Asociētie biezpieni

17. Dec 2014

martcore

22:34

turpinot par el-izklaidi sims 3
ko neizdarīja mūmija, to izdarīja meteorīts
mans varonis strādāja dārzā, kad pēkšņi debesis satumsa, viņš paskatījās ar pavērtu muti uz augšu, un tur jau tas bija - 500 tonnas smags akmens bluķis no kosmosa iesita dārzniekam pa galvu
lielākie pārdzīvojumi, protams, par diviem ekskluzīviem pomelo kokiem un vienu nupat saremontēto siltumnīcu
palika trīs raudoši bērni un smaidoša māte (tā pati, no ēģiptes)
kleopatra secinājumus izdarīja ātri: viņa pārāk nebēdājās, bet pārdeva meteorītu par astoņām štukām dolāru un sēru štrausa vietā iegādājās pontiac solstice, ar kuru var kļova nēsāties pa rajonu
nu un, otrkārt, tagad dārzu var apvienot ar ģimenes kapiem, jādomā, labāka fertilizācija un tā

vienatnē audzināt trīs sīkos šmurguļus ir samērā nereāli, taču ja pieņem darbā beibīsiteri un staigā viņam pakaļ ar pātadziņu rokās, var sasniegt ievērojamus rezultātus - tiesa, vienu no puikām mēs nedatrenējām, ne viņš uz podiņa māk, ne laboratorijā strādāt, tāpēc aizsūtījām armijas karjerā, lai rok betonu no žoga līdz tankam
palika tikai jautājums par siltumnīcu, starp citu siltumnīcas man izskatās šādi
(tas nav optimālais variants, bet man pojebeņ)



kā, lūdzu? jā, es audzēju siltumnīcās kokus. ābeles n šit. izrādījās, ka ziemā viņas nedod augļus, ir koki, kas vispār kalst, nācās kaut ko domāt.
siltumnīcas spēlē nav paredzētas, tas ir pilnīgs diy - tiek taisītas no verdanas logiem un, atvainojos, debesskrāpju dekorācijām. lai kautko iestādītu, vispirms jāizņem ārā sienas fragments, pēc tam jāieliek atpakaļ, tiesa, autosprinkleri ziemā var nestrādāt, bet tas ir pārciešams
traka, traka, traka ir šī pasaule

(2 raksta | ir doma)
barbala

20:28 - meistarība ir detaļas ir visā

Ļoti skaists un sižetiskām detaļām bagāts pastāsts Kā Bauska Lempertz izsoļu namā sidraba kannu pirka. Vai arī, kā rīkoties džentlmeniski. Visu cieņu Lancmanim.

(1 raksta | ir doma)
barbala

09:18 - zīmolvedības praktikums

Iecienīto kontracepcijas atbalsta pasākumu atbalsta aplikāciju sauca Lifecycle. Nevarēju nepiekrist.
Pēc jaunākā apdeita tā tagad pārdēvēta par Jazz. Arī – nevar nepiekrist. Vienīgi noskaņa tāda, liderīgāka.



Upd. Un aplikācijas veidotājus, izrādās, sauc Lovetap. Varenilieliski!

(6 raksta | ir doma)

16. Dec 2014

sirdna

15:43

Re, Street Burgers noklājies ar vara bļodu, tā vietā nāks KFC (http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/riga-plano-atvert-kentucky-fried-chicken-un-pizza-hut-estuves.d?id=45346138).

Jauki. Varbūt beidzot izdosies iedzīvoties kārtīgā spainī ar čikenfragmentiem, divlitrīgā kokakolas glāzītē un kārtīgi pagrimt.

(12 raksta | ir doma)

15. Dec 2014

wowow

22:56

Tātad - atskaite par vokāli instrumentālā ansambļa "Instrumenti" lielkoncertu Doma baznīcā.

Man prieks, ka viņu Gruzijā būdami, varbūt vēl arī pa ceļam prom un atpakaļ (un varbūt vēl kādu laiku pēc tam), ir klausījušies múm un viņiem tas iepaticies tik ļoti, ka viņi arī gribējuši uztaisīt kaut ko tādu (pašu). Tā kā man arī visumā patīk múm, tad kopumā koncerts bija OK, arī skaņa bija kārtībā. Tikai varbūt Instrumenti, atšķirībā no tiem otrajiem, nespēja mūzikā ielikt prieku, tajā skanēja latviskā sūrme (ik pa laikam mute savilkās smaidā, vizualizējot Lahti mācībcentra izsisto logu - samērā precīza tā analoģijiņa izdevusies jā gan) un gruzons. Gaismiņu šovu īsti neredzēju, jo starp mūsu 20 eiro vērtajām vietām un māksleniekiem bija kolonna, bet varējām vērot koncertu uz puscaurspīdīga projektora ekrāna, kas, ļoti iespējams, pat bija labāka izvēle. Bērni gan pamatīgi garlaikojās, it īpaši pirmajā koncerta pusē, kurā nebija gandrīz nekā nekā melodiska, bet kā gan citādi viņi iemācīsies, ka kultūra reizēm ir garlaicīga un galīgi ne tavā gaumē?

