Asociētie biezpieni

29. Apr 2016

bozena

00:33

Kad sensenos laikos es un Manu Meitu Tēvs vēl bijām jauni, skaisti un viens otram patikām, mēs izdzerstījāmies pa visiem toreizējiem Rīgas krogiem, cik nu viņu bija, un es allaž raudzīju maksāt par katriem otrajiem dzērieniem. Vienus viņš, nākamos es. Kaut kā sanāca pēc gadiem atcerēties šo Saldējuma un Kino periodu, un MMT bija pilnīgi pārliecināts, ka vienmēr man izmaksājis. :)

(1 raksta | ir doma)

28. Apr 2016

martcore

20:23

izteiciens "dirsa putās" nezkā pēc asociējas nevis ar smagu darbu, bet gan vieglprātīgu dāmu šampanieša vannā

(1 raksta | ir doma)
sirdna

17:38

4096 klucis.

It's full of stars!

(3 raksta | ir doma)
anonymous

13:58 - Nostrādājis

“Veicot analīzi, policija sašaurinājusi iespējamās tipogrāfijas atrašanās vietu Latvijā. Bauska sacīja, ka nozīmīgs bijis arī "operatīvās veiksmes faktors nostrādājis”.

(1 raksta | ir doma)
chaika

13:03

:) )

Tags:
(4 raksta | ir doma)
anonymous

11:13

Pret ideju, ka dažādus valsts svētkus valsts iedzīvotāji varētu svinēt mājās man itin nekas nav iebilstams, esmu tā teikt "par". Lūk, piemēram, vakar Nīderlandē bija karaļa diena, un tas daudziem bija iemesls rīkot piknikus, krāmu tirdziņus un visādi citādi tusēt vai veselu diennakti.
Tas, kas mani aizķer, ir kārtējo reizi ar visa "radošuma" pamatā esošo metodi "ko-vēl-tādu-interesantu-varētu-izdomāt" radītais sauklis, ka 4. maijs, lūk, tagad būšot "par diena". Vai man vienam šķiet, ka tas vienkārši izklausās slikti.

(5 raksta | ir doma)

27. Apr 2016

bozena

06:52

Es šorīt nokavēju. Paspēt vannas istabā pirms Līželes. Tāpēc klusi nopūtos un devos mazgāt matus virtuves izlietnē. Jūs jau nezināsiet, ko nozīmē Līžele vannasistabā. Noderīgi uzturēt labas attiecības ar kaimiņiem, lai spriedzes gadījumā varētu aiziet pie viņiem pačurāt. Gadījumā, ja viesiem paredzētajās vannsistabās notiktu remondarbi, protams. :)

(12 raksta | ir doma)
martcore

00:35

par jaunajiem albumiem, jaunais mudžūss taču vēl iznāk
ja kāds nejauši nav dzirdējis, viņam ir ļoti skaists singls kopā ar zemfiru par bībeliskām tēmām

(ir doma)
martcore

00:05

jūtubes joki par hello, darkness kļūst vienkārši atomic

(1 raksta | ir doma)

26. Apr 2016

kautskis

16:45 - Nu jau būs gana

Darbā pārrakstījos un uzrakstīju "26. oktobris", nevis aprīlis. Bet vai mani var vainot? Vai mani var vainot, es prasu?!

(5 raksta | ir doma)
martcore

16:28

lai vai kā, bet piekrītiet, ka portishead kavers ir šiks
beigas it sevišķi
par ballarda ekranizāciju gan neesmu pagaidām lasījis neko labu, vispār jau kronenberga crash drīzāk vajadzētu pārskatīties, ko arī gatavojos darīt
(kā arī ņemot vērā jauno linkleiteru - arī dazed and confused, tur gan bija pizģec, es ar grūtībām atpazinu makkonahiju, bet nevarēju ne sitams iebraukt, ko tēlo afleks un jovoviča. pat pārkeri posiju neatpazinu, lai filma, protams, oh, kur brīnišķīga)

(5 raksta | ir doma)
watt

13:56 - Par gadsimta meliem.

