Asociētie biezpieni

18. Jan 2017

kautskis

12:16 - Svārstījos kopā ar partijas līniju

Vienbrīd pasaules gala gaidītājiem scenārijs du jour bija polu apvēršanās. Lūk, pēkšņi zemeslodei poli sametīšoties otrādi – un kirdik mums visiem būs. Ziniet, kaut kādas līdzīgas sajūtas pārņem, skatoties uz starptautisko polītiku.

Nē, nav jau tā, ka tas nebūtu redzēts. Ikviens, kas mazliet interesējas par Latvijas vēsturi, noteikti būs ievērojis, ka vismaz šajos platuma grādos polu apvēršanās ir notikusi gana bieži. Bet tiešām, kā jau es reiz norādīju, ir gana uzjautrinoši skatīties, kā tie, kas mūs savulaik mācīja, nu dara tieši to pašu, ko mēs darījām.

Lūk, piemēram, varētu tak domāt, ka visādiem konservātīvi noskaņotiem ļaudīm vajadzētu atbalstīt to, ka cilvēki cenšas paši uzlabot savu vietu dzīvē, pacelt sevi aiz zābakšņorēm un ierāpot saulītē. Nē, ne sūda, tas nozīmē, ka tu esi elite, attālinājies no Vienkāršās Tautas, dzīvo burbulī. Savukārt sēdēt un brēkt par to, kā valstij tev jādod darbs, līdz šim šķita tādu neiznīdēto padsavienības entuziastu izprieca. Valstij tak nav jānodarbojas ar plānveida ekonomiku, vai ne, viņai vienkārši jānodrošina tāda vide, lai uzņēmējiem gribētos viņā darboties. Nē, izrādās, plānveida ekonomika ir reāla štelle, jo tas nodrošina darbu Parastajiem Cilvēkiem.

Es jau vienreiz izteicos, kas vainas plānveida ekonomikai, it īpaši tad, ja viņa plānveidīgi cenšas noturēt arhaiskas ražošanas formas. Tāpat es esmu arī aprakstījis, kā izskatās "ekonomiskā neatkarība", it īpaši tad, ja valsts piespiež uzņēmējus līdzdarboties viņu neatkarīgajā plānveida ekonomikā. Piebildīšu vēl, ka mūsdienu [trigger warning, tūliņ būs G vārds – red. piez.] globālajā pasaulē vispār arvien mazāk ir tādu neatkarīgu ražotāju un arvien vairāk – posmu piegādes ķēdē. Ķīnas galvenā priekšrocība jau sen nav tas, ka tur mazie ķīniešu bērni par kapeikām ir gatavi skrūvēt kopā aifonus. Ķīnas galvenā priekšrocība ir tas, cik ļoti tuvu Ķīnas uzņēmumi ir visām piegādes ķēdēm.

Tāpat ir ļoti interesanti skatīties, kā dažādas lietas, kas vēl pavisam nesen skaitījās "nesvarīgas" vai pat norādīja, kā "elite" ir atrauta no "vienkāršās tautas", tagad arvien biežāk tiek izmantoti kā piemēri tam, cik viss ir lieliski Jaunajā, Skaistajā Pasaulē. Piemēram, ir tādi hermenētiskie jōgi, kas kā milzīgu breksita balsojuma sasniegumu pasniedz to, ka UK samazinājies bezdarbs. Protams, bezdarbs bija zems arī pirms breksita balsojuma, turklāt bezdarbs vispār ir lagging indicator, tas ir, viņš vispārējo ekonomikas stāvokli ataino ar nokavēšanos. Taču pirms balsojuma tas bija kārtējais pierādījums kā LOL, cipargalvas ir tik atrautas no Vienkāršās Tautas.

Un droši vien galvenā apvēršanās, ko ļaudis tagad gaida, ir tā, ko reiz jau piesolīja mūsu Kungs un Pestītājs – tas, ka tie pirmie būs tie pēdējie, bet tie pēdējie attiecīgi pirmie. Še gan laikam sanāks vilties: lai kā arī tagad negānītu "izglītoto eliti", ilgtermiņā pašam censties ietrausties saulītē tomēr ir labāka stratēģija, nekā cerēt, ka tu piederi pareizajai ļaužu grupai, kuŗu valsts tagad aprūpēs un pasargās.

Jo lai nu kas, bet mēs taču esam to atskatījušies. Mēs tak esam redzējuši pietiekami daudz pašpasludināto Saulvežu, kas stāsta, ka uzņēmēji visi ir maitas un tautas ienaidnieki, un viņus jāpiespiež strādāt tautas labā. Un tāpat mēs esam pieredzējuši to, ka uzņēmēji šādos gadījumos labprāt paplašina savu darbību kādā citā, tautai naidīgākā valstī. Un mēs esam arī atskatījušies, kā tautas ienaidnieki uzņēmēji joprojām ir visnotaļ turīgi, izmisusī tauta joprojām ir tikpat izmisusi, bet Saulveži kaut kā pamanījušies ļoti labi iekārtoties.