Tags:
(6 raksta | ir doma)
anonymous

23:06 - Juceklīgs pārskats: 2014

“Palieku viens, mēģinu sildīties un vēroju. Parādās vēl kādi tūristi, tomēr vietējo ir vairāk. Pārsteidz klusais miers, kas valda kalna virsotnē, tikai sarunas pusbalsī, čuksti, mājieni, nekādu izsaucienu vai klaigu. Vietējie puikas bariņos vai kuplās ģimenes ierodas pēdējā brīdī, labi zinādami kāpšanai vajadzīgo laiku un savas iespējas. Visi saullēkta gaidīšanu uztver ar nopietnu saviļņojumu, un kad debesis sāk krāsoties un kļūst gaišas, sākas priecīga rosība, jo visi vēlas ieņemt labākās vietas un redzēt to pilnībā. Bez grūstīšanās un spaidīšanās. Sajūta kaut kādā ziņā līdzinās mūsu pašu pacietībai, vasaras saulgriežos gaidot rītausmu un pēcāko lepnumu, ka es, lūk, sagaidīju, bet kāds cits varbūt nē. Oranžajā un gaišajā pamalē vispirms uzlec spilgta Rīta zvaigzne, tik spilgtu to neatminos redzējis, tā kāpj un kāpj, Saule seko.”

“Kad pret rītu pārnācām mājās, pretī ar panisku sejas izteiksmi skrēja abi kaķīši. Neverēja saprast, vai vainīgs bija bads, vai tas, ka dzīvoklī pilnā skaļumā visu mūsu prombūtnes laiku bija skanējis Mamonovs. Tas gan ir tikai viens no šīs nakts neizskaidrojamajiem gadījumiem.”

“Pamanīju, ka ir izmainīts mošķu novietojums.
- Nu jā, lai nebūtu garlaicīgi.
- Un dažus jau viņš arī sadedzināja.
- Tos, kuri tev īpaši nepatika?.
- Tos, kuri bija sapuvuši.
- Bija jau diezgan ilgi kalpojuši.
- Kalpojuši!
- Nu, jā, tas jau koks, viņi bojājas. Redzi, ja būtu daudz naudas, viņus varētu apstrādāt… ar laivu laku.
- Laivu laku?
- Nu, jā, laku, ar kuru lako koka laivas. Tad gan nekas viņiem nenotiktu.
...
- Man jau likās, ka var ar antiseptiķi, sliktākajā gadījumā kaut vai apdedzināt…
Šķita, ka neko citu, izņemot laivu laku, viņš īsti nebūtu gatavs pieņemt.
Izgājām laukā. Apskatīt radījumus un sniegpulkstenītes tuvāk. Lietus bija pierimis.
Viņš steidzās pa priekšu, viņa vēl kavējās priekšnamā, āva zābakus, vilka jaku. Gāju viņam nopakaļ un uz taciņas iekāpu kaķa vēmekļos.
- Klausies, - viņš neatskatīdamies un turpinādams iet pa priekšu, teica. - Tev jāparunājas ar brāļiem un māsu.
- Par ko?
- Kur dzīvos mamma, kad manis vairs nebūs. Un ko darīs ar šito dzīvokli.
- Vai tad tu jau taisies uz Kukaiņciemu?.
- Man ir tāda sajūta, - viņš atskatījās.
Pienāca mamma, vairāk neko viņš neteica.”

“Par nupat nodegušo Braslas krogu man ir specfiskas atmiņas. Pagājušajā vasarā, kad kājām gāju no Rīgas uz Valku, šo vietu biju nolicis kā otrās dienas pusdienošanas punktu. Kad ap dienas vidu tur ierados, izrādījās, ka pie viņiem ar karti norēķināties nevar, tāpēc pagājos atpakaļ un pusdienas ēdu šaipus Braslai šosejas otrā pusē. Kad visu biju apēdis un tiku līdz maksāšanai, sapratu, ka savu bankas karti iepriekšējās dienas vakarā esmu atstājis Raganas veikalā.”