Es esmu pārliecināts ka drīz kaņepju (kanabisa) aizliegums kritīs, un tad varēs sākt runāt, ka visa ņemšanās ar ASV war on drugs ir bijuši milzīgi meli un ļaunprātība. (Un kādi draņķi ir bijuši visi aizliegšanā iesaistītie. Ar politiķiem sākot, ar policiju, cietumsargu arodbiedrībām beidzot.)

Tā pat esmu pārliecināts ka drīz sāks runāt par to, ka tauku noliegšana uzturā (un pārsviešanās uz ogļhidrātu, cukuru lietošanas ieteikumu ap 1955 gadu) bija milzīga kļūda. Un es teiktu, zinātnei ir nepieciešams ieviest John Yudkin balvu vai nosaukt viņa vārdā kautkādu pamatprincipu, lai pamatos dokumentētu, to kā "zinātne" apspiež patiesu teoriju, kas īsti nesakrīt ar valdošo domāšanu.

Līdzīgi, kā medicīnas pamatos būtu jāiekaļ Ignaz Semmelweis vārds, lai ārsti atceras katru dienu, kā viņi izturējās pret cilvēku, kas viņiem skaidroja, jo viņi dara nepareizi. (Ka šie, pēc līķu secēšanas, ar tām pašām netīrajām rokām iet pieņemt dzemdības, sekojoši māti inficējot, un radot tolaik valdošo "nomira dzemdībās" fenomenu. Un kā ārsti strikti pretojās ierosinājumam mazgāt rokas.)

Tā pat, kā sāk atzīt ka "sliktais holesterīns" nav saistāms ar pārtikā uzņemto holesterīnu, tas ir, olas, speķis, sviests, cūkgaļa.

Bet tagad mans nezinātnisks viedoklis - es sāku domāt ka pārtikā uzņemtais cukurs veicina konstantu, hronisku iekaisuma procesu organismā. Un šis "iekaisuma process" izraisa pārējās negatīvās sekas uz veselību: aptaukošanās, insulīns, holesterīns un artēriju aizdambēšanās, un kas tur vēl ne. Tādas man nezinātniski-intuitīvas sajūtas šobrīd.

Tags:
(12 raksta | ir doma)
kautskis

23:55 - Мне чайки здесь пpопели на знакомом языке

Ceļošana ir mans iecienītākais veids, kā tērēt savu negodīgā darbā sapelnīto naudu. Es gan nenotērēju lielāko daļu naudas ceļojot, man ir arī citi dārgi vaļasprieki, tādi kā elektrības lietošana. Bet nu katrā ziņā ceļošanai iztērēto naudu es neuzskatu par izšķiestu.

No vienas puses, protams, ir jauki to un to un vēl šito apskatīties ar savām actiņām. Tāpat ir tīkami atļauties visādas vaļības, ko mājās vis neatļautos (piemēram, Latvijā es neuzdrošinos pirmdienās pusdienām dzert klāt vīnu). Bet laikam vislielāko prieku rada jaunu lietu atklāšana. Gandrīz visi citi to jau sen zināja, bet tas nekas -- lai gan es [info]uzzinu_pedejais, tas nemazina sajūsmu. Kad pats ko esi izdomājis, vienmēr ir lielāks prieks nekā tad, ja tev to pasaka.

Tā savulaik es biju ne pa jokam pārsteigts, pamanot, ka spāņiem ir milzīga patika pret Ordnung, tik milzīga, ka Spānija ir tāda siltāka Vācija. Jā, jā, lai jūs nemulsina Spānijas atrašanās PIGS sarakstiņā. Arī mašīnbūves triecienniece Vācija deviņdesmitajos un nulto sākumā tika saukāta par Eiropas vājinieku. Nemaz nav tik neiedomājami, ka drusciņ citādā notikumu virzībā G šajā saīsinājumā varēja būt tieši Vācija.

Piebildīsim, pārsteigums mijās ar sarūgtinājumu -- kad savulaik gudroju, ko studēt, angļu vai spāņu valodu, mans domu gājiens bija “nu labi, angļi, protams, ir incesta upuŗi, kas ēd ceptas pupas ar zābaksmēra maizītēm, toties pie viņiem ir Kārtība.” Bet izrādās, ka pie spanjārdiem arī ir Kārtība, taču viņi arī ir ļoti izskatīgi cilvēki -- un nemaz nesāksim runāt par to, kā spāņu pavārmāksla atšķiŗas no angļu paēdieniem. Eh.

