Prof. Biezpientaures pētījumu centrs

15. Aug 2016

23:47

Ar olimpiādi es pagaidām redzu dažas problēmas - sportisti pārstāv valsti un otrs, tās ir valstu komandas.

Ja sportists pārstāvētu tikai sevi, nebūtu karogos ietīto uzvarētāju un visas no tā izrietošās šļuras par tūristiem un 40. vietu.

Valstu komandas ir viens no iemesliem, kas rada dopinga rīšanas shēmas un nostāda izvēles priekšā - vai nu spēlē pēc onkuļu ustādītiem noteikumiem, vai ej strādāt par fizkultūras skolotāju.

Jo, patiesi, sanāk dīvaini - hartas pamatprincipos vispār nav pieminētas ne valstis, ne nācijas - tikai "...covers the five continents. It reaches its peak with the bringing together of the world’s athletes at the great sports festival, the Olympic Games....". Man tiešām liekas, ka pareizāk būtu, ja startētu nevis valstu pārstāvji, bet sportisti, kas savā sporta veidā ir kvalificējušies. Ir normatīvi, izpildi-piedalies, nevari-skaties tv.

The goal of Olympism is to place sport at the service of the harmonious development of humankind, with a view to promoting a peaceful society concerned with the preservation of human dignity - šeit arī nav nekas nedz par valstīm, nedz nācijām. Problēma ir atlases un finansēšanas veidos, tas arī viss. Jo mūsdienu sports ir kļuvis tik sarežģīts, ka nepietiek ar paskriešanu brīvā brīdī, vai pāris mēnešiem treniņu pirms olimpiādes. Jāatgādina, ka sarežģīts tas kļuva nevis pats no sevis, bet daļēji tāpēc, ka laika gaitā notika atteikšanās no amatieru sporta kā dalības kritērija. Bet te atkal nav saprotams - ja problēma būtu tikai nauda, nu taču atļaujiet sponsoriem likt savu logo uz peldcepurēm un nosaukumu uz zirgu sāniem. Acīmredzot, gribot labu - iesaistīt visas planētas iedzīvotājus, tika nolemts par dalībnieku kvotām, lai tikai piedalās visi. Praksē mēs redzam - ir favorīti un tie, kas piedalās tikai pirmajos atlases posmos. Saprotams, ka izeja nav arī paredzēt kvotas finālos un pasargdies, paredzēt noteiktu skaitu medaļu vāji sagatavotajām valstīm - līdz tik lielam marasmam nav nolaidusies pat SOK.

Apkopojot - valstij ar lielu iedzīvotāju daudzumu un daudz naudas olimpiāde ir iespēja apliecināties, pārējiem nākas elpot putekļus un ņammāt dopingu vai pārpirkt citu valstu sportistus, kuri netiek izlasē. Ir, ir negaidītas kombinācijas, kad favorīti izkrīt un paveras ceļš sekotājiem, bet kopumā laikam tomēr skaitļi ir nepielūdzami. Ir jāpieņem vienkāršs fakts - mūsdienu olimpiādē mazai un trūcīgai valstij ir daudz, daudz grūtāk cīnīties par pirmajām vietām un nav nekā pazemojoša faktā, ka tai nav nevienas zelta vai pat bronzas medaļas. Ja būtu - okei, ļoti patīkami, bet ja nav - tās taču ir tikai sacensības, svētki, festivāls. Kā teica peldēšanas komentētājs - Singapūras zelta medaļnieks no valsts saņemšot vairāk, kā Felpss par visām savām medaļām kopā. Jā, Felpss tirgo un tirgos savu tēlu, burtus uz inventāra, vēl kautko - bet tā jau ir pilnīgi cita tēma. Izklausās pareizi - valsts ļauj Felpsam pelnīt pašam, bet negrasās maksāt par prestižu tv ekrānos. Par sporta uzvarām lai maksā fani un skatītāji, un kopumā tas ir pareizi. Olimpiešu un pārējo čempionu misija ir uzturēt sporta, nevis valstu tēlu. Lai sports būtu populārs masās, lai cilvēki tiektos ikdienā daudzmaz regulāri pasportot, lai sports būtu parasta lieta, nevis dīvaiņu hobijs. UPD: singapūrietis Shooling pirms 8 gadiem esot nobildējies ar savu elku, un tagad Rio viņš to nopeldēja 100m delfīnā (aka tauriņstilā). Tas taču ir lieliski, tā tam ir jādarbojas.