“Vakar vakarā pie draugiem lasījām skaļi priekšā Sisoja Sisojiča izgājienus no "Meža avīzes" un secinājām, ka otras tik lieliskas grāmatas bērniem "par dabu" laikam nav. Tie vēl bija laiki, kad no bērniem nebija jāslēpj, ka "mazais mednieks" Sisojs Sisojičs pārdomu mirkļos uzpīpē mahorku.”

“1923. gada janvārī Lietuvas armija ieņēma Klaipēdu un pievienoja to Lietuvas valstij. Franču karavīri simboliski pretojās uzbrukumam. (1924. gada martā Nāciju līga akceptēja Klaipēdas iekļaušanu Lietuvā. 1939. gada 20. martā Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops uzstādīja ultimātu Lietuvas ārlietu ministram par Klaipēdas atdošanu Vācijai. 1939. gada 22. martā Vācijas karaspēks iegāja pilsētā. Nākamajā dienā pilsētā ieradās Ādolfs Hitlers un teica runu no pilsētas teātra balkona.)”


“Pie tās bildes ar karatistu pasta nodaļā bija bail rakstīt, bet te pastāstīšu. Pasta darbiniecei viņš vaicāja, kā varētu sazināties ar personu vai uzņēmumu, par kuru viņam vienīgā pieejamā informācija esot adrese. Pasta darbiniece kaut kā uz brīdi samulsa. "Saprotiet, viņi mani var nogalināt," steidzīgi runāja melnās jostas īpašnieks. "Varbūt nosūtiet uz to adresi vēstuli?" ierosināja darbiniece. "Un cik maksās vēstules sūtīšana?" vaicāja karatists. Lieki piebilst, ka viss viņa tērps, soma, kurpes, pat melnā josta bija pilnīgi jauni - kā tik tikko izņemti no Adidas veikala maisiņa.”

“Mazais izlīdis vai izkritis no jumta cauruma un uzrāpies strupceļā pīlādzī. Sēž tur un spalgā balstiņā sauc palīgā. Māte rosās pa jumtu, nesaprazdama, ko darīt. Nevar pat īsti dusmoties par jumtā iztaisītajiem caurumiem. Mazais brēc.

UPD. lielais mazo izskoloja un iemānīja tomēr uzlēkt uz jumta un atpakaļ migā.”

“Ko es darīju naktī? Cīnījos ar velnu. Tas notika pie liela baseina vai dīķa. Apkārt bija industriālas silikātķieģeļu celtnes ar visādām preču izkraušanas rampām, apdrupušām betona nojumēm un no tiem zaļganā stikla ķieģelīšiem mūrētiem logiem. Tāda kā padomju rūpnīca vai armijas bāze. Dīķī vai baseinā notika zemes smelšanas darbi. Pa resnu cauruli gāzās ar ūdeni sajauktu smilšu straume, vēl bija kaut kādi brūni aprūsējuši agregāti, sūkņi, šļūtenes u.tml. Strādnieki vienu no cauruļu posmiem atvienoja un piesprauda galā tai caurulei, pa kuru nāca šķidrā šļura, un nu smiltis tika novadītas kādā citā virzienā. Tomēr kaut kas viņiem tur labi nedarbojās, resnās caurules neturējās kopā, un savienojuma vietā caurule pārsprāga. Oranži brūns dubļu maisījums šļācās uz visām pusēm, drusku trāpīja arī uz mana kompīša (sēdēju betona nojumē un kaut ko strādāju), tāpēc kopā ar visiem citiem trausos kājās un meklēju drošāku vietu. Dīķis viļņojās un putoja, no tā cēlās kaut kādi gāzu burbuļi, un kaut kādā apstulbumā daudzi no klātesošajiem metās netīrajā ūdenī iekšā un priecīgi sāka plunčāties. Centos viņus aizturēt, atrunāt, bet neviens jau neklausīja. Velns, un tas man uzreiz bija skaidrs, ka tas ir velns, iznira no ūdens apakšas. Labu brīdi bija redzams apaļš gluds pakausis, tad viņš izlīda laukā viss. Tāds sarkans. Un tajā pašā mirklī peldošajiem uzreiz kaut kas tika atņemts - kam roka, kam kāja, kam abas. Bet šie to nemanīja, tik priecīgi plunčājās. Labi, ka man pie rokas pagadījās krūmu cērtamā mačete, ko pirkām Ventspils veikalā "Diāna". Nokapāju tam velnam galvu (baigi sīksta), sadalīju pa maziem gabaliņiem un metu brūnajā ūdenī, kur tie pazuda. Bet ar katru nogrimušo gabaliņu kāds no peldošajiem piepeši atskārta un sajuta, ko zaudējis. Vārdu sakot, gāja kā pa ellīti.”

