Asociētie biezpieni

3. Sep 2015

kautskis

11:43 - Un vēl mazliet par ceļošanas īpatnībām Eiropā

Starp citu, par to nelegālo ceļošanu. Es pats neesmu mēģinājis, bet man ir viens Paziņa. Un ar to es nedomāju wink wink, tas tiešām neesmu es.

Šis mans Paziņa ir ļoti dzīvespriecīgs razpizģajs. Tāds big time razpizģajs, kuŗš par to ne tikai nepārdzīvo, bet pat priecājas. Piemēram, viņa razpizģajisms noveda pie tā, ka viņam vienu brīdi nebija derīgas pases (iespējams, nav joprojām, nezinu). Bet viņam ļoti gribējās apceļot Eiropu, un tāds sīkums kā pases trūkums viņu neatturēja. Tātad viņš ceļoja bez derīgiem ceļošanas dokumentiem.

Še ir vietā piebilst, ka paziņa izskatās pēc ārieša. Varbūt ne tā intelektuāli apdāvinātākā ārieša, bet viņš ir baltādains, slaids un katrā ziņā izskatās valīds.

Un ko domā, tā nu paziņa dzīvespriecīgi devās ceļā un apstājās jo drīzi aiz Lietuvas robežas, kur gaŗlaicības māktie Lietuvas robežsargi bija izdomājuši patverstīt ceļotājus. Tikpat labi gaŗlaicības māktie Lietuvas robežsargi todien varēja izdomāt braukt spēlēt pinbolu vai ko nu šodien dara gaŗlaicības māktie robežsargi. Bet todien izklaižu kalendārā bija ierakstīts "piepisties ceļotājiem", un tā nu viņi piepisās ceļotājiem. Vārdu sakot, razpizģajiskais paziņa patrāpījās neīstajā vietā neīstajā laikā.

Kas notika? Jūs domājat, pēc identitātes noskaidrošanas viņu deportēja atpakaļ uz izcelsmes valsti, kas, piebildīsim, bija kādu piecu kilometru attālumā? Nekā tamlīdzīga! Viņam izsniedza pagaidu ceļošanas dokumentu, nodrīdzināja, lai turpmāk vairs tā nedarot, un palaida vaļā. Un tā nu viņš bez pases, tikai ar tādu baltu papīrīti, izbraukājās visu Eiropu. Tāda, edz, Eiropā robežkontrole ir tad, ja tu izskaties pēc ārieša.

Tas, protams, nenozīmē, ka Eiropā šāda kontrole bijusi visu laiku. Reiz, braukādams pa Centrāleiropu, vilcienā sapazinos ar kādu msjē, kas savulaik no Čehoslovākijas bija emigrējis uz Amuriku. Viņš tur dzīvojās, dzīvojās Čehoslovākijā, viss tāds jauns un cerību pilns, un tad panesās tas nelielais troliņš ar tankiem pilsētu ielās un šaušanu uz cilvēkiem. Msjē izdomāja, ka viņam īsti negribas dzīvot tādā valstī, kur viņu tāpat vien uz ielas var nošaut, un viņš izdomāja dzimteni pamest. Viņš valīdi aizceļoja uz Dienvidslāviju un, lai gan tobrīd Dienvidslāvijā ne uz vienu nešāva, viņs tomēr izdomāja pārmukt uz kapitālismu.

Un tobrīd starp Dienvidslāvijas un Itālijas robežu bija robežkontrole. Nu tāda pamatīga, ar dzeloņstieplēm un snaipeŗiem. Tā ir ar tām īstajām dēmokrātijām, kas nepakļaujas žīdpidarmasonu diktātam, viņas mēdz savas robežas apjozt ar dzeloņstieplēm un snaipeŗiem.