Ja mazas valsts olimpieši iedvesmo mazas valsts iedzīvotājus, īpaši - jauniešus, sportot, tad viņu misija ir godam paveikta un paldies viņiem par to.

(18 raksta | ir doma)

9. Aug 2016

13:19

Kāpēc cilvēki izdzēš profilus? Ja es uzrakstīju kautko, par ko vēlāk kaunos - es tāpat zinu, ka uzrakstīju, nav jēgas dzēst, bet var komentēt, papildināt. Ja kāds uzrakstīja, kam es nepiekrītu vai kas mani kaitina, tur atkal nav nekā jauna - pasaule ir tā iekārtota ka viedokļi atšķiras. Es saprastu, ja dzēstu tos citus, bet sevi - tas nav racionāli. Cilvēki vispār nav racionāli, par to liecina visa vēsture.

(1 raksta | ir doma)

7. Aug 2016

13:30

http://www.imdb.com/title/tt0995868/

par godu Brazīlijai, sportam un brīvdienai.

kas notika ar ginga stilu, to kāds kautcik vēl izmanto vai futbols eiropeizējās?

(ir doma)

5. Aug 2016

20:10

man jau liekas, ka šī ir pēdējā olimpiāde, vismaz šādā formātā.
nespēja saprast, ko darīt ar ripām, SOK bezatbildība un alkatība, spēles būvlaukumā utt utjp

(1 raksta | ir doma)

16:43

Dzeru Da Hong Pao sampleri, vienu no Ķīnas tējas kanona piecām šķirnēm. Skaitās smalka tēja. Pārdevējs to bija pielicis dāvanā (nu, iekļāvis cenā) tikai vienu gab. (vs. pa 3 gab. no citām), lai viņam laba veselība un daudz gadu vēl priekšā, laime un panākumi, un lai lopi nesirgst. Tātad, no pirmā skata tā ir parasta melnā tēja par rubli paciņā, bet ar smaržu, atšķirībā no lētas liellapu tējas. Smarža ir specifiska. Leģenda vēsta, ka senos laikos imperatoram auguši seši krūmi un reiz uznācis īsts suņa laiks un imperators sūtījis uzticamos kalpus apsegt tējas krūmus ar sarkaniem apmetņiem. Ak jā, tēja tā arī saucās - Big Red Robe. Nu tad šo apmetņu smarža tur ir itin labi jūtama. Ejam tālāk. Uzsildu, nomazgāju, smarža pastiprinās un kļūst lauksaimnieciska, tādas kā skābbarības notis. Govis uzgavilētu, saprotams. Tas ir spēcīgi oksidēts uluns, tāpēc ar temperatūru neskopojos un jau no pirmajiem novilkumiem kļūst skaidrs, ka ne viss, kas derīgs Juņam, patīk Jānim. Nu tāda melases smarža. Vairs nav nepatīkama, bet specifiska gan. Par ulunu runājot, jāpiemin, ka pēc novākšanas tējas lapiņas bambusa pannā purina, lai tās beržas viena pret otru un panāk, ka maliņas apbružājas, izdalās sula un fermentē lapas, šo atkārto vairākas reizes, pēc tam jau kā parasti - aptur procesu un izžāvē lapiņas (lapu uluns) vai saveļ bubiņās un tad izžāvē (tas ir uluns kas izskatās kā lodītes, bumbulīši, kas dzeršanas laikā izlaižas par lapām). Ja iepriekš dzerts tikai gaišais uluns, vai aromatizētais (piena, žeņšeņa), tad pirmajā brīdī ir wtf?!? sajūta.

Te jāpiemin nianse par uzlējumu stiprumu - ķīniešu tradīcijā ir veikt vairākus īsus uzlējumus, sākot ar 10-15sek. un reizēm minūtes ilgumā. Iespējams, ka man pirmos uzlējumus vajadzēja taisīt ne ilgākus par 10sek (bija 15-20), vai taisīt uz lielāku tilpumu, bet es te viens tējoju un stiept uz 2x nelikās vajadzīgs, lai gan redzēju info par 2g (!!!) uz devu, lai gan parasti ber 6-8-10g. Ja tēju uztaisa pārāk stipru, acīmredzot, var pārcensties. Rakstot un dzerot es te pārtraucos un gāju taisīt otru tūri, tagad uz skābbarības redzu sarkanus apmetņus, nu kā anekdotē par ievārījumu, kas sacukurojās. Nujā, bet atsevišķi tādu nepirkšu, labi ka varēju nogaršot.

