Darbā pakāpeniski esmu pārgājis no (atmiņas kartes defaulto divu gigalitru tilpuma ierobežotā) randoma, kuru androīdz sauc par Party shuffle (losis :) uz pilnu albumu no-A-līdz-Z klausīšanos (vajadzēja zināmu laiku, lai tiktu pāri visiem greenpack, erp, u.c. darbu radiotraumām, kur tas, proti, savas mūzikas klausīšanās, ir aizliekts viljams; lauku siltumnīcas storage zālē, pēc Maksima lūguma, ja kas, jo radio tur neskanēja, jau biju sācis kalbasīt savu industrijas, blekmetāla un wtfolk shuffle no mabilkas bez austiņām, kā lauku autobusos, yo, bet tur vienalga dzelži un riteņi bija skaļāki; tikai māslandē aptvēru, ka nevienam netraucētu, ja darītu to pašu, ko daru, t.i. vienu un to pašu, ar zem krekla izvilktu vadu un austiņām, gluži otrādi -- es sāku strādāt ātrāk, ritmiskāk, aizrautīgāk, jo, pirmkārt, mūzikai ir milzu vara, otrkārt, nav jācieš estētiskas sāpes par kārtējo svaigo a-āil-follou-jū versiju vai 90.o atbalsi, long devoid of all magic, kā arī neirotisku nelabumu izraisošajām kurwām, ar kurām ausis tiek masīvi piespamotas, šķiet, ikvienā situācijā, kurā klātesošs ir vairāk kā viens polis) Tātad, sākot ar otrā pārtraukuma beigām plkst. 9.45 slēdzu ārā pārtiju un pēc noskaņojuma klausos vienu albumu pēc otra...

Priecājos, ka pasaulē ir (ir bijušas) tādas grupas kā Bal-Sagoth, kuru diskogrāfijai periodiski atkaliziet cauri man patīk apmēram reizi divos gados, esmu jau pie Atlantis Ascendant, vēl palicis The Chthonic Chronicles, pret kuru līdz šim esmu bijis visnotaļ skeptisks (katram noteikti ir tādas grupas, kuras tipa baigi patīk, bet daži ieraksti tiek pēc noklusējuma ignorēti, parasti pirmie (Immortal, Darkthrone, Tiamat) un/vai pēdējie (Emperor, Moonspell utt.), vai arī visi, izņemot tos (nutur Ancient utml. frīki) Bal-Sagoth, lūk, tādi ir pirmais un pēdējais, pie tam pirmais, A Black Moon Broods Over Lemuria, man nesaprotamu iemeslu dēļ ir vienīgais oriģinālā disku kolekcijā, neesmu noklausījies pat 1x, kādam nevajag?) Lai nu kā, ooverepisks ekskluzīvi R. Hovarda un H.P. Lavkrafta pasaulēm veltīts, pārspīlēti patētisks simfoniskais ekstrēmmetāls ar rekordgaru vidējo dziesmas nosaukumu mēreni pacilā/izklaidē, un man der krietni labāk par hipotētiskajām audiogrāmatām..

Savukārt, klausīties pilnā garumā ebm/dark electro albumus ir reti ekspluatēta eksotika, jo, zini, ne ar visiem tā var, toties reizēm tā atrodas līdz šim randoma karmas konsekventi apietas pērles, teiksim Life Cried dziesma Bound In Hate, kurā, kā interneti saka, ir, tas ir, dzied, Nero Bellums ^^^ kawaii. No žanra jaunā vērtībā vēl izkristalizējušies tādi, līdz šim ātrumā nepelnīti overlooked projekti kā Nurzery [Rhymes] (par spīti šabloniskajām lirikām (bet tas piederas pie stila), Thorns/Blasphemous Radicals (2008) man jau ir kļuvis par klasiku un laikam nopietnu pretendentu uz 2012. pavasara most-played rekordu jeb asinīgu konkurentu Limbonic Art fantasmagorijai, kuras varā esmu vēl kopš ziemiskajiem :HAGALAZ: baikraidiem uz taurupi un atpakaļ) un Xentrifuge (tikai viens, quiet generic albums, Light Extinguished (2007), bet kas par skaņu!¡!)