Tā nu msjē noīrēja istabu viesnīcā netālu no robežas, gana augstā stāvā, lai no tā varētu pārraudzīt, kas tur notiek. Pasēdēja, ievēroja, kad snaipeŗi skatās uz citu pusi — un vienā jaukā naktī ar trīcošu sirdi pārrāpoja pāri robežai, ar visām dzeloņstieplēm un snaipeŗiem. Un uzreiz pieteicās pie itāļu robežsargiem — tā un tā, draugi, es te no Čehoslovākijas, uz mums tur šauj, es negribu dzīvot tur, kur uz mani šauj.

Arī Itālijā ne uz vienu nešāva, un Itālija bija kapitālismā, tomēr beigu beigās viņš izdomāja, ka pārvāksies uz Rietumvāciju. Un ziniet, kāpēc? Ne tāpēc, ka Vācijā būtu dāsnāki pabalsti, nē! Msjē Čehoslovākijā proftehskolā bija izmācījies par virpotāju, un viņš bija padzirdējis, ka Vācijā ir attīstītāka rūpniecība, tur virpotājam būs vieglāk atrast darbu.

Padzīvojās dažus gadiņus Vācijā, ļoti ātri iemācījās valodu — un kā gan citādi, kā tad darbu dabūsi! — pastrādāja un izdomāja emigrēt uz Ameriku. Lai gan arī Vācijā nešāva. Vienkārši viņam šķita, ka Amerikā būs vairāk iespēju. Cik noprotu, pilnībā viņš Amerikas sniegtās iespējas neizmantoja, jo stāstīja, ka vispār labāk būtu bijis palikt Vācijā. Bet ne par to ir stāsts — drīzāk par to, ka lūk, pavisam īsts bēglis, kas bēga no tā, ka uz viņu šauj, beigu beigās atrada patvērumu otrā pasaules malā un strādāja, nevis dzīvoja uz pabalstiem.

Un ievērojiet, viņu no bēgšanas neatturēja ne dzeloņstieples, ne snaipeŗi. Kad es apjautājos, vai nebija bailīgi, viņš vaļsirdīgi atzinās, ka, protams, bija, bet kāda gan bija izvēle — visu mūžu dzīvot nebrīvē un neziņā, vai tevi kādu dienu neizdomās nošaut? Un tās bailes jo dāsni esot atsvērusi tā sajūta, kas pārņēmusi, kad viņš sapratis, ka ir Itālijā. Tāda neaprakstāma laime — viss, es esmu brīvs, un tikai no manis paša atkarājas, ko es ar savu dzīvi sadarīšu.

Ņemiet vērā, Čehoslovākijā tolaik cilvēkus šāva, tas tiesa, bet viņus nepārdeva verdzībā un viņiem negrieza nost galvas. Ja Čehoslovākijā tolaik grieztu nost galvas, ir diezgan lielas aizdomas, ka tur cilvēki muktu prom ne mazāk naski kā šodien no kādas citas valsts, kur griež nost galvas. Vārda vistiešākajā nozīmē. Tāpēc ir lielas aizdomas, ka, ja dzeloņstieples un snaipeŗi neatturēja tos, kas muka no šaušanas, tās vēl jo vairāk neatturēs tos, kas mūk no galvu griešanas. Nu tas tā, lai nesanāk, ka kāda Eiropas valsts izgāž lielu naudu par dzeloņstieplēm un pēc tam tāpat nezina, ko darīt ar patvēruma meklētāju plūdiem.

(ir doma)
barbala

10:06 - kad desa ir stiprāka par literatūru

Līdzīgi kā ar visu to mūžam liktenīgo mīlestību īsziņām retrospektīvā:
sākumā visas tās trīsas un tirpas un brodskis un lirika, zīds, mežģīnes un aizraujoša uzdrošināšanās,
tad pamazām iezogās tehniskās notis: "būšu astoņos", "nopērc olas" "ok" un pašās beigās – pēc pāris apmaiņām ar "stulbenis/stulbene/stulbeņi" seko lakonisks punkts un diplomātiskais silencio.