Bet es te ne par Spāniju, lai gan tikai vēl piebildīšu, ka vismaz Andalūzija ir vieta ar vislielāko labi ģērbto cilvēku īpatsvaru vismaz Eiropā, ja ne visā pasaulē. Es ļoti ceru, ka līdz pensijas vecumam būšu gana iemācījies spāņu valodu, lai bez bēdu varētu atvaļināties uz Andalūziju. Trīsdesmit grādu saulē ar spieķi rokā spriņģošu pa Kordovu, tērpts tūka svārkos un tvīda nāģenē, ēdīšu apelsīnus un šķendēšos par skandināviem, kas kaut kāda iemesla pēc šādā laikā tērpušies šortos, eku jauki būs! (Ja Kordovai nepietiks naudas, atvaļināšos uz Mazsalacu un ēdīšu mizotus ābolus -- tur arī veci ļaudis drīkst nēsāt žaketes.)

Vispār šis apziņas plūsmas ievads bij tāpēc, lai norādītu, ka arī Portugāle izrādījās stipri citādāka, nekā es biju domājis. Jo, ja godīgi, par Portugāli es nekā vispār nebiju domājis. Par to, ka uz viņu varētu aizbraukt, es aizdomājos tikai tad, kad mans fotoaparāts bija aizsūtīts garantijas remontā uz Portugāli. Hmm, Portugāle, es pie sevis gudroju, nez, kā tur ir? Viņi ir mazi un pie jūras, nē, okeāna, bet viņiem ir lieli kaimiņi, to es zināju. Viņi ēd zivis, un viņiem ir maz naudas. Nav gluži tā, ka es nekad nebūtu sastapis mazus, trūcīgus reņģēdājus ar lieliem kaimiņiem, un, ja es būtu aizdomājies, no tā vien gana daudz ko varētu izsecināt. Kaut vai to, ka viņiem droši vien nepatīk, ja viņus jauc ar lielajiem kaimiņiem. Un ko es izdarīju? Protams, ka nodomāju -- Portugāle, tā droši vien ir tāda vēl viena Spānija.

Par laimi, es ar savu atklāsmi nepaguvu padalīties, jo būtu izgāzies kā veca sēta. Portugāle no Spānijas atšķiŗas jau uz robežas, kas vispār ir diezgan neparasti. Piemēram, Ziemeļvidzemi no Valgas apriņķa var atšķirt tikai tā, ka ceļi vienbrīd paliek labāki. Savukārt Andalūzija no Algarves uzreiz atšķiŗas ar to, ka Andalūzijā uz kalniem aug uzkrītošās kvadrātligzdās sastādīti olīvkoki, bet Algarvē ir meži. Un nevis kaut kādi sīki rotājumu mežiņi, kā Eiropā ierasts, jo īstie meži sen ir izcirsti -- nē, biezi, zaļi, mežonīgi meži. Diemžēl (aizsteidzoties notikumiem priekšā) mežos tā īsti netiku, tāpēc nespēju sniegt pārskatu par biotopiem un to, cik veci viņi ir. Taču no pirmā, otrā un trešā acu uzmetiena atšķirība ir pārsteidzoša.

Ātri vien acīs sāka durties citas īpatnības. Un ausīs, jo nācās gan piepūlēties, lai noticētu, ka viņi runā romāņu valodā. Pārlieku aizdomīga un kaut kur jau ļoti dzirdēta šķita uzkrītošā mīla pret šņāceņiem un mīkstinātajiem līdzskaņiem. Taču rakstītā portugāļu valoda ir puslīdz atpazīstama akadēmiski izglītotam jaunietim, kas savulaik izlicies, ka viņš mācās latīņu valodu -- un tā es ātri vien pamanījos saburtot, ka Portugālē daudzi veikali piedāvā zemas cenas, bet lauksaimnieku veikali (Algarvē ir pilns ar pāķiem) visā nopietnībā tirgo “daļēji jaunas” riepas. Un visur rotājas uzraksti “Šitas te būvēts/atjaunots par Eiropas Savienības naudu.”