“VID ir nebeidzama prieka avots. Šodien saņēmu uzaicinājumu ierasties un pastāstīt par to, ka it kā esot piegādājis vīngliemežus SIA WTF utt. Jāpiezīmē, ka nemaz nerunājot par konkrēto SIA, par kuru dzirdu pirmoreiz, arī vīngliemežus esmu redzējis vai nu tikai krūmos, dažkārt veikalā saldētavā vai reiz Nastavševa šķīvī.”

“Omīte pie rociņas veda mazdeliņu mājup no skolas. Vai varbūt uz pulciņu, mūzikas vai estētikas skoliņu.
- Kурильщица зараза! - viņa iesaucās un aizrāva bērnu kaut kur sāņus. - Засунула бы сигарету свою в жопу!”

“Šorīt pamodos ar domu - nez, ja tev mājās ir virtuves iekārta par 160 000, tai var dabūt arī KASKO?”

(2 raksta | ir doma)
bozena

23:32 -

Tā kā manā dzīvē nekas nenotiek, vismaz nekas psihoterapijas cienīgs, izņemot to, ka man ir māte un tēvs, es izstāstīšu, ka mēs ar Līzi bijam uz teātri. Uz Mēness Dārzs Dirty Deal Teatro, kas vispār laikam domāts skolu jaunatnei, kas studē Kārli Skalbi. Nu tad es jums pateikšu dakter, tas Kārlis Skalbe ir latviešu psihoterapija, jo dažās vietās man stipri, stipri, nevaldāmi vilka uz nekontrolējamu šņukstu. Jūs, dakter, būtu varējis stūrī apmierināti smīkņāt.

(4 raksta | ir doma)
martcore

21:50

– Здравствуйте, девушка! Познакомимся, пообщаемся-прогуляемся?
– Здравствуйте. Ну, если ответите на три моих вопроса… идёт?
– Да легко, спрашивайте!
... )

(2 raksta | ir doma)
sirdna

11:57 - Meh.

Līdz īsteni elītai kultūrībai man tomēr ilgs ceļš kāpjams. Re, pasniedza Eiropas kino akadēmijas balvas.

Pirmkārt, es pirmo reizi padzirdēju, ka eksistē kaut kāda Eiropas kino akadēmija. Man bija neērti skatīties televīzijas ļaužu acīs, viņi ekrānā lēkāja un spiedza, un ar savu pāri visām malām šķīstošo sajūsmu izskatījās pēc mūsmāju suņa, kurš apsveic manu atgriešanos no tualetes. Es sapratu, ka ir noticis kaut kas fantastiski absolūti brīnišķīgs un man bija kauns par savu nespēju sajūsmināties līdzi. Cilvēki TV stāstīja, kā pie šī notikuma strādājuši divus gadus un es apkaunējos vēl vairāk.

Otrkārt, es neatpazinu praktiski nevienu no epohāli grandiozajām slavenībām. Līvas Ulmanes vārdu biju dzirdējis, bet dzīvoju pārliecībā, ka tā ir kāda beibe, kura 1996.gadā aizbēgusi no Rēzeknes, nofilmējusies zviedru kaķu barības reklāmā un tagad ir ļoti pieprasīta modele. Izrādījās, ka tie visi ir maldi un Līva ir kāda cienījama kundze, kura, izrādās ir episki megaslavena. Ar kaut ko. Vienīgais no dzīvo klasiķu plejādes, kuru es atminējos redzējis, bija angļu aktieris, kurš Harijā Poterā tēloja Tārpasti. Un tad vēl filmā, kur Džonijs Deps bija slepkavīgs bārddzinis, tas aktieris tēloja vienu sīku mūdzi. Kā viņu sauca, es neatceros, bet izskatījās dikti lādzīgs un jauks.