Tā arī te brīžam sviestcibā – ieilgusi piedegušo rīsu kastroļu, sažuvušās acu tušas un ilgu pēc kaimiņciema Dona Mario Luidži fāze. Patīkami taču bija lasīt domas, drāmas, viedokļus, dzīvi, idejas, mudžekļus, smeldzes-smeldzītes, provokācijas jestras un mazāk jestras.

Bet tagad atveru, te kaut kāda vidusskolas 11 dačuku un 3 aigaru klase,
gatavais f spkranču licejs: kura tievāka/kura resnāka/kad, kur un kā skūpstīties un ar kā atļauju/kura dabūjusies/dabūjusies nepareizi, jo tak jau, "visi-aigari-manējie." Varbūt tiešām – resurss sevi ir izsmēlis, rakstāmrīki nodiluši un atliek vien par bābisko, par mūžīgo un kā prasmīgam gaļas izcirtējam, visus pretīmnācējus domās raiti sadalīt gabalos- "fileja", "šķiņķis", "krūtiņa", "galertam."


Ja tā, tad nepalaidiet garām apkopotos padomus un turpiniet justies satriecoši peldsezonā pie strauta, jo karmas konsultante zina visu.

(19 raksta | ir doma)
kautskis

09:47 - Kā nākas?

Par to Ungārijas izdarīšanos ar dzelzceļa stacijas slēgšanu un vilcienu atcelšanu, lai bēgļi nebrauc uz Vāciju, man ir viens neviltotas neizpratnes pilns jautājums. Uz to pat nevar atbildēt ar "dzimtenes nodevējiem to nesaprast" un "vismaz Ungārija izrāda mugurkaulu". Nē, nopietni: ko tieši Ungārija ar to cenšas panākt?! Lai bēgļi nebrauc prom uz Vāciju, bet paliek Ungārijā? Tiešām, ko?

(22 raksta | ir doma)
wowow

01:09

Elektriskā spēle bez snaiperšautenes nav nekāda spēle (beidzot sāku spēlēt Bioshock Infinite, ko gadu vai divus gadus atpakaļ nopirku un pat nesāku). Skriet un bliezt, tur vajag refleksus, kuri man nav kopti gadus piecpadsmit vismaz. Tiku līdz vietai, kur tādu dod, nastrojeņije ulutšilos.

Tags:
(ir doma)
bozena

00:59

Man virtuves skapītī ir vairākas vecas zaptes, kas dažkārt bez brīdinājuma izveļas no skapīša un uzkrīt uz kājas. Nez, ko ar viņām darīt? Varētu iedot kaimiņu Andžam izdzīt kandžu, piemēram. Dažos novados sauktu par ļūļu/ ļergu un vēl visādi.

(5 raksta | ir doma)

2. Sep 2015

anonymous

18:59

Kā saka, muļķis jau pat baznīcā norausies pa tāfeli. Un izrādās vēnas var pārgriezt (gandrīz, gandrīz) arī gatavojot šobrīd tik trendīgos crushed smashed cucumbers un krašošanai smešošanai izmantojot lielo nazi.

(2 raksta | ir doma)
sirdna

17:13

Allažīn mulsina, cik labprāt un viegli cilvēki atzīstas savā muļķībā un aprobežotībā. Tas laikam no lielas pašcieņas.

Piemēram, "es nesaprotu, kā var kaut ko tādu pateikt!". Emm...nu, ok, tu esi cilvēks ar nulli iztēles un nulli empātijas, vai par to visiem jālielās? "Es nesaprotu, kā kaut kas tāds var patikt!". Labi, labi, rimsties, mēs tev jūtam līdzi, laikam ir grūti būt ar tik cietu galvu un skaļu rīkli. Kāpēc tā jāreklamē sava intelekta trūkumi?