Ā, ja jau par pāķiem. Andalūzijā pāķu nav, Andalūzijā ir lauku ciematiņi un milzīgas apelsīnu plantācijas. Ar žogu apkārt un spoži nobalsinātu viensētu kalna galā, kas visas kā viena izskatās pēc tās meitu mājas Personal Jesus klipā (ja tā padomā, tas varētu būt saistīts ar to, ka Personal Jesus klips filmēts Andalūzijā). Savukārt Algarvē ir pāķi, īsti, nekaunīgi un dzīvespriecīgi pāķi, ar veselu strēķi sen pamestu māju, veciem vīriem nospeķotās cepurēs un lauciniekiem, kas ceļa malā tirgo apelsīnus piecu kilogramu maisos. Govis, kazas, pa pagalmiem skraida vistas, cilvēki brauc uz veikaliem ar traktoru un uz katra staba pa stārķu ligzdai. Bet vēl kaut kā vēl nespēju savienot punktiņus, lai gan necik daudz jau viņu nebija.

Kad, braucot tālāk, es pabraucu gaŗām acīmredzamam purvam -- un, ticiet man, lai nu ko, bet purvus es atpazīstu pa gabalu -- es vēl neaizdomājos. Kad debesīs dzīvespriecīgi lidoja bezdelīgu bari -- man nekas nelikās aizdomīgi (starp citu, vai nav muļķība, ka bezdelīga ir Igaunijas nācionālais putns -- bezdelīgas taču izceļas ar to, cik ļoti ātras viņas ir). Galapunktā es izkāpu no autobusa (arī lielajai patikai pret autobusu satiksmi taču vajadzēja par kaut ko liecināt) un gāju uz savu viesu namu, gaŗām veciem kungiem, kas bija piesēduši padzert alu no lielām pudelēm (tiesa, viņiem, iespējams, likumdošana ir citāda, tur liela alus pudele ir litrīga). Pa ceļam bija visādi sīki veikaliņi, kas tirgoja gan kartupeļu salmiņus (jā, tieši salmiņus, lai gan varēja dabūt arī čipšus), gan pretiedeguma krēmu, kā arī tirgus. Īsts tirgus, kur cilvēki iet sapirkties lētu pārtiku, nevis tūristu bedre, kur bārdaini hipsteŗi tirgo pārlieku dārgu alu. Visādās sīkās ēstuvēs bija uzraksti sliktā angļu valodā, apkārt pulkiem vien sijājās vācu tūristi un pārsteidzoši bieži cilvēki atļāvās iet pa ielu treniņbiksēs (jā, diemžēl labi ģērbto cilvēku īpatsvars Spānijā un Portugālē būtiski atšķiŗas). Bet nē, nekas nesaslēdzās kopā.

Un tikai tad, kad viesu mājas turētāja, apskatoties uz manu Id karti, apjautājās, vai es gadienā nerunājot krieviski, un pēc tam sāka ar mani runāt krieviski -- tikai tad virs manas galvas iedegās spuldzīte. Necik pārsteidzoša Portugāle man nelikās tāpēc, ka viņa pat pirmajās stundās šķita tik ļoti pazīstama. Ja Spānija ir siltāka Vācija, tad Portugāle ir Austrumeiropa bez apkures sezonas.

To apkures sezonu nevajag nonievāt, ļoti daudzas īpašības, kuŗas aizspriedumaini pieraksta austrumeiropiešiem, iet rokrokā ar apziņu, ka būs ziema. Tās mūžīgās raizes un nespēja atlaist? Kā neraizēsies, ja pat siltākajā vasaras dienā ir skaidrs -- jātaisa siens, lai govīm ziemā būtu, ko ēst. Naids pret citiem? Kā nenīdīsi, citi var nozagt tavu malku. Viss tāds pelēks? Tas no kvēpiem un dubļiem. Atņemam austrumeiropiešiem bargu ziemu un skat, gan dzīvesprieks uzrodas, gan ar krāsiņām gribas paspēlēties.