Treškārt, ik pa brīdim rādīja kadrus no nominētajām filmām. Cik sapratu no komentāriem, galvenās fīčas ir divas:
a)gaisma. Ah, kāda gaisma te, uh, kāda gaisma šite. Un tur vispār, tādi eksperimenti ar gaismu, ka vispār. Un šitā čehu kundzīte jau piecdesmitajos gados ar gaismu darīja tādas štelles, ka pēc viņas vispār vairs neviens neko un viss sekojošais kino ir vārgs atdarinājums;
b)blenšana. Eiropas kino sastāv no kolosāli apgaismota aktiera, kurš blenž. Klusē un blenž. Blenž, blenž, blenž. Pakasās. Turpina blenzt. Blenž uz jūru, puķpodu, kafijas tasi un akmeni. Tad nolamājas un turpina blenzt.

Ceturtkārt, viņi to vakara vadītāju nopietni? Aizgrābjošie joki par šņabi, narkotikām un vīru, kurš viņu gaida mājās, apnika dažās minūtēs, bet vairāk šim nebija, ko teikt.

Nujā. Es kino tomērt patērēju kā izklaidi, nevis mākslu, attiecīgi neko nesaprotu no vizuālā tēla, man, ziniet, tekstus padodiet. Varbūt pie vainas ir bērnība bez televizora un kino, bet ar grāmatām. Attiecīgi, bildes neuzveru. Viendien bija mums mājās viena sižetiņa uzņemšana, tad tas operators lielāko daļu laika skraidīja pa ielu ar kameru, sajūsmā sēkdams par kolosālo gaismu. Es nekā kolosāla tai gaismā neuztvēru, aiz kam laikam esmu daudz dzīvē zaudējis.

Also, uzgūglēju, ka šogad Eiropai bija divas kultūras galvaspilsētas. Mūsu lepnā metropole un kaut kāds aizpurva miests Zviedrijā. Hme.

(12 raksta | ir doma)
observer

12:07

Tā jocīgā sajūta, kad autoserviss atsūta sms ar apsveikumu vārda dienā, kas pilnīgi noteikti nav mana vārda diena.
Paskatamies kalendārā, par ko tad viņi mani noturējuši un uzzinam, ka šodien ir sievas vārda diena...

(4 raksta | ir doma)
wowow

09:48

Pēdējais Hobits nudien ir vājākā visas dubult-triloģijas filma.

Tags:
(ir doma)
anonymous

01:40 - Fury (2014)



Bet es šovakar noskatījos šo. Man kā pie "Komunista", "Kaujas par Kursku" un "Trim tankistiem" augušam tomēr bija viegla un neizpratnes apdvesta jauesmuturbijis sajūta.

Tags:
(2 raksta | ir doma)

14. Dec 2014

vedjmah

23:20 - Revju: tipa koncerts Rīgas Domā, Instrumenti, elbuma prezentācija

Labvakar, manu mazo draudziņ! Jau biju nolēmusi tomēr dziļdomīgi paklusēt, kad kūdošais jz barbala atgādinājums tomēr spiež mani pildīt doto solījumu un tomēr to aprakstīt.

Tātad. Subj. vieta un laiks bija izvēlēti nevainojami - ir grūti kaut ko sliktu pateikt par Rīgas Domu, tā ir prīmā vieta koncertiem, tomēr, nedaudz aizsteidzoties notikumiem priekšā, teikšu, ka tās apmēram 85 minūtes, ko tur pavadīju, nemitīgi cerēju, ka Lisa Džerarde vēl kādreiz atbrauks pagavilēt uz Latviju un varētu to darīt tieši Domā.

Arī 20:00 svētdienas vakarā, šajā gaišajā ahem pārdomu laikā, kad tehniski atlikušas 5 dienas līdz atvaļinājumam, un vispār 16 dienas 2014. gada Amoka skrējienā, nav tas sliktākais brīdis, kad hipotētiski piedāvāt saviem klausītājiem kādu muzikālu pārdzīvojumu pirms (pēdējās) saspringtās darba nedēļas uzsākšanas.

Tālāk vis nav tik rožaini. Pārdzīvojums bija: visu pasākuma laiku izmisīgi mocījos pārdomās, ka "visu taču varēja izdarīt daudz labāk", un kā pirmā problēma iezīmējās primitīvā un bērnišķīgā gaismošana. Autorei nezinkāpēc izdevās uzminēt brīdi, kurā pa apli mirgojošas zilas gaismiņas mainīs krāsu, tiesa, es balsoju par zaļo, bet tā kļuva sarkana. Atmiņas par festivāla Sanremo'79 skatuves noformējumu tādā ziņā palikušas daudz gaišākā atmiņu starojumā, šovakar it kā sanāca atgriezties atpakaļ tai stilistikā, tikai primitīvākā. Kulminējošajā skaņdarbā, piemēram, gaismiņas bija lillā un katrā indviduālajā apgaismes ķermenī tās virpuļoja pa mazu aplīti ritmiņā, mmm..