(ir doma)

07:53

Stiprais lietus ap sešiem iedarbināja toijotas signalizāciju, pamodos un nevarēju iemigt. Man nepatīk aizmigt no rīta, pēc tam jūtos sliktāk kā negulējis. Klusiņām piecēlos, iedzēru krūzīti kafijas un darīju to, ko nekad nebiju apsvēris - internetā meklēju pēc bij. klasesbiedru vārdiem. Atradu vienu kl.biedreni un vairākus džekus, par kuriem man nebija skaidrības - vai mēs bijām klasesbiedri vai kursabiedri profenē. Vārdi uzpeldēja no atmiņas, bet kautkas ir padzisis. Skolas draugu bilance - viens ir pārtraucis atjaunot profilu pirms kādiem gadiem, un divi citi nav atrodami. Un ja arī atrastu - ko tas dotu. Es esmu cits, viņi ir citi. Pagātne kondensējas sajūtās, atmiņās un kautkur noslāņojas un lai tā tur arī paliek. Tur viss ir skaists, gaišs un ideāls. Sejas ar atpazīstamajiem vaibstiem tikai atgādināja, cik daudz laika ir pagājis un cik nemanot tas paiet.

Tagad es paēdīšu un uzrakstīšu vēstījumu toijotas īpašniekam, ka šis ir pirmais un pēdējais brīdinājums.

(3 raksta | ir doma)

4. Aug 2016

07:35

Pai Mu Tan (arī kā Bai Mudan) aka White Peony ir baltā tēja, kas dzerta no rīta tukšā dūšā, nekairina to un nerada skābumu. Ikdienā es to aizstāju ar shoumei (shou mei, shu mee, sow mei), kas arī gatavota no pumpura un augšējām lapiņām, tiek vākta vēlāk par peoniju (vasaras raža) un pumpuru ir mazāk, bet garša joprojām ir gaišuma un viegluma teritorijā, lai arī nav tik niansēta un smaržīga. Tā skaitās ikdienas tēja, nekā smalka no tējnerdu viedokļa, bet man patīk, un arī nav jādomā cik tā maksā, ja no rīta met mieru pēc pāris uzlējumiem.

(5 raksta | ir doma)

3. Aug 2016

11:09

Mūžu dzīvo - mūžu mācies. Līdz šim es nezināju, kā garšo uluns, jo aplēju to ar pārāk vēsu ūdeni (kautkur 85-90C). Ir maldīgi domāt, ka labas tējas ir jāaplej tikai ar mērenas temp. ūdeni (nu, tā kā neapsvilināt, nesabojāt garšu). Tas ir spēkā ar baltajām tējām, bet uluns atveras pie temperatūras. Izlasīju, ka audzēšanas reģionos to aplej pat ar verdošu ūdeni. Un te ir nianse - sliktas tējas pie pārāk karsta ūdens vai pārāk ilgas ievilkšanās laika aiziet rūgtumā un zaudē arī to garšu, kas tām bija, bet laba tēja nekļūst rūgta. To var pārvilkt, protams, bet garša ir pavisam savādāka.

(4 raksta | ir doma)

1. Aug 2016

23:28

Kafija ir lielisks dzēriens, īpaši svaiga kafija. Godīgi sakot, nesvaiga kafija ir ļoti viduvēja bauda. Mūsdienās gan iespējams nopirkt pašu vellu un svaigi grauzdēta kafija ir krietni pieejamāka par vellu un jautājums ir tikai par izvēli un cenu.