Tā nu jo drīzi es Portugālē iejutos, un visādās iepriekš nepiedzīvotās situācijās veiksmīgi vadījos, pieņemot, ka droši vien būs tas pats, kas Latvijā. Un pārsvarā nekļūdījos. Vilcienu satiksme ir lēta un lēna, vilcieni stājas pie katra staba, stacijas ir tālu no attiecīgajām pilsētām un jo bieži slēgtas. Bet kā gan citādi?! (Labi, ir dažas ātrvilcienu līnijas, bet tās -- kāds pārsteigums! -- iet uz vai no galvaspilsētas.) Ne miņas no spāņu Ordnunga, lai gan, piebildīsim, autobūve Portugālē ir (pieder spāņiem, kas savukārt pieder vāciešiem, ha!) Visiecienītākās zivis ir -- nu, kas? Tunči, zobenzivis, mullus, atvainojiet par izteicienu, surmuletus? Ne vella! Mencas, turklāt īpaši iecienītas ir norvēģu, lai gan Portugālē nav Rimi. Sālītas, žāvētas mencas, lepni sakrautas kaudzītēs pie zivju stendiem. No sākuma grūti nācās saprast, kāpēc veikalos pie zivīm tirgo arī būvmateriālus, bet tad nāca atklāsme, ka ļaudis, kam svaigas zivis ir rokas stiepiena attālumā, uzskata par lietderīgu ēst norvēģu dakstiņus (es zinu, ka latviski ir kārniņi, bet “ēst norvēģu kārniņus” pārlieku viegli var izlasīt nepareizi). Un pie zivīm, protams, dod klāt vārītus kartupeļus ar “dārzeņu salātiem”. Bet ko gan citu?! Ja jums slinkums braukt uz Portugāli, aizbrauciet uz Tukumu un vietējā kafejnīcā paprasiet mencu. Zivs gan nebūs sālīta, bet angļu valoda ēdienkartē un noformējums līdz pat biešu šķēlēm salātos būs uz mata tādi paši. Ja brauksit ar vilcienu, pat sabiedriskais transports puslīdz atbildīs (lai gan tik drausmi vilcieni kā Latvijā laikam gan vairs nav nevienā Eiropas Savienības valstī, varbūt pat ne Bulgārijā.) Labi, Tukumā klāt nedos viņo verd (arī portugāļiem ir tas slavējamais paradums norīt galotnes, vismaz dažas), bet Portugālē gana daudz un labprāt dzeŗ arī alu.

Ne sīkie veikali, kur pārdod desu, alu un roku krēmu, ne tirgi, ne meži, ne laucinieciskie ēdieni -- tās nav tikai kaut kādas reģionālās īpatnības, tā ir visur. Koimbrā pat trolejbusi braukā, turklāt divi dažādi modeļi. Viens izskatās kā pa lēto nopirkts no Minskas, kad viņi izdomāja atjaunot savu trolejbusu parku. Savukārt otrs ir tieši tāds pats Solaris, kāds brauc pa Rīgu, tikai apakša nokrāsota dzeltāna, nevis zila.

Jūs nepārprotiet, es nesūdzos, gluži otrādi -- man patika, pat ļoti. Un kas par to, ka jaunatklāšanas prieka vietā drīzāk bija pazīstamo lietu atkalsatikšanas prieks. Arī tas nav peļams, it nebūt nē.

(33 raksta | ir doma)
martcore

00:00

xxx

(1 raksta | ir doma)

25. Apr 2016

martcore

13:02

cik ir pareizi apēst picu? nē es varu visu, ar to nav problēmu, bet cik ir normāli? ceturtdaļu?

(13 raksta | ir doma)
kautskis

12:38 - Speaking opportunities

Obama aizbraucis uz Hannoveri glābt Eiropas Savienību no viņas pašas mēģinājumiem sevi sagraut un nu uzstājas ar priekšlasījumu par tēmu "Kādi jūs visi esat malacīši, jo tik ilgi esat spējuši atturēties no kārdinājuma viens otram pārgrauzt rīkli, tā turpiniet."

