru arī veicu savu vienīgo garo braucienu. Pēc tam studiju laikos esmu braukājis Rīgā ziemas laikā, un pēc tam īsti vairs nē. Atceros velo kā padarīšanu, kas nemitīgi atskrūvējas, izjūk vai ļurkājas. Pēdējos gados pa vasaru labā laikā pabraucu pa Rīgu ar vecu kalnu riteni, kas brālim aizbraucot, bija kļuvis par zirgu bez jātnieka. Tolaik modē bija mtb, nezinu, vai tas bija globāli vai cilvēki gribēja lietas ar rezervi, bet tā nu 90to beigās brauca, ja neko nejaucu. Kautkādu emocionālu un neracionālu apsvērumu dēļ neesmu ar šo riteni braucis ikdienā, itkā gaidot atgriežamies īpašnieku un neapzināti baidoties no izšķīstošajiem gultņiem. Šīgada garais rudens mani iedrošināja un izrādās, ka bērnības pieredze nav īsti pārnesama uz mūsdienu velo (ok, faktiski jau modernā vintāža), kuriem rumbas ir blīvētas, bet vakaros var ieslēgt savu gaismu, kas spīd tālāk par priekšējo ratu. Izrādās, ka bišku piedomājot par braukšanu, tā šmuce nav tik milzīga un ja nav akurāt bieza sniega šļura vai ledus, braukt var gandrīz kā vasarā, tik jādomā kā ģērbties lai nesaltu un nesvīstu. Un vēl izrādās, ka jotubā var uzzināt ne tikai kā pārregulēt spiedienu espreso dampim (jē, es samazināju no 11 uz 9 bāriem un tas bija tā vērts!), bet arī kā tīrīt ķēdi (bērnībā tur tikai uzgāza eļļu vai pat iezieda ar solidolu!), kaseti un vispār daudzko, kas var noderēt riteņa īpašniekam.

OK, es atzīšos ka sava loma ir arī biļetes cenai. Samaksāt 1.15 par 30-40min braukšanu ir viena lieta, un cita, ja brauc kājām ejamu attālumu (vai needaudz lielāku), kam tomēr vajag diezgan laika un brīvas rokas. Jā, velo arī prasa laiku un arī naudu, bet brauc, kad gribi un kur gribi, bet uzturēt auto pāris īsiem pilsētas braucieniem nedēļā neļauj iekšējais abinieks, var pat izdomāt teoriju par to, ka ir muļķīgi braukt ar auto vienam pašam attālumus stundas gājiena attālumā. Jā, tas ir viss ir subjektīvi un es negribētu šeit nekādas politikas, aprobežojoties ar sajūtu, ka mīšanās no rīta uzmundrina labāk par tēju vai kafiju un vakarā nomierina labāk par jogas klasēm. No rīta aizbraucot uz baseinu ar sabiedrisko, ir grūti uzņemt tempu un sajūta, kā pelbiksēs ar vīlēm uz āru.

Tad es sāku domāt - kāpēc, pie joda, es minu smago mtb un braucu kā ar trīsriteni? Kam ir domātas šīs platās riepas un dakša ar amortizatoru? Šis ritenis nesūdzas par sīkiem ceļa nelīdzenumiem, nav jāuztraucas par katru neprecīzo ceļa un ietves salaidumu. Jā, es zinu ka ceļš nav vieta trakulībām - ir apkārtējo un pašu drošība, un ir atšķirība starp iesācēju brīvdabas pastaigu un labu daunhilla velo, bet es jau arī negrasos ne uz ko ekstrēmu, tikai secinu ka nav pamata braukt līdz nobrauktuvei un atgriezties dažus metrus, ja var nobraukt no ietves uz ielas turpat, vai otrādi. Šī manta nav ražota padomju ekonomikā un man patīk doma, ka lietas tiek lietotas un koptas. Jā, tā ir cita mana vājība - ar pilnīgi jaunām lietām man ir grūti, vajag adaptācijas periodu, kad vai nu pierodu vai kas saskrāpējas un lieta nu vairs nav jauna. Kā Susuriņam ar biksēm. Atceros lasījis kāda pieredzi Japānā, pērkot nazi - pirms ietīšanas pārdevējs ar citu nazi iecirtis robu asmeņa augšpusē un laimīgi smaidot, paziņojis ka nu nazis esot gatavs lietošanai. Šis nazis arī ir gatavs, domāju, ka ir pēdējais laiks, pirms tam vairs nevarēs nopirkt rezerves daļas. Domāju, pavasarī man vajadzētu sākt braukt ārpus pilsētas, šosejas gan lai paliek laikiem, kad visi brauks ar elektroauto - lai arī tad būs dilstošo riepu gumija gaisā, bet vismaz bez izpūtēju smakas. Bet varbūt es demonizēju to, ko nezinu - mans šosejas gargabals bija 90to sākumā, kad mašīnu bija stipri maz un naudas degvielai arī, vai pat degvielas principā. Savā ziņā mūsdienās ir grūtāk izvēlēties braucamo un atrast laiku braukšanai, bet tas jau ir citas sarunas vērts.