Bet laikam likumsakarīgi. Mēs tak tagad vairs neskaitāmies Austrumeiropa, vai ne? Tad jau kādam citam jāieņem mūsu vieta.

PS Neņemiet ļaunā, iztiksim bez komentāriem, negribas kārtējo antropoloģiski ilustrātīvo ballīti.

17. Jan 2017

martcore

23:08 - vēl nedaudz par bodžeku

starp citu, man vienmēr ir bijusi pārliecība, ka slavenā ērika - tā ir mr.pīnatbatera aģente, kuru mēs nekad neredzam, nu, tāpēc, ka neredzam
un es biju vairāk nekā pārsteigts, kad par viņa aģenti pēkšņi kļuva princese karolīna

(ir doma)
bozena

22:41

Tā kā manā dzīvē nekas liels nenotiek, domāju, ka varētu pievērsties neatkarīgās pārtikas blogam. Pirms pāris dienām papus man iedeva mazītiņu maisiņu ar to aizspiežamo aizdari un sacīja, ka tur iekšā esot Zaļais Sieriņš. To vajagot kaisīt uz maizītēm. Viņš to esot nopircis tirgū par eiropiecdesmit. Tieši man. Jo es pratīšu novērtēt.
Zaļais Sieriņš izskatās kā zaļgani dzeltenpelēcīgs pulverītis. Zaļajam Sieram piemīt asa, taču ne nepatīkama smarža. Jāsaka, ka aizspiežamais maisiņš Sieriņam piestāv kā zilums uz acs.
Es domāju, asu izjūtu cienītāji varētu mēģināt izvest pārsimt gramu Zaļā Sieriņa Amerikas radiem, aizbāžot aiz biksēm vai kur citur. Radi taču sen to pelnījuši.

(5 raksta | ir doma)
barbala

20:50 - ---

Paldies, šī bija antropoloģiski pat pārāk bagāta diena, virtuālās dzīves notikumiem slaiki fonēja tā īstā, kura gan arī ar pastiprinātu bio/eko diversitātes piesitienu un man jāsaka- ir košāk, nekā varētu iztēloties. Lukratīvi ilustratīvi.

martcore

18:51


hz, man vairāk patīk, nekā nepatīk. viņiem 70-jos tas vērsis tāpat vairāk uz poniju vilka
tagad pasākums atgādina dāmu pie lidmašīnas stūres ) (sagadīšanās!)

(5 raksta | ir doma)
martcore

14:52

Poll #20938 rgtyserysetrytreytry
Open to: All, results viewable to: All

vai jums garšo haribo lācīši?

View Answers

haribo lācīši kļovi
28 (52.8%)

nea, ne pārāk
25 (47.2%)

(3 raksta | ir doma)
anonymous

14:34

"Uzskatām, ka LTV kā sabiedriskajam medijam pašam jāspēj finansēt savi raidījumi vai arī jāpiesaista ilgtermiņa atbalstītāji."

(1 raksta | ir doma)
martcore

13:27

incanti, lūk, nopelnīt naudu sev un nopelnīt naudu milzīgai valstij - tā ir viena un tā pati ekonomiskā filozofija, vai arī ir nepieciešamas dažādas pieejas?