Tiešām, nespēju to saprast...8)

(7 raksta | ir doma)
martcore

15:11

Labdien! Es vēlos pareklamēt savu ierakstu. Šo. Vai dzirdat sev galvā jūras viļņu šalkoņu? Tas es jums skaloju smadzenes.
Tātad, mani sauc Mārtiņš, un es esmu pabeidzis Hārvardas universitātes nosaukuma uzrakstīšanu. Tikai es jums varu pastāstīt pa dažādiem veidiem, kā nekādā ziņā nav iespējams nopelnīt naudu. Jūs domājat, ka zinat par to visu? Nieki, tā ir tikai Rozenberga redzamā daļa. Piesakieties mūsu putnu pasta kursos, un jūsu lidojums lejup pa sociālajām kāpnēm kļūs par neaizmirstamu piedzīvojumu!

(7 raksta | ir doma)
sirdna

12:10

Labā ziņa ir tāda, ka mans izmantojamais autobusa maršruts neliekas sevišķi cietis no septembra iestāšanās. Ticība labajam uz pasaules drusku palēcās. Vai arī tā bija tāda reta veiksme, jo puse no pieturas kontingenta, ieraudzījuši pa busu rosāmies kontrolierus, izlēma, ka kāps atpakaļ un gaidīs nākamo.

(1 raksta | ir doma)
kautskis

10:59 - Parunāsim par aktuālo

Nu, un ko jūs domājat par Gūgles jauno logo?

Poll #20484 Afftar mudak, kreaķif gavno
Open to: All, results viewable to: All

Gūgles jaunais logo ir

View Answers

sūds
13 (13.4%)

brīnišķīgs
3 (3.1%)

normāls
34 (35.1%)

Gūglei ir jauns logo?!
47 (48.5%)

(31 raksta | ir doma)
wowow

10:49

Jau vairākas naktis pirms aizmigšanas domāju, ka vairāk uzmanības jāpievērš apzinātības kopšanai, lai diena pēc dienas neizslīd caur pirkstiem.

(ir doma)
scope

08:12

Istabas augs šonakt mēģinājis izdarīt pašnāvību, gandrīz sanāca...

(2 raksta | ir doma)
anonymous

02:44

Par praktisko: Navmii aplikācija gandrīz visos ceļojuma posmos izrādījās gana lietojama un noderīga (par spīti tam, ka, šķiet, Austrimeiropas izcelsmes autori asprāši ir fiziski nodalījuši A-eiropas aplikāciju ar Baltijas valstīm un Poliju, tad Vāciju, bet vēl pēc tam Beneluksa valstis, un tad nu ir jāizdara atsevišķi pirkumiņi, bet katrā no reģionālajām aplikācijām nav iespējams uzreiz automātiski savu maršrutu pārplānot uz kādu no citiem reģioniem). Lai vai kā, tas darbojas bez mobilo datu patēriņa, balsis diktē pagriezienus, un viss notiek.

(2 raksta | ir doma)
anonymous

00:27

Mājās pārbraucām, Lietuvas tālumā liesmojot un šķiļoties baltiem zibeņu zobeņiem, un vienubrīd uzgāza tā, ka pa priekšu braucošā fūre bija bezmaz vai vienīgā vaduguns. Bet neko - ~12h stundas ceļā ir tā vērtas, lai ceļā nepavadītu arī vēl nākamo dienu.

(ir doma)

1. Sep 2015

kautskis

16:34 - Par to, cik viegli sajaukt lietotājvārdus

Jums te dažu cibiņu lietotājvārdi mēdz jukt, ja? (Nē, nemēģiniet tēlot baisos asprāšus, norādot, tieši kuŗi, nebūs smieklīgi.) Ha, savukārt mums komūnas Paujautaa nosaukums vienmēr šķiet Pajaataa. As in, dzīve pajātā un veltā, vēl ne gluži sajātā (tāpēc tu centies to labot, prasot padoma), bet nu diezgan jau tajā virzienā.