(ir doma)

22. Dec 2017

19:28

skāvienjutīgs

(2 raksta | ir doma)

1. Dec 2017

00:43

medūzā man patīk tas, ko viņi sauc par spēlēm. jā, virtuālajai fermai esmu par prātīgu, bitkoiniem - par piesardzīgu, bet pirms miega uzzināt, ka neatšķiru krāsas, ir iedvesmojoši.

(ir doma)

23. Nov 2017

13:42

odziņtelefons

(ir doma)

7. Nov 2017

10:51

grieķi ļoti pareizi rīkojas, aizstāvot grieķu jogurta nosaukumu.
cilvēki pērk kontrafaktu, nepārtraukti domājot ka tas ražots grieķijā.
bet es līdz šim uzskatīju, ka tas gatavots no grieķiem.

ja kāds ārzemēs ražotu latviešu pelēkos zirņus ar speķi, nez, vai kādam šeit arī sagrūtu viņa pasaulīte?
man jau šķiet, ka būtu jāpriecājas - kāds valkā tavas valsts nosaukumu un ko domājies, par baltu velti!

(2 raksta | ir doma)

4. Nov 2017

18:31

par gada vārdu jau esot izvēlētas fake news.
bet varbūt tomēr predatory behavior?

es nevienu neizsmeju, bet man patīk vārds kā tāds.
galu galā, ņemot vērā evolūcijas mērogu, daudzmaz civilizētā veidolā (varat taču tā pieņemt, ignorējot visu pasaulē notiekošo?) mēs dzīvojam ļoti, ļoti nesen.
mūsu dns ir pilns ar gēniem, kas izraisa predatory behavior.
vai es aicinu dzīvot instinktu varā un neko nemainīt? nē, bet ir labi saprast, kas tu esi un kas nē.

(ir doma)

3. Nov 2017

23:30

arī tu, lietuscilvēk

(1 raksta | ir doma)

1. Nov 2017

08:30

būs jāskatās HoC, jo kā prognozē, iespējams, tā arī būs pēdējā lielā filma ar Speisiju, kuru izstums nopakaļ Vainšteinam.

apzinoties, ka man nav ne zināšanu, ne pieredzes un droši vien, arī morālu tiesību komentēt šo, tomēr gribās pateikt,
ka seksuālie harasmenti un uzbrukumi ir ārkārtīgi slidena vieta dzīves takā, kas jau tā mēdz grīļoties un izzust.

nu kā - ir noticis kaut kas, kas vienai pusei ir kategoriski nepieņemams. seko izmeklēšana. ar piem. slepkavībām izmeklēšanu
var veikt kaut 10, kaut 50 gadus vēlāk - jā, mazāk pierādījumu, mazāk liecinieku, bet izmeklēt ir iespējams.

seksuālos noziegumus un incidentus arī ir iespējams izmeklēt, kā man šķiet, īpaši acīmredzamos. bet pelēkā zona sākas, kad
apsūdzība tiek celta vai nu daudzus gadus vēlāk vai arī neacīmredzamā situācijā. tur ir ļoti nemanāma robeža, ap kuru ir nenoteiktība un konteksti, nevis fakti.
reizēm ir vaina 100% un reizēm ir buyer's remorse - sākumā bija labi un saldi, pēc tam likās, ka bija slikti un gauži.

nu, par vainšteinu ko var teikt - drātēt aktrisītes nav smalkais stils. rietumu pasaulei tas nepatīk un šādi cilvēki nonāk sprukās.
var nonākt. uzmākties jauniešiem kā speisija gadījumā arī nav labi. bet. uzdosim jautājumu, kāpēc cietušie klusēja tik ilgi.
nē, TIK ilgi. kā jau teicu, es nekvalificējos patiesības paušanai, bet manuprāt, personālijām ir jēga nekavējoties pēc fakta,
savukārt 30 gadus vēlāk ir jēga no rehabilitācijas, no fakta apzināšanās un sadzīvošanas ar notikušo. ok, vainšteinveidīgie, kuri
turpina harasēt un asaultēt, protams, ir jāaptur un šeit ir atšķirība no speisija kam nav recidīva (pagaidām nav zināms!), bet joprojām ir jautājumi -
kāpēc aktrises piekrita iet uz briesmīgā spalvainā vainšteina numuru, ja jebkurā brīdī varēja pateikt - ej mirsti, derdzīgais mērgli un izdarīt citu izvēli?
neviļus nākas atcerēties teicienu par cenu.
bet par speisija draudziņu, nu tur vispirms vajag parēķināt, cik gadu bija zēnam, ko viņš tādā vecumā darīja vecāka speisija mājā un protams,
protams, es dzirdu atbildes ka vienalga speisijs bija atbildīgs.
jā, bija - savos ciktur gados vajadzēja apjēgt, ka jaunākus par sevi nedrīkst laist uz savas mājas sliekšņa, ja situācija nav viennozīmīga un pierādāma.
sava vecuma, vecāki - nu kur problēma. protams, riesta laikā širmis aizveras un kāds tur vecums.

tātad, lai kā tur arī nebūtu ar tiem diviem, skaidrs ir viens - tikšanai pie seksa cilvēki izmanto dažādus līdzekļus un daudzos gadījumos postfactum nav iespējams skaidri noteikt, vai sekss ir bijis abpusēji labprātīgs vai tomēr nē.
arī tas, ka seksuālajiem nodarījumiem ir tāds blakusefekts, ka pat attaisnošanas gadījumā apsūdzētais figu kad pa īstam atmazgāsies (tas par speisiju, protams).

(6 raksta | ir doma)

31. Okt 2017

15:18

all connected future varētu parūpēties par pulksteņiem, kuri veic pāreju uz ziemas laiku nevis vienā lēcienā, bet pamazām, ik pa pāris minūtēm dienā.
ne jau ka man šausmīgi traucē tagadējā pāreja, bet ja tehniski iespējams - kāpēc nē, lai ir pakāpeniski.
tādā veidā izmaiņas varētu taisīt pat lielākas par 1 stundu - ziemā mierīgi var būt 2 vai pat 3st. nobīde no vasaras laika.

ja visi saskaņoti redz vienu laiku, tad šādai laika grozīšanai nevajadzētu sēt haosu un paniku.

(ir doma)

24. Okt 2017

16:50

mazā pintiķa sirds vienlaikus sažņaudzas un iegavilējas (jo kāds dara nepareizi un kāds taču ir vēl lielāks nejēga).
šoreiz runa par elesemelvē, kurā es kopš rudens reizi nedēļā ielūkojos cerībā saprast, vai esmu pareizi rīkojies pēdējos 2 gadus, nelasot vietējos ziņu avotus (spoileris - jā, pareizi).

un virsraksti, ja

Eiropas Parlaments atbalsta glifosāta herbicīdu aizliegumu līdz 2022.gadam
Traģēdija Ventspils peldbaseinā: Bērnus mācīja peldēt bez licences

un (bezspēcīgi kratot rokas pret debesīm) atstarpes nelietošana pēc kārtas skaitļa ar punktu!

Personvārdu mode kopš 1918.gada.
laika posmā no 2015.gadam līdz 2017.gada martam.
no 24.oktobra līdz 29.oktobrim ikviens interesents
2001.gadā viņu ar piekto numuru
no 2002. līdz 2004.gadam reformēja
valodas jomā līdz 2024.gadam.

(6 raksta | ir doma)

12. Okt 2017

14:49

skandināviem ir ķēriens uz nuāru, domāju, ka pēc gadiem 10 viņi uzņems seriālu par kapteini zāģi un holivudai ar savu rimeiku neredzu ne mazāko iespēju.