(3 raksta | ir doma)
anonymous

13:06 - Tie, kurus neinteresē sapņi, var laist garām

Viss sākās ar to, ka nekā neizdevās telefonā atvērt Facebook un izveidot bilžu galeriju, jo ārkārtīgi vēlējos visiem parādīt pirms mirkļa mežā uzņemtu foto ar mazu sarkandzeltenu un, šķiet, pat runājošu bruņurupucim līdzīgu būtni un vēl šo to. Taču nekas nesanāca arī pēc tam, kad telefonu izslēdzu un ieslēdzu – nekas īsti nedarbojās kā nākas. Mēs bijām diezgan raiba kompānija, kas kaut kur devās pa meža ceļu. Pirms tam man kājās bija skrituļslidas (skaitījos itin veikls skrituļotājs un veicu pat visai strauju nobraucienu pa kalnu serpentīnu), tagad tās bija kaut kur pazudušas. Iespējams, tās novilku pēc vai pirms jaunā mākslas piederumu veikala atvēršanas. Tas bija ierīkots tādā kā vecā ostas ēkā, Daugavas ūdens aiz logiem vilnīja gandrīz palodzes līmenī. Tur bija daudzu dažādu ražotāju krāsu, otu u.tml. Veikals bija nosaukts tā īpašnieces vārdā - ne ta Ērikas, ne ta Ernestīnas mākslinieku piederumi vai tml. Pa vienu no logiem varēja izkļūt laukā un nonākt turpat noenkurotā baržā, kur bija neliels burātāju/mākslinieku (neprasiet, ko tas nozīmē) apģērbu veikals. Lai tajā nokļūtu, bija jāpalien zem baržas brezenta jumta. Iekšā tikt vēl bija tīri vienkārši, bet atpakaļ rāpjoties sapratu, ka sprauga starp audeklu un baržas malu ir pārāk šaura, bet attālums starp baržu un krastu tieši tai brīdī, kad grasījos tikt malā, kļūst arvien lielāks un lielāks. Patiesībā es atrados tieši pa vidu - ar rokām ieķēries krastā, ar kājām vēl iesprūdis uz baržas. Bet kaut kā tomēr malā kopā ar pārējiem tiku. Tikmēr pie baržas vēl vienmēr turpinājās kaut kāda kņada. Ūdenī bija ielēcis un riņķī apkārt peldēja un ik pa brīdim ienira hipijiska paskata džeks ar prievīti ap galvu. Un tad viņš kopā ar vēl dažiem no ūdens izcēla ar meldriem aplipušu un acīmredzami nedzīvu mani - brilles bija pazudušas un ģīmis pagalam pelēks. Kāds lietpratīgi noteica kaut ko tādā garā kā “16:9”, kam vajadzēja nozīmēt, ka mēģinās dabūt pie dzīvības, bet mani tas vairs īpaši neinteresēja un es gāju prom. Tas viss mani vairs pārāk uztrauca, jo ja jau es to visu varēju tik labi novērot, nekas briesmīgs nebija atgadījies. Tikmēr kaut kādā svešādā namā turpinājās dažādu krāsu vīna iedzeršana, Ķibilds bārstīja kaut kādas pamācības par to, kā uztaisāms labāks Instagram video, un tad jau visi gāja prom pa to mežu, vien Māra Misiņa paslepen un domādama, ka es to nemanu, mēģināja mani novērot un kādai citai dāmai par mani čukstēja: “Vai tik tas nav…. vai tik tas nav tas pa E (īpašnieces uzvārds) veikala līniju?” Facebook vēl arvien nevērās vaļā.

(ir doma)
barbala

10:24 - Gonna gonner

Piereģistrējies. Izlasi. Nenošaujies.

http://www.thetimes.co.uk/article/full-transcript-of-interview-with-donald-trump-5d39sr09d

(125 raksta | ir doma)

16. Jan 2017

martcore

23:22

turpinot par elektrisko spēli 7 days to die, man ir radušies smagi vārdi par medībām
tātad, lai tu būtu pilnībā paēdis, tev ir nepieciešams apēst simts vienības kaut kā
viena nošauta un izcepta stirna tev dod 30 šādas vienības

nē, es saprotu šo nosacītību mākslā, taču ņemot vērā geima spiedienu uz naturālismu, es nespēju neieinterēsēties par jautājumu, a cik vispār stirnas sver
izrādās, stirna sver 50-70 kilogramus. atmetīsim ragus un nagus, vidēji tipa 60
tātad, lai vienas dienas laikā mans varonis normāli paēstu, viņam ir nepieciešams apēst 3x60 kilogramus gaļas un drusku ūdentiņa
vispār jau spēlē ir daudz labāki veidi, kā nomirt

(2 raksta | ir doma)
bozena

23:23

Noskatījos romantisko grāvēju Krēsla. Kur tālāk vēl varētu tiekties?
Nu patiesībā jau tikai vienu sēriju.

(5 raksta | ir doma)
martcore

21:37

Poll #20937 gfhdsfhsrjhgrdjhgtdjgfj
Open to: All, results viewable to: All

vai tu no televīzijas pavāru šovos redzētā esi kādreiz kaut ko pievienojis/-usi savam arsenālam?

View Answers

da es tikai no viņiem arī uzzinu, kā pareizi ēst gatavot
2 (4.3%)

vienu vai divas idejas liku aiz auss
20 (43.5%)

ziniet, kaut kā nav gadījies
24 (52.2%)

(13 raksta | ir doma)
sirdna

20:03

Starptautiskā gardēža piezīmes.

Šovakar izbaudīšu īru virtuvi. Padzēru īru alu, jābrauc mājās dzert īru viskiju.

(6 raksta | ir doma)
sirdna

13:14

Šodien ir Martina Lutera Kinga diena.

Nez, vai Eiropā būtu bēgļu problēmas, ja MLK būtu izvēlējies nešūpot laivu?