Neteikšu, ka būtu iepazinusies ar izpildītāju daiļradi iepriekš, neesmu pētījusi viņu muzikālo devumu agrāk un ar nodomu devos turp lieki neietekmējusies ar ielūgumiem līdzi nākošā CD saturu, jo kurš tad nu nezina, ka koncertos klātbūtnē viss visiem patīk daudz labāk. Bet ne šoreiz. No solista uzrunas uzzinājām, ka iedvesma elbumam smelta grupas ceļojumā uz brālīgo Gruziju, kas atstāj padziļinātu wtf sajūtu, acīmredzot uz dažādiem cilvēkiem Gruzija atstāj dažādus iespaidus. Man, piemēram, Gruzija asociējas ar temperamentīgu viesmīlību, karstasinību, kindzu, dzīvi apliecinošu pohujismu pret sīkām niansēm satiksmes noteikumu ievērošanā, tostiem, vīnu, dejām un smiekliem. Ja man būtu jāvērtē, kādā vidē, nezinot par Instrumentu tripu, skaņu ierakstiem iedvesma smelta, es balsotu par pasākuma sponsora LMT māteskompānijas TeliaSonera pamesto mācību centru Lahti, kurš sen, logu ailēm skrapstot vējā un sniegā, pamests stāv kluss un skumjš skarbās Somijas dabas ielenkts, un tikai salauzta digitālā tāfele vāji midžina pēdējās ardievas ar infrasarkanu sensoru sniega vērpetēm un vēja aukām.

Liriku saturs ir ieturēts eleganta minimālisma stilā. Pirmsskolas izglītības iestādes Taurenītis logopēdiskajai grupiņai 3-4 gadus veciem bērniem - nevienam nerastos problēmas atkārtot, izdziedāt šos tekstus, lielākoties. Šis būtu minams kā pozitīvs aspekts arīdzan visiem tiem, kam parādās pirmās demences pazīmes - izvēloties apm 48% no skanošā materiāla, jūs viegli varēsiet padarīt tās par savām galda dziesmām saviesīgos pasākumos, ja jūsu viesi ir auguši Somijas bērnu namos, viņiem pat, iespējams, dzirdētais patiks. Tām dažām dziesmām, kuru teksti nesastāvēja no ĀAAA un ŪUUU, bija cita vienojoša iezīme: tie runāts par siltumu, sildīšanos, uzsildīšanos (tevī), kas arī ir saprotami, jo nu ne jau maijs aiz loga. Decembris! Vēl vismaz dažus ansambļa dalībniekus mēdz apžilbināt smarža un gudrība.

Noslēgumā apskatīsim skaņu celiņu. Te man nekas daudz labāks prātā nenāk, kā kad piedāvāt iedomāties, ka, ja Šaineda OKonnora (nasingkampērstujū periodā) būtu apvienojusi iedvesmu un vēlmi kāpt uz skatuves kopā ar vokāli-instrumentālo ansambli Erasure, vienojoties izpildīt Filipa Glāsa sacerējumus, bet dažos brīžos pie sitamajiem sēdētu Kraftwerk veterāni.

Kā uz to reaģēja klausītāji? Neņemšos teikt tieši cik, bet nozīmīgs daudzums atstāja norises vietu krietni pirms beigām. Solists izdarīja kļūdu, pirms kāda skaņdarba informēdams, ka viņam ir vēl viena dziesma, ko pacietīgākie iztulkoja kā zīmi, ka tā tad nu arī būs pēdējā, un, izskanot pēdējam akordam, praktiski visi arī piecēlās kājās uz traucās uz izeju. Vismaz mirklī, kad izeju sasniedzu es, nopratu, ka tomēr vēl vismaz viena cita kompozīcija tomēr vēl pasākuma plānā ir, un atviegloti metos Herdera laukuma spirdzinošajā svaigumā. Vai, vai, vai.

(6 raksta | ir doma)
barbala

22:47 - ech, kas man ar tevi, skaņu pasaule?

Kamēr jāgaida kultūras dzīves apskatnieces [info]vedjmah strukturētā recenzija, man ir divarpus jautājumi pēc šīvakara Instrumentu koncerta arī sev, abus kā jau moderns cilvēks, uzdošu publiski.

1) Vai es to sapratu? Vai tas man patika?