Un Otto Dix ir dikti skaistas, postapokaliptiskas nolemtības piesātinātas dzejas, vismaz tādas tās rādās, caurām dienām raujot hortenziju stādus no puķupodiem zem stikla griestiem, caur kuriem redzami tikai pelēki, apmākušies padebeši, kurus reizēm šķērso pa vientuļai kaijai. Cilvēki ir ne tikai болезнь на коже земли, bet arī trešā acs Dieva pierē, vai ne, tāpēc

Захлопни окна
Захлопни дверь
На пороге твоём
Стоит чёрный зверь

Vakardienas feinākais atklājums izrādījās tas, ka mincīšparks jeb tā turpinājums patiesībā ir vēl tuvāk mājām par mitoloģisko Julianapark 1929, kuru jau aprakstīju, ar Panteonu un tenisa kortiem, kuri, savukārt, ir tuvākā apzinātā vieta ar neaizsargātu gaisa internetu (vēl ir vairāki punkti Schiedamas vecpilsētā, bet līdz tai jāiet kādas desmit-padsmit minūtes) Zini, kā es daru? Satinu cigareti, ievelku, uzlieku austiņas, nokāpju no sava 3. stāva, durvis aizslēdzas pašas, es piepīpēju, aizeju līdz parka aizmugures ieejai, izmetu cigaretes galu miskastē, citādi sekojošās darbības turpināsies ar apsvilinātiem pirkstiem, atrodoties ģeometriski apmēram pa vidu Panteonam un ieejai tenisa kortos ~15 metrus no katra, ar LGoogle telefonu pieslēdzos Mirandai, ieeju ēpastā atveru kādas trīs pēdējās frendlistes lapas, last.fm, atkarībā no vajadzībām, labošanas, komentāru, vai tukšu Bīdīt tekstu veidni utt. un pēc tam mierīgi turpat parciņā, pa ceļam uz Alberhainu vai mājiņās sabakstu visu offlainā (reizēm gatavi teksti un html šabloni man jau ir saglabāti kā Memos androīdā) kad esmu beidzis, tad vai nu turpat pie kortiem, citur vai atpakaļceļā nospiežu sūtīt kolektīvajā okeānā, ņemtne baigā, visu šo ar vienu pirkstu, visbiežāk īkšķi, nākotnes paaudzēm tas noteikti būs slaidāks un vēl tālākā priekšapokalipsē panāks pārējos plaukstas brāļus :) tātad iespēju robežās visam sekoju līdzi, pašlaik ar vislielāko interesi suic gaitām, t.i. kamēr nesalūst androīda browseris, kā mēdz gadīties pie 7-8 atvērtām saitēm, bet lai uz kaut ko nopietni atbildētu vai komentētu tomēr pārāk jāiespringst, ar atvērtu laptopu uz parka dzīvžoga lūmot netaisos, vakar gan ieliku somā un aiznesu tāpat līdzi ar nogrieztu skaņu, lai ieskroblojas pēdējā nedēļā mājās klausītais, varbūt kādam tas liekas slimi, man liekas normāli

Tikmēr dažas 3. stāvā radušās atziņas par 20. gadsimta mūziku iepriexhējā subjektā: Nekas nav tik ekstātisks kā Cradle of Filth (un saviļnojošs kā Elend) 16 gadu vecumā... bet Toms Petijs, izrādās, taču ir legāls stouneris, kādu nepavisam neuztvēru viņu bērnībā!

!