(ir doma)

15. Jan 2017

martcore

20:57

neskatoties uz perifērās redzes īpatnībām, ir dīvaini, ka mūsdienu civilajā un militārajā aviācijā ir tik maz meiteņu pie spēkrata stūres, faktiski nav nemaz

pat nezinu, kāpēc zaķiem neuztic lidot ar ļotenēm
kādreiz likās, varbūt tas vēsturiski tā ir izveidojies no otrā pasaules kara laikiem, taču tā nav taisnība

(13 raksta | ir doma)
martcore

20:18

zinat, kā truši redz pasauli? viņiem acis ir izvietotas galvaskausa malās
mēs redzam visu 180 grādos, truši redz 360
tā ir nereāla perifērā redze

(26 raksta | ir doma)
martcore

19:28

Poll #20932 ehrklehwkrlhewklrhewklhtkl
Open to: All, results viewable to: All

vai jūs mēdzat pārlasīt detektīvromānus?

View Answers

nē, es taču zinu, kurš ir noziedznieks
13 (36.1%)

vienreiz, lai saprastu, kur īsti mani autors piečakarēja
4 (11.1%)

vairākkārt, jo tas ir brīnišķīgs žanrs
19 (52.8%)

(5 raksta | ir doma)
wowow

17:21

Sajūdzu savu Synology caur CouchPotato ar savu IMDB watchlistu. Tagad pēc idejas ikreiz, kad filmu pielieku watchlistam automātiski tiek sameklēts un iekačāts atbilstošais straumēns. (Watchlistā sākotnēji bija pāri par 100 vienībām, disksteišns ierakās līdz elkoņiem darbā).

Tags:
(ir doma)
barbala

16:39 - vakar galdā bija šitāds cepetis

Papurpināšu, jo tagad zinu – klasiskajā solī Latvijas distanču trasēs slēpo tikai margināļi:
tie, kas neslēpo nemaz un Pāris Principiālie Spītnieki, starp kuriem jūsu padevīgā kalpone, kura to dara ne vien estētisku, bet arī fizioloģisku iemeslu dēļ- jo nav ceļgala krustenisko saišu, kas slidsolim ir samērā noderīgas, vismaz mentāli.
Klasikas gadījumā gan slēpotājam Latvijas trasēs nereti gadās netīkams APLAUZIENS – jo, ibiorio, normālas kvalitātes špūre NAV tas, ko iebrauc agri cēlusies sporta veterāne vecmāmiņa Ilga ar Ļvovas kocenēm, izvairoties no likrotajiem slidsoļniekiem pašā trases malā, bet ideālos (Igaunijas, Somijas) apstākļos: to ievelk ar traktorīti sliežvilci un tad nu, klasikas slēpotājs var glīti, neizsitot savas locītavas un atlikušās locītavu saites veikt slēpošanas darbu tam piemērotā vīzē. Šo nepatīkamo patiesību ir vērts embreisot un feisot "ziemas sporta centru uzturētājiem", kad nu tādi vispār ir.

Milžu Varoņpilsēta Ogre bija piesolījusi pilnus internetus, kā špūres ir dafiga un sniegs- dahuja, bet aiz šiem Šrekpilsētas solījumiem bija vien čumaliņas: vai d-ujs mērīts pie potžurkas vai arī, kam ticu vairāk, trūkst gribas godīgi atzīt, ka klasikas trases uzturēšanai nav iekšas, jo tas prasa darbiņu. Bet darbiņš, deminutīviņš, nevienam nav mīļš svētdienās un svētku dienās, tas pat bauslī rakstīts. Nu un vispār- klasikā slēpo tak neviens.

Attaisnojumu sadaļā par labu vakardienai nebija arī teju forsmažors : piepešais pusatkusnis, sniega neuzsnigšana, kā arī stulbeņi, kas izbradā trasi: tas komplektiņš to visu izdaudzināto padarīšanu padarīja dzēlīgi nebaudāmu, kopā ar dažu neiebraukto Peltonenu niķi pieraut sniegu: lūk, es biju dusmīga kā trīsgalvu pūķis divas stundas no vietas un diezgan slikti domāju par "publiskā tautas sporta" vannabī uzturētājiem un ar gaišu vārdu pieminēju viedo laikabiedru, kurš aicināts pievienoties noteica, ka nesēs rūgtumu, jo labāk jau Ogresvietā aizbraukt vai nu citā vīkendijā uz Tartu vai uz to Somzemi un kvalitatīvi saslēpoties tur līdz nemaiņai, ne bojāt omu pa ledu un zariem šļuderējot.

Taču tā kā reizēm jāvelk zivis tās upes krastā, kas gar logiem tek, tad nu man laikam jāuzraksta šāds vārdu salikums "meklēju slidsoļa slēpes un zābakus", jo ārpus tam, ka gribu uz Tartu un Yllas, man ir žēl neamortizēt ziemu tādu, kāda tā ir tepat, slidsoļotāju karaļvalstī.

Tādi viņi ir, tie kompromisi. Ņerrrrrrr!

(19 raksta | ir doma)

Navigate: (Previous 20 Friends)