(8 raksta | ir doma)
martcore

13:23

Poll #20481 dsgsdgsdgsdgdgdhfhdsf
Open to: All, results viewable to: All

kas, tavuprāt, ir noteicošais faktors mūsdienu popmūzikā - kāpēc viņa ir tāda, kāda viņa ir?

View Answers

kraftwerk
6 (33.3%)

abba
7 (38.9%)

motown ēra
5 (27.8%)

(18 raksta | ir doma)
kautskis

12:33 - Šī diena vēsturē (?)

Vispār es saprotu, ka šitādas lietas nekvalificējas kā ļoti aktuālas ziņas, bet tā ļoti dīvaini paliek, skatoties uz visādiem beidzamā laika pasākumiem. Ir aizdomas, ka mēs te redzam kaut ko kvalitātīvi jaunu, nevis iepriekšējo lietu turpinājumu. Vai, ja ne ko jaunu, tad vismaz kaut ko, kas tuvojas kritiskajai masai.

Piemēram, Brīnumzeme mums kaimiņos no šīs dienas ieviesusi jaunus noteikumus: tīmekļa lapām, kas reģistrē lietotājus no Krievijas, serveŗi ar šo lietotāju datiem jāglabā Krievijā. Un jo zīmīgi ir tas, ka Krievijas amatpersonas puslīdz oficiāli atzīst: neba nu tā uzreiz ņemsim un visas tīmekļa lapas medīsim, bet ir izveidota Juridiskā Bāze. Tas ir — ir likums, ja vajadzēs, cilvēkus atradīsim. Ir taisnība tajā teicienā, ka Krievijas likumu bardzību atsveŗ tas, ka tos īpaši neievēro. Bet šādi likumi atceļ visu likumu jēgu. Tā vietā, lai viņi būtu skaidri noteikumi, ko drīkst darīt un ko nē (še pasmejamies), likumi kļūst par instrumentu, ar ko sodīt varai nepaklausīgos. Vai, kā šinī gadījumā, jebkuŗā laikā apkaŗot ļaunos ārvalstu spiegus, kas lūko piegānīt dzidro krievu garīguma avotu.

Tikmēr pa TV rāda ainas no Budapeštas, kur policija bloķē dzelzceļa staciju, lai migranti nebrauktu apkārt. Un internetos nebeidzas ziņas, šēri un laiki "Melnais nogalinājis baltādaino eiropieti", "Arābs piekāvis puisēnu zilu acu dēļ", "Migrants atņem maizes garoziņu baltādainam grūtdienim". Kaut kā pārlieku nelāgi atgādina trīsdesmito gadu laikrakstus ar ziņām "Žīdu tirgotājs āriešiem pārdod ar sifilisu aplipinātus pīpju kātus". Nav pat runa par to, cik daudzi no šiem virsrakstiem ir sadzejoti — protams, melnādaini cilvēki mēdz nogalināt un apzagt citus cilvēkus, gluži tāpat kā baltādaini cilvēki. Šķērmi sametas tad, kad tas tiek izmantots, lai veselai cilvēku grupai atņemtu cilvēcību.

No tā laikam nevajag pārāk daudz ko atvasināt, bet nesanāk atbrīvoties no domas, ka vispār šodien var atzīmēt ne tikai pirmo skolas dienu, bet arī 76. gadadienu kopš 2. pasaules kaŗa sākuma. Kaut kā tas viss ir redzēts vēstures grāmatās — cīņa pret deģenerāciju, nācijas atdzimšana, noteiktu cilvēku grupu pasludināšana par nevēlamiem un aicinājumi cīnīties pret tiem, kas tomēr šai nevēlamajai cilvēku grupai uzdrošinās pastiept palīdzīgu roku.