Mūzika: Messer Chups - Heretic Channel (2009)
(ir doma)

4. Okt 2017

12:42

dzirdu vaimanas, ka stendera ziepes pārdotas, un kam - ķīniešiem. vai tas ir slikti? manā sapratnē, tas ir labākais iznākums. nav jēgas turēt vistu būrī līdz tā mirst no vecuma.
olu periods aiz muguras, nu iepr. īpašnieki izvārīja buljonu un ieguva starta kapitālu kam citam, bet ķīnieši ar eiropas ziepju palīdzību tautiešiem līdzēs atbrīvoties no naudas, ko tie ietirgojuši no tiem pašiem mums par elektroniskiem niekiem.
laikam vienīgais satraukums varētu būt stendera algotajiem darbiniekiem, kurus jaunie īpašnieki agrāk vai vēlāk aizstās ar izmaksoptimālākiem tautiešiem (iespējams gan, ka es ļoti maldos). ja uzņēmums maksā nodokļus valsts budžetā - kāda starpība, kam tas pieder? ņaudēšana par Latviešu uzņēmumiem (jā, ar lielo burtu, nezikāpēc) tāds dīvānpatriotisms vien ir. naudai nav tautības, jādomā par tās segumu, ne tautību. kāds teiks - ķīnieši aizvedīs stenderu prom no valsts. bet mēs taču nevaimanājam, kad tūristi aizved konfekšu kasti vai adītu villaini. lai ved - kas ir ražots, tas domāts tirgum. cita lieta ir zeme, par ko vienmēr esmu domājis, ka nedrīkst pārāk viegli pārdot ārzemniekiem (pilnībā jau arī nav iespējams izvairīties).

(2 raksta | ir doma)

24. Sep 2017

16:16

tik skaistās dienās kā šī negaidīti piezogas nojauta, ka viss nebūs mūžīgs un vispār - dzīve ir tik sasodīti īsa.

(1 raksta | ir doma)

31. Aug 2017

10:45

kafijas dzeršanai ir kas kopīgs ar fotografēšanu - tas ir process un iedziļināšanās tajā. reizēm iesācēji pieļauj kļūdu, cenšoties mazliet ietaupīt uz sākotnējās tehnikas iegādes. draugi, tie ir tādi sīkumi, salīdzinot ar to, ko jūs iztērēsiet uz materiāliem, drukāšanu un nokļūšanu vajadzīgajā vietā (uzturēšanos)! tieši tāpat ar kafiju - sākotnējais ietaupījums (vienas klases ietvaros - SBDU, HX vai DB) ir nieks, salīdzinot ar regulāru kafijas pirkšanu un beigu galā jums ir aparāts, kas katru dienu atgādinās, ka varētu būt labāks. un no otras puses - ne vienmēr dārgākais būs arī labāk piemērotais. tiesa, bez pieredzes ir teju neiespējami nopirkt iekārtas, kam nav izteiktu trūkumu vai vismaz nekaitina ar kādu sīkumu - tas ir jāsaprot un tur nekā īsti nevar iesākt.

(2 raksta | ir doma)

28. Aug 2017

09:58

labi saprotu cilvēkus, kuri padzirdot par veloceliņu, sāk vēcināt rokas un sauc, ka brīvdienās pa to braukt nemēdzot. blakus braucošie čatotāji nudien ir ierasta parādība, bet vakar es sastapos ar trīnīšiem. pāris ar bērnu brauca visā platumā, vispirms turpceļā un un pēc tam atpakaļceļā nepārredzamā pagriezienā es fāterim teju vai ieplēsu rāmī. man nav neviena pieklājīga vārda par cilvēkiem, kuri brauc šādā veidā. šis vismaz pats brauca pa pretējo pusi, bet bija pārīši, kur džeks brauca pa labo pusi un džusi turēja kreisajā malā, sak, ja paraus, tad lai krīt viņa. un viens kretīns bija apstājies celiņa vidū, lai bērnam pieregulētu ķiveri un saprotams, bērnu bija nolicis celiņa vidū, pats paliekot ārmalā.

(2 raksta | ir doma)

24. Aug 2017

17:05

pašā pirmajā reizē caffeinā divus singlšotus pagatavoja kā dubulto grozu stiepjot līdz 2x30ml, kas jau ir lungo.
saprotams, tas ir ātrāk un lētāk, nekā uztaisīt divus godīgus šotus, bet neveicina klientu atgriešanos.
cena gan arī mazliet zemāka, bet tas ir kā griezt uz pusēm salvetes.

(ir doma)

18. Aug 2017

08:46

malkas skaldāmais bluķis ir vienkārša padarīšana? tā viena lieta, bet iestrādāts (seasoned) bluķis gaļas ciršanai nav lēts.

https://www.ss.com/msg/lv/electronics/home-appliances/kitchen-appliances/other/blfpl.html

(5 raksta | ir doma)

Navigate: (Previous 20 Entries)