Ar tēju, no vienas puses, ir vieglāk. Tā ir dzerama vismaz gadu, vairums divus, daļa trīs, varbūt pat četrus gadus kopš novākšanas un zaļie puerhi ap pieciem gadiem tikai sāk nobriest (tas, protams, ir vispārinājums). Pirms gadiem 20 Rīgā bija Apsaras veikaliņš ar samērā grandiozu tēju izvēli (kā man likās) un tur bija ne tikai aromatizētais asams ar augļu gabaliņiem (lai arī tādu netrūka). Nesen izrādījās, ka godība ir pagājusi, Apsaras piedāvājums ir mainījies un būtībā tā ir kūkotava ar zvilnēšanas iespēju. Tas nav pārmetums, bet tikai secinājums. Vietā ir nācis šis tas cits, pirms gadiem 10 bija periods kad sanāca laika tējnīcai Zen (?) Stabu ielā. Skaidrs ir tas, ka Latvijā tējas dzeršana nav nedz izplatīta, nedz iecienīta, tā nav tradīcija. Tējas dzeršanas iespējas publiskajā telpā Latvijā ir visai niecīgas. Visas cerības uz Erdogana režīma disidentiem un Ķīnas hipsteriem vai investoriem (kas viņi īsti ir, kas pērk īpašumus Latvijā?), kuri varētu kā nebūt paplašināt šo sfēru.

Kafija savā ziņā ir individuālista dzēriens - krūzīte, šotiņš - un aiziet tālāk. Neviens nedzer kafiju vairākas krūzītes no vietas, tas ir ātrs baudas akts bez liekas aizķeršanās. Tēja tomēr prasa laiku, daudz vairāk laika (te es domāju to tējošanas veidu, kad vienu kušķīti tējas mazā trauciņā aplej ar ūdeni vairākkārt pēc kārtas, nevis aplej paciņu ar ūdeni krūzē, aptinot striķīti ap osiņu). Pavadot 20-120min. ar tēju, kompānija nenāk par ļaunu, ja vien neesat zvērināts intraverts. Kafija - labi, tikai espreso - ir prasīga pret tehnisko nodrošinājumu. Par dzirnaviņām esmu rakstījis, tagad sagadījās izdevība izspiest uno cafe 1K+ vērtā dampī, kas pārliecinoši piegādā biezu kafijas ekstraktu un espreso cienītāju lokā tas skaitās entry level aparāts par saprātīgu cenu. Jautājums, vai dārgais un ilgi uzsildāmais brīnums ar masīvu vara galvu un hromā spīdošu korpusu ir piemērots ikdienas steigas māktiem cilvēkiem, neietilpst šodienas tēmā. Kafijas prese, aeroprese un citas vienkāršākas uzpariktes ir ātrākas lietošanā, un to cenas neatbaida potenciālos adiktus. Savukārt, lai pagatavotu tēju, vajag tikai krūzi vai burciņu un kautko ko uzlikt tai virsū, un krūzi kurā ieliet gatavo tēju (ja dzer vienatnē). Protams, var apgādāties ar smalkiem un dārgiem tējas traukiem, bet atšķirība no stikla burkā aplietas tējas garšas ziņā pirmajā brīdī būs mazāka, kā starp krūzītē aplietu kafiju un labi spiestu espreso.

Tātad, šodien es tiku līdz tam, ka šie divi lieliskie dzērieni viens otru neizslēdz, bet ir ārēji atšķirīgi gatavojami un pilda samērā atšķirīgas funkcijas, kurām, vispārīgi runājot, no fizioloģiskā viedokļa nav nekā daudz kopīga ar dzeršanu.

(5 raksta | ir doma)

23. Jul 2016

18:48

futbolistiem bieži mainot ceļgalus, bet neviens nav aizdomājies, ka tas ir aptuveni turpat, kur elektriskie motori riteņu rāmjos.
tur taču var ielikt sazinko, vairāk soļu, garāki soļi, spēcīgāks sitiens, galu galā. saites, kas iztur kosmiskas slodzes. metāla pauris zem matiem un titāna kakls, ar kuriem var atsist jebkuru bumbu.

domāju, tuvāko piecu gadā laikā sportā aktualizēsies implantu un protēžu tēma.
var jau būt, ka viss notiek, es runāju par publisko jezgu kā tagad ar mildronāta smūtijiem.

(2 raksta | ir doma)

17. Jul 2016

23:45

Vai tik Rietumi nav kārtējo reizi likuši uz nepareizo cūku. Tiesa, ir grūti runāt par Rietumiem kā monolītu jēdzienu, jo Obamam šobrīd vajag nodot vakti pēctecim, nevis NATO valsti ar pilsoņu karu, bet Eiropa ir vienkārši demoralizēta un bez kāda īpaša viedokļa.