Tad nu, atzīmējot pirmo septembri otrajā nozīmē, gribētu novēlēt nezaudēt cilvēcību arī tad, ja tā paliek par deficīta preci. Nenoliedzami, ir kārdinājums pasludināt — nu nē, cilvēcības pasaulē ir tik maz, nedāļāsim to pa labi un pa kreisi, dosim to tikai tiem, kas ir pietiekami līdzīgi mums. Bet šāda domāšana ved strupceļā: cilvēcība ir starp tām retajām lietām, kas paliek vairāk, kad ar to dalās.

(19 raksta | ir doma)
martcore

11:53

man ir jauns varonis
diemžēl laikam studijā taisīts (mēs ta savus galvenos psihopātus zinam), a žēl

(3 raksta | ir doma)
martcore

11:00

nesen lj lasīju ierakstu par tēmu "ko mācīt bērniem skolās"
manuprāt bērniem skolās būtu jāmāca, lūk, kas
tiem mūsu reģionālajiem laikabiedriem, kas nākonē atbrauks uz rīgu, kaut ko paskaidrot par dzīvi lielpilsētā
jo es katru reizi esmu reālā ahujā no pāķiem, kas vēlas uzzināt, kā daudzstāvu namā dzīvokli otrajā stāvā un dzīvokli pirmajā stāvā savienot ar ērtām spirāļveida kāpnēm
ar grūtībām noturos nepajokojot par sivēniem pagrabā

(3 raksta | ir doma)
kautskis

10:50 - Sveicieni, sveicieni!

Nu ja, tad nu es ar visus sveicu pirmajā septembrī, gan tos, kas iet uz skolu, gan tos, kas ved bērnus uz skolu, gan tos, kas cer biodiversificēties uz pirmā septembŗa rēķina, lai jums visiem jautri!

Vispirms vēlētos aktuālu public service announcement. Gana gaŗie jaunieši, kas sabiedriskajā transportā pārvietojas ar mugursomām — esiet tik laipni, brauciena laikā tās noņemiet un paturiet rokā! Uz maziem bērniem tas neattiecas, bet, kad tāds sprauns teļš tev ar mugursomu stūrē taisni krūtežā — nu nav tīkami, it nebūt nav. Ja soma ir jums uz muguras, tad (ja vien jums nav acis pakausī) jūs neredzat, kur viņa dzīvojas. Un ko tad, ja man sejā?! Tāpēc noņemiet mugursomas, un nevienam netiks nodarīts pāri.

Tad vēl es gribēju pateikt, ka man šodien pirmo reizi uznāca tāda kā nuostaļģija pēc preža Bērziņa. Nē, nē, uzklausiet! Rīta panorāmā prezim Vējonim prasīja, kas nu esot tā trakākā delverība, ko viņš sastrādājis pirmajā septembrī, un viņš kaut ko teica par meiteņu bižu raustīšanu, tā atbalstot veselu kaudzi nelāgu stereotipu, piemēram, to, ka meitenēm noteikti ir bizes, uzmanību viņām (meitenēm, ne bizēm) var izteikt, tikai kaut kā viņas aizskarot un puiši noteikti ir kaut kādi nūģi, kas nemāk ar meitenēm runāt, tikai raustīt. Diez kas nav, ne? Prezis Bērziņš par trakāko delverību lepni varētu atbildēt: vienreiz pirmajā septembrī es piesolīju pa purnu žurnālistiem! Lai gan vispār jau es saprotu, ka viņš to nekad neteiktu, un nuostaļģija pāriet, vēl nesākusies.

Un vēl: tiešām iejūsmina, līdz sirds dziļumiem iejūsmina, cik precīzi nomērīta vasara ietrāpījusies. Nu, ne sākums — sākumu var atlikt un atlikt. Bet beigas — hop, kā ar nazi! Skatījos no rīta uz cilvēkiem vējjakās, lai gan vēl vakar visi staigāja uzlocītām piedurknēm — un jap, nenopriecāties, kāda mums kārtībiņa te valda.

(4 raksta | ir doma)

Navigate: (Previous 20 Friends)