(e) courtesy of MIRANDA-PC_NETWORK

Bet ko nu par to, labāk par jaunatklājumiem kosmiskā melnmetāla ārēs

Pagaidām no 2012. vistālākajam lidojumam iedvesmo amerikanoīdā Pravus Abyssus demo, no kura vienu dziesmu esmu licis jau agrāk: Eden, vēl noteikti pieminams ir Trist – tas, kurš no vācijas (60 minūšu ārija, very recommended :) un, protams, Alrakis, arī no vācijas. Palēnām iesakņojas pārliecība, ka Darkspace var mierīgi turpināt bremzēt kā bremzējuši līdz šim, tikai tagad gatavojoties izdot jau pērn solīto demo pārierakstu. Demo, neapšaubāmi, ir klasika: Dark Space -I

Sākumā parunājām ar nepazīstamo Andri (to, kuram nepazīstamā Ieva) par Sepulturu (Andris bija bijis koncertā), tad par brāļiem Kavalerām, Soulfly un Nailbomb, Ministry un Morbid Angel, Fear Factory, Meshuggah, džezmetālu, astoņstīgu ģitārām, Sameti, Vanzoviču u.c., tad pazīstamajiem Aivaram, Katrīnai un Ilzei pierādīju, ka grupa Ленинград vairs nav tas pats, kas agrāk, proti, Šnurova vietā ir tāda pašpārliecināta beibe, vai arī abi divi un Šnoruvs dzied, ka viņam viss zb, bet iespējams, tas bija lieki, tikmēr nepazīstamie jaunieši aizgāja uz Standart koncertu nabaklabā, bet iespējams, bija jau par vēlu, pēc tam runājām par Ķīnu, Striķi, dabu un antirealist, tagad klausāmies Kilogramu (pirms tam skanēja Vromb un Orphx, daudz) no labām tumbām un nav slikti, atmosfēriski tā... bet īstenībā no visa šī es gribēju padalīties tikai ar vienu>
Зб

Es nezinu, kā ir citiem, bet man vienmēr gribējies baltkrievus uztvert kā baltus, tas nekas, ka viņiem nav tiešas pieejas Baltijas jūrai, poļiem, piemēram, ir

:: synthema_ru

Citējot kādu tumblr, es nesaprotu, kā esmu palaidis garām tādu raganību. Kas tas vispār ir!? Jonna Lee

Pag, tik agri nelikšos mierā vēl: Lindsija Stērlinga. Skaidrs, ka mani pa daļai ir nopirkusi sulīgā elektronika un kameras darbs, bet es totāli jūtu, kā viņa padara pasauli par labāku vietu, gaišāku, priecīgāku, iedvesmojošāku... vienkārši ar sevi pašu :) Apmēram tāpat kā Vītolu ģimene, tikai tai nav astoņpadsmit miljoni views mēnesī haha. Par sevi neko tādu nevaru teikt, jo klausos daudz neganta blekmetāla, ja pietiek pacietības, skatos asiņainus seriālus, un spēju jebkurā mirklī izvirst indē, izšļakstīties, uzrakstīt kaut ko tādu, ka viņai ir viss, kā nav Ievai Melnei kā vijolniecei un fiziskai būtnei, redzi, uzrakstīju

OMG. Es jau sen gribēju to uzrakstīt... Limbonic Art ir tik perfekti uzbūvēta mūzika, no sākuma līdz beigām,

   ikvienu pēdējo mirstīgo cerību nokaujošām beigām...

Dubstep Violin

Hot or not?

– Riddim Queen [.mp3]

Meklēt: slsk, user fundamentaalists bija daudz

Izrādās, starp pēdējo gadu karentiem ir arī kāds, kuru esmu palaidis garām, pie tam visnotaļ nepelnīti: «Haunted Waves, Moving Graves» (2010) sastāv no diviem gariem (25-35 minūšu) skaņdarbiem, kas it kā ir improvizācijas par Baalstorm, Sing Omega tēmām, taču šeit Tibets nedeklamē, līdz ar to nepieprasot lieku (?) uzmanību, kas padara albumu par ļoti piemērotu fonu gulētiešanai (atceