11:23
nu, jūs sapratāt.
tic
tagad atzīstās, kurš tādu nulli zināja?
slashed zero mums iemācīja 1. kursā, back slashed zero \0 tikai skan līdzīgi, bet godīgi atzīšos - par "some Burroughs/Unisys equipment displays a digit 0 with a reversed slash" uzzināju tikai šodien. Varbūt kāds zinātkārāks kursabiedrs ir kļuvis par maketētāju.
Kas tas par teicienu "uzsaukt sapulci"? Uzsaukt var šotiņu, kartingus vai pieredzes apmaiņas pasākumu ārpus biroja/valsts. Turklāt sapulcēm ir jābūt iepriekš zināmam plānam, pie kura arī daudzmaz jāturās, nevis jādriftē ideju un pieņēmumu jūklī (kas pats par sevi nav krimināli sodāma darbība, bet to nesauc par sapulci).
Vispār jau labi, ka fošistus toreiz samočīja, jā. Vienīgais, man simpatizē Breitspurbahn projekts, lai arī uz Baltiju tīkla atzars nebija plānots. Pirms apmētāt mani ar olām, mēģiniet saprast, ka esmu audzis valstī, kurā uz lielākajām pilsētām varēja aizbraukt ar dīzeļvilcienu. Vilcienu satiksme - tas iedveš daļu no pārliecības, kas ir monarhiju pavalstniekiem. Lūk, leiši ir dzīvojuši karaļvalstī un tas ir iemesls to kopībai un pašapziņai. Letiņi ko, viensētnieki un meža vienpatņi - tiklīdz radās izdevība, sagrāva vilcienu satiksmes tīklu un arī vagonu rūpnīcu pie viena. Un ja turpināsies ceļu nodokļa apēšana, var gadīties, ka arī autoceļi reiz būs tikai atmiņas. Mentalitāte, saproties.
Balkona twiterī agri no rītiem vēl ieskrien zvirbuļi, ļoti reti parādās arī zīlīte. Drīz jau būs jādzēšas līdz ziemai.
Neatceros, vai esmu rakstījis...sēžot savos birojos, pavaktējiet brīdi kad bundlētais ūdens uz aparāta beidzas un kāds to maina...vislabākais brīdis ir tad, kad tukšais bundulis ir noņemts, jaunais vēl nav atvests un netraucēti var aplūkot, kas mīt iedobē ap puļķi, uz kura uztupina pilno ūdensbunduli. Jā, tas nelīdzinās nekam no mundrajām frāzēm par avota ūdens labajām īpašībām piegādātāja mājaslapā.
Agrāk dzīve bija vienkārša - ūdeni vai nu ienesa emaljētā spainī vai tecināja no dzeltena misiņa krāna. Sēžot virtuvē (vai virtuves zonā, kā tagad stilīgie mēdz izteikties) uz bāra krēsla (anyone?!?) un dzerot kafiju, kas izaudzēta izcirstu mūžamežu vietā, jums ne prātā nenāk, kas ir ūdenskrāna galā. Es jums nevaru izskaidrot procesa bioloģisko pusi, bet noņemot sietiņu lai izbērtu no ūdensvada saskrējušos sīkgružus (strūkla nav līdzena, mēdz kaitinoši mīzt sānis), atklājas ka metāla sietiņā ir puscaurspīdīgs receklis agrīnā padsmitnieka pollūcijas apjomā. Pavei, pēdējā pile nevis kārtīgi karājas pie krāna maliņas, bet neizžūstot atrodas ilgstoši tajā pašā sietiņā...nē, man nav ideju. Ejiet un redziet paši.
krūzā ir atlaide pensionāriem un topošajām māmiņām.
labāk būtu otrādi, topošajiem pensionāriem un esošajām māmiņām :)
Rudzu rupjmaize (precizēju, jo ir cilvēki, kuri brūno ķieģeli arī uzskata par rupjmaizi) ir viens no momentiem, kuru dēļ man būtu ārkārtīgi grūti ilgstoši nedzīvot Latvijā.
nu un ballītes turpinājumam http://www.cbsnews.com/8301-505269_
Ar mani viss ir OK. Uz darbu eju kājām. Joprojām plānoju, ko darīt ar pudeļu sitējiem - jaunā darba versija ir likums, kas lēto alkoholu paredz fasēt tikai plastmasas pudelēs (nepārdot vispār jau nevar, jāpilda valsts budžets). Nesen guvu apstiprinājumu savai intuīcijai - izrādās, biezpiens ar ceptiem sīpoliem ir nevis gastronomiskā šizofrēnija, bet sens ēdiens tagadējās Latvijas teritorijā (es zināju, es zināju!). Ieliku burkā siļķes gabaliņus eļļā, bagātīgi apkaisot ar sinepju sēklām un vienu lauru lapu - redzēsim, kas sanāks. Tad vēl par seriāliem - ir feini skatīties tādus, kas jau beigušies, nav tās sēriju un sezonu gaidīšanas. Izlasīju vienu no Svarīgajām Patiesībām - nevajag censties, lai viss apkārt būtu nevainojams - pietiek, ja lieta vai notiekošais kaut mazliet iepriecina vai noder. Palīdz, vai ziniet.