2) Vai man ir jāmēģina kaut kā attaisnot Instrumentu veikums,
jo varbūt es vienkārši nesaprotu žanru/ modernu mūziku
jo tas bija pirmais koncerts ciklā,
jo mēs sēdējām švakās vietās, zem skandas un skaņotāji, šķiet, sēņoja;
jo es iespējams neredzēju "mūziķu jūtas";
jo man traucēja stipri primitīvais "gaismu šovs";
jo varbūt kādam no viņiem ir depresija vai citas bēdas un sāpēja kakls, ribas vai sirds,
jo/jo/jo....

Varbūt pavisam godīga atbilde ir "aizrāva"/"neaizrāva" un viss pārējais ir sekundāri?

Tagad fonā skan lieliski džezi, dažādformu un viss patīk, rosina darba dunu un priecē ausis. Bet tur, tur mazliet sanāca sagādāt ciešanas. Kā tad tas tā?


p.s. šādi iegadās pēc dažādām dažādu mākslu satikšanām – kad pieredzes/baudījuma neesamību cenšos vai spēju attaisnot ar pazīšanos, cieņu pret autora ieguldījumu, gadiem, drosmi, ideju, meklējumiem, atradumiem un gana dauz kas var palikt arī tīri tādā informētības/ pieredzes līmenī, bez vērtībsprieduma. Ar vizuālajām mākslām pat tas kaut kā bišķi vieglāk, bet mūzikas saprašana vai nesaprastā tolerēšana man laikam ir izteikti vārga. Ech. Kas tieši ir jāiemācās? (Grāmatas & kino - tas viegli- ja nepatīk,tad atstāju).

(38 raksta | ir doma)
martcore

20:29

el-izklaidē sims 3 vienmēr gadās labi stāsti
piemēram, tagad es ceļoju dziļā vientulībā kaut kur ķīnas dienvidos, mana telts ar atomeenerģētisko plītiņu atrodas pasaules augstākajā un nepiejamākajā punktā
un draudzējos es vairs tikai ar kobru

a zināt, kā bija ar kobru
ēģiptē, uguns pelnu piramīdā, man uzbruka mūmija. es ar mūmiju cīnīties negribēju, man jau bez viņas vajadzēja uz tualeti, bet varonim radās aspirācija uz 1500 life pointiem, ka nu, davai, vispirms atskaldīsim mūmiju un tad atpakaļ uz nometni
te tev nu bija. mūmija ne tikai mūs atskaldīja, bet vēl arī, bļaģ, nolādēja, es te necitēšu, tas bija krutāk par artēmiju ļebeģevu
nu un bija par ko - par to, ka es iesaistījos dēkā ar precētu sievieti, tur, ēģiptē
jūs nezinat, kā tur viss strādā, tā ir shēma, tā ir ļaunuma sistēma, kur viss iesaistīts, un gastronoma pārdevējs, un mūmijas, un vilkači uzplečos, un kas tik vēl nē
mani pat momentāni apmelot pamanījās, ka es tur esot ko tur izdarījis

nu bet labi. no šī lāsta, ja divu nedēļu laikā viņu nedebafo, ir kranti un geim over
noņemt iespējams ar trīs metodēm - zāras samuilovnas kaķu mīzaliem jāguļ speciālā zārkā, kas her zin kur atrodas; jāielien pakaļā sfinksam (vārdā tiešā nozīmē); vēl ārstē karaliskās kobras skūpsts

no zārka es atteicos uzreiz, pateicu, ka nekādā viņu zārkā es nahuj negulēšu. pie sfinksas iet negribējās, cik var. atlika, kā sliktos medicīnas seriālos, rīt kobru
a kobru uzreiz tā dabūt nevar. vispirms vajag pieradināt kaut kādu zalkti
jobtv, kā es trīs dienas vīraka un flautas maigo skaņu pavadījumā pēc tam mājās ar to pederastisko zalkti mocījos, kā viņš mani sakoda pa trīs reizēm stundā
nē, nu, protams, ne tik kruta, kā pēc tam kobra
bet visām šīs elles ciešanām tomēr pienāca gals, lāsts noņēmās, mūmija palika gribot, a es kļuvu par čūsku pavēlnieku, jo

tādēļ tagad, kad ķīnā - jā, izskatās, ka nelietīgās baumas ir atnākušas arī līdz turienei - vietējie iedzīvotāji un kolēģi arheologi mani mēģina zākāt un rādīt ar pirkstiem
es klusējot apsēžos uz asfalta lotosa pozā un nolieku sev pretī nelielu salmu groziņu
tā vēl huiņa - ar treitu "mean spirited" apveltītiem čariem pastāv fīča pa taisno deleģēt rāpuli kaut kādai burkškošai vecenei dekoltē
bet viņi nezin, ka es neesmu "mean spirited"