(2 raksta | ir doma)

15. Jul 2016

09:29

Eiropieši turpina ignorēt realitāti. Kā tik daudzu cilvēku pulcēšanās vietā varēja nebūt specvienības, kas teroristu sašautu lupatās pirmo 50m laikā, nevis ļautu tam braukt 2km (divus kilometrus, tie ir 2000 metri) cauri cilvēkiem? Viņi vispār neko nav sapratuši?

(11 raksta | ir doma)

00:18

Pārlasot kautska un sirdnas dvēseļu kliedzienus par pōkemōniem, piebildīšu es ar ko. Sevi cienošam izstrādātājam šī bija izdevība nodemonstrēt, ka viņi spēj ne tikai kautko tur paslēpt vietas un ekrāna krustpunktā, bet paanalizēt indivīda ieradumus, intereses un rekursīvās neirozes. Tas viss taču ir atrodams mazajās kastītēs un pavedienos, kas no tām velkas aiz mums. Un ļaut atrast to, par ko indivīds patiešām būtu izbrīnījies, bet atpazītu kā paša reiz izvēlētu, atrastu, lasītu vai meklētu tēlu. Dāmu ar Šetlandes poniju, Karlsonu, Goijas mahu vai Prātera atrakciju naktssargu. Kautko ne tik vienādi vienkāršu.

(1 raksta | ir doma)

00:06

Kad stāsta, ka internets ir slikts, bet soctīkli - ļaunuma ass, prātā nāk ka bez interneta un soctīkliem nebūtu iespējamas šādas izmeklēšanas. Bagātie arī raud, varenie arī ir atkarīgi no būšanas tīmeklī.

http://echo.msk.ru/blog/corruption/1801668-echo/

(ir doma)

23. Jun 2016

00:29

Kā jūs meklētu īpašnieku atrastai naudai? Atdotu īpašniekam, kas nešaubīdamies nosauktu summu un nominālus + iespējamo nozaudēšanas vietu, bet ej nu sazini, kur šo meklēt. Uzticēt darbu kompetentiem orgāniem? Savulaik neatrada dzīvokļa apzadzējus, kaut gan bija norādes - kopš tā laika nav pārliekas ticības ka meklēs īsto. Darbā būtu iespēja pirmo reizi mūžā izmantot iespēju adresātu norādīt All, bet te ko, beidzot reģistrēties draugos, feisbukos un kas mums vēl ir?

(7 raksta | ir doma)

30. Maijs 2016

09:08

Nepieredzējušam sarunu biedram pirmajā brīdī varētu likties, ka manā vecumā sieva-studente nozīmē pusmūža krīzi, studentu ballītes un pārējos dzīves priekus. Patiesībā tas nozīmē izmainītu ģimenes dzīvi, iesaisti pētījumā, sodīšanos par sadirstiem datiem, pivotu atsvaidzināšana atmiņā, lekcijas par formatēšanu wordā, pēc tam arī formatēšanu, mazāk miega un vairāk stresa. Esmu pārcēlis vairākas peldēšanas, pēdējo nupat šorīt, lai pagūtu atvest izdrukāto atrādāmo variantu. Starp citu, pats izbrīnījos, ka ar sekcijas izmantošanu words sāk lapu numerāciju ne no sākuma un worda lapas numurs nobīdās (un es nerunāju par lapas# ko liek fūterī, bet worda lapas# ko tas rāda, atrodoties tajā), bet titullapu nācās drukāt, to iekopējot atsevišķā dok-ā. Ja pa vidu ir krāsainās lapas, tad šai numerācijas niansei ir nozīme, jo jādrukā pa intervāliem.

(2 raksta | ir doma)

12. Maijs 2016

11:19

pieguglētāja

(ir doma)

11. Maijs 2016

19:59

steikbordisti

(ir doma)

8. Maijs 2016

20:53

elektroniskā nabu kopšanas sistēma

(ir doma)

3. Maijs 2016

07:25

pamanīju, ka automotīvajā sfairā iegājies piedēklis blue, kas apzīmējot ekonomiju vai ekoloģiskumu, visādi adblū un ecoblue.
agrāk taču tās lietas apzīmēja ar zaļajām karotītēm?

blue man saistās labākajā gadījumā ar zibeni, tie varētu būt elektrokāri.

(1 raksta | ir doma)

Navigate: (Previous 20 Entries)