šis te
šogad mans labākais sarunu klausīšanās loms ir kādas damočkas saruna trolejbusā.
meitēns sēdēja un rozā telefonā pārrunāja darba kolektīva štelles, sīki iztirzājot kolēģu trūkumus un pret viņu vērstās intrigas.
nu labi, tas viss ir iespējams. tikai nevajag aurot tā, ka to dzird ne pie kā nevainīgi līdzbraucēji.
bet.
nē. BET.
cilvēks, kas burtiski katru teikumu papildina ar REĀLI un VAI NE! kolēģu cieņu var izpelnīties tikai tad, ja ir neaizstājams darba frontē.
15min. laikā (es uzņēmu) tas no kategorijas "izzinoši" sāka pāriet "kaitinoši", ko lai saka par kolēģiem.
Savukārt sieviete otrpus ejai nodemonstrēja īpašu smalkumu - uz smartfona lasīja internetus un pa podziņtrubu atbildēja uz zvanu. Nekliedzot. Es pat nedzirdēju, par ko runā. Īsta dāma.
Atklājāt sevī Spēka Tumšo Pusi vai vismaz simpatizējat Dardenam Taileram?
Pietiek kredītkartes izmēra nieciņu, turpmāk jums ceļu rādīs un atbalstu sniegs Darta Vedera oficiālais fotoaparāts.
gavnozerkalkas šausmās klabina spoguli un mirkšķina displeju.
Tad vēl tāda Minolta, kas komentē notiekošo:
varu derēt, ka gudrie japāņi ir paredzējuši easter eggus, tobiš, 3x nospied režīmu pogu, tad 2x slēdža pogu un iedarbini - foķegs sāk izrunāt frāzes, kas vairāk piestāvētu Vinsam Matsukam. Nē? Nu tad vismaz nosēc "lip my stockings".
Agrāk foķegs mācēja izskatīties smieklīgi un fočēt, kad pārtijotāju trokšņu līmenis sasniedza vajadzīgo (var pieregulēt).
Kas tagad? Feisu atpazīšana, padsmit skumīgi megapikseļi un filtri un no fun.
Ir tādi Talsu piens un kefīrs. Etiķetes abiem ir ārkārtīgi līdzīgas, viss fons, lielais TALSU, un atšķiras tikai ar uzrakstiem piens un kefīrs, kuri ir dažādās krāsās - zilā un zaļā. Liekas, kur problēma? Uz visa krāsu sablīvējuma šie uzraksti pazūd, nelasās un savādāk etiķetes ir teju pilnībā identiskas. Lielais sarkanais uzraksts TALSI noēd mazākos, neizteiksmīgākos uzrakstus piens un kefīrs. Vēl abām etiķetēm ir šaura josliņa apakšā, kas RGB jēdzienos nav vienādas, bet uz plaukta - ir, jo viena ir zaļa, otra brūnganzaļa. Turklāt uz skatoties uz pudelēm augšējā plauktā no apakšas, etiķetes apakša īsti pat nav redzama. Tā nu reizi pa reizei gadās piena vietā nopirkt kefīru un otrādi. Tas nav pasaules gals, jo saimniecībā viss noder.
Man patīk, kā ar krāsu kodējumu vienu rikottas veidu no otra atšķir igauņi-lēnulīši (kuri zibenīgi atbild uz epastiem ar retardētiem jautājumiem par produkta sastāvu) - neatradu labākas kvalitātes bildi, bet šis piemērs labi parāda, ka krāsas lieliski papildina vai pat aizstāj tekstu. Tās pašas zilā un zaļā krāsas kā Talsiem, bet nevis burtos, bet teju visam iepakojumam. Kurā gadījumā atpazīšana notiek ātrāk?
Tagad gan laikam maina uz jauno iepakojumu (vai tas bija iepriekšējais?) - labi salasāms teksts uz balta fona ļoti labi lasās un sasaistās ar sāniem saskaņotajā krāsā - atkal ir labāk atpazīstams, nekā Talsu gadījumā, kur galvenais vispār ir sarkanie Talsi, nevis piens vai kefīrs. Turklāt dublēt vienu un to pašu saturu uz divām etiķetēm, lielākas un mazākas, ir zināmā mērā Talsu ārišķība, nevis praktiska nepieciešamība vai pievienotā vērtība.
Tad vēl viens veiksmīgs krāsu kodējuma gadījums man šķiet Twinings tējas. Vēl Ķelmēnu maize (bilžu nav pa rokai) - zaļā rupjmaize, oranžā saldskābmaize. Tu zini savu krāsu, tu ej pie plaukta un filtri jau pa gabalu sāk darboties. Nekādas morfoloģiskās analīzes, patternu atpazīšanas algoritmu un citu gūgles cienīgu izdarību. Iepirkšanās - tas ir viegli. Tam tā būtu jābūt.
belašu paradīze esot speciāli gatavojusies, lai pavilktu, ha.
upd: drošākā lieta ir iet un stāvēt rindā, bet nesanāca - sieva slima, es stiepu meitas instrumentu uz koncertu, kas ir tieši sodien tieši laikā, kad būtu jāstāv rindā.
saprotams, ka telefoni un interneti sāk atbildēt tad, kad visas biļetes izpirktas, gribās lamāties kā leitnantei Morganai.
Navigate: (Previous 20 Entries)