(8 raksta | ir doma)
bozena

20:18

Es visādi turos pretī visādiem tur Ziemassvētku komerciāļiem - šodien esmu izgājusi cauri diviem Zsv. tirdziņiem ne zariņa nenolauzusi un ne centa neizdevusi. Vispār, lai panāk šurpu tas Saurona kalps, kas ieviesa un aprobēja vispārīgo apdāvināšanās pasākumu šajā miera un pārdomu (lasīt ar sarkasmu, ja!) laikā, kad visi nodarbinātie strādnieki un kalpotāji jau bez tā visa skraida kā ar fenolftaleīnu saindējušies mērkaķi.

(1 raksta | ir doma)
scope

16:50

Šodien nepatīkami pārsteidza Dinaz un Lukoil piekabju nomas, kurās operatori nebija dzirdējuši par pāreju no 13 uz 7 kontaktu ligzdu un neizrādīja arī interesi problēmas risināšanā.
Patīkami pārsteidza K-Rauta, kur šādu problēmu nebija, nācās gan piemaksāt un nobraukt lieku riņķi.

Turpmāk būšu gudrāks, jau pasūtīju pāreju no ebay, lai nākošreiz, ja tāda iestāsies (tagad bija 2. piekabes vilkšanas reize 8 gados), ir pašam sava.

(7 raksta | ir doma)
barbala

15:23 - neceptās piparkūkas

Svētdienas fons, piedur ar stāstu, laiku un arī ar smeldzi, smeldzīti - LTV raidījums par abiem Seleckiem.

(ir doma)
watt

10:44 - sala sociāldarvinisms

No "Ceausescu’s children" materiāla, izrādās, man apziņā iespiedās kas cits: Rumānija un Bulgārija ir samērā siltas zemes, un ziemu ir iespējams pārdzīvot basām kājām, būdā ar zemes grīdu. Tas ir raksturīgi visām siltajām zemēm, ka viegli izdzīvo visādi baskāji un garīgi slimi cilvēki.

Ziemeļu valstīs, turpretim, daba dara savu skarbo darbu, nogalinot visus neuzmanīgos un vieglprātīgos. Varbūt šo principu varētu ielikt veselības aprūpes likumā: ja cilvēks uz ielas atrodas alkohola reibumā, par savu dzīvību atbild viņš pats: dzērājus neglābt. Institucionalizēt dabas nežēlību. (Un tas ka veselības nauda tiek tērēta taisot datortomogrāfiju alkānam kas tā piedzēries ka kājās neturas, taču ir absurds. Kāpēc nevarētu pieņemt par likumu principu, ka ja ir piedzēries tā, ka krīt no kājām, tad lai sprāgst pats kaut vai nost.)

Man liekas, īstā ziemeļvalstu labklājība (un dienvidu valstu salīdzinoša nabadzība, korupcijas līmenis, bomzīgums), ir tieši saistīti ar gadu tūkstošiem, kad ziema bija tā lielā sabiedrības tīrīšana. Ziemeļos vārguļi un draņķi, kas darbas bargumu nerespektē, nosala kupenā.

Dienvidos - izdzīvo, kā tādi meža kaitēkļi kokam zem mizas, ja ziemas temperatūra nesasniedz -30 kādu veselu nedēļu. Un pēc tam tik turpina grauzt un degradēt sabiedrības labklājību.

(19 raksta | ir doma)
martcore

11:23

tāpat vēlos atgādināt, ka mūsu valstī dresē tikai suņus, kaķus un jurascūciņas šinšillas
pārējie zvēri tiek Dīdīti

ir Čūsku Dīdītāji
ir Lauvu Dīdītāji
vai pat Zīloņu Dīdītāji

kā dīdīt zīloni?
ļoti vienkārši
pieej klāt mierīgi mierīgi stāvošam zīlonim un saki - tā un tā, starptautiskā situācija pasaulē ir nemierīga, pakistānā, teiksim, pievienotās vērtības nodoklis pacēlies par pusotru procentu, par eksporta cenām nemaz nerunāsim
un zīlonis uzreiz sāk nemierīgi dīdīties
tīrais cirks!

(6 raksta | ir doma)

Navigate: (Previous 20 Friends)