Kaut kas ir tiem Amurikas prežiem ar Vāciju, viņiem ļoti patīk tur aizbraukt, lai pabārstītos ar sound bites. Ich bin ein Berliner, Tear down this wall, tādā garā. Tagad Obama uzskata par nepieciešamu atkārtot tādas pašsaprotamas lietas par to, ka vispār mēs bezjēgā labi dzīvojam un sadarboties ar citiem, lai dzīvotu mierā un laimē, ir foršāk, nekā trūkumā sēdēt kaŗa drupās un kratīt dūrīti uz Ļaunajiem Citiem. Viss jau ir skaisti, jēdzīgas lietas runā, prieks klausīties, un mārciņa arī pēc Obamas izteikumiem pakāpjas uz augšu, eku britu atpūtnieki nopriecāsies. Bet nu vajadzētu vēl kaut kādu saundbaitu, vai ne, ko retvītot un, ja paveiksies, ar ko ieiet vēsturē.

(1 raksta | ir doma)
kautskis

09:30 - Kas viņiem visiem ir, citos mēnešos dzimt nevar, vai?!

Sveicieni Vladimira Volfoviča šūpļa svētkos! Viņam turklāt šodien apaļa jubileja, 70 gadi. Laikam pienāktos novēlēt vēl tikpat, vai ne, ja ne zem šīs saules, tad ļaužu sirdīs, bet kaut kā roka neceļas. Tomēr viņa aizstāvībai var norādīt, ka suņi, kas rej, nekož.

Vēl šodien dzimšanas diena ir tam otram čalim no Abbas, kas nebija tas ar bārdu, bet visviens bezjēgā izskatījās pēc zviedra. Tagad viņš bezjēgā izskatās pēc zviedru pensionāra, uzskrietu tādam virsū Vecrīgā, pat autogrāfu neiedomātos paprasīt. Izrādās, viņš ir gadu vecāks par Vladimiru Volfoviču. Kas to būtu domājis.

(6 raksta | ir doma)

24. Apr 2016

bozena

23:05

Uznāca grūti formulējams skumjums par Volgas diženo tecējumu un zvaigžņu nemierīgo mirdzumu, par ko raudāja māte, raudāja meita. Par visu un neko. Iespējams daļēji par to, ka šodien es palieku 44 gadus veca. Atskaites punkts tomēr. Dzert arī vairs negribas. Vajadzētu iet gulēt, bet kā gadījās, kā ne ieliku krāsnī parastajā maizi cepties, diezvai es tā ņemšu un pēc pusotras stundas gluži pamodīšos. Es tak pat no pērkona nemostos, un man liekas arī Apokslipsi pārlaistu saldi guļot.

(12 raksta | ir doma)
wowow

22:17

Rīga - Varakļāni (tur nekā nav, tikai normāls ceļmalas krogs īsi pirms) - Rēzekne (Gors, Zeimuļs - respekt, skaistas baznīcas vairumā) - Liepu kalns ar skatu torni (ļoti, tikai vējš plēsa nost matus un gribēja aizpūst brilles) - Aglona (baznīca) - Preiļi (tikai caurbraucot) - Līvāni (stikla muzejs, protams, ciet un nu jau slavenā pica no itāļa malkas krāsns, ļoti iesakāma, lai gan ūķis, bet lai tas jūs neaptur) - Rīga. Vasarā jāieplāno tūre pa Latgali ar bērniem.

(11 raksta | ir doma)
martcore

15:01

palasījos watt, aizdomājos par lielāko mistēriju savā dzīvē
es līdz piektajai klasei matenē biju faktiski ģēnijs, labākais klasē, etc
ap 13 gadiem man kaut kas noslēdzās, matemātiku, algebru, ģeometriju es visār uz kādu momentu pārstāju saprast, tagad tas ir atgriezies, un es to saprotu, bet sāku saprast literatūru un dzeju
bieži vien domāju, vai matenes izslēgšanās galvā un literatūras ieslēgšanās ir savstapēji saistīti procesi

(7 raksta | ir doma)

Navigate: (Previous 20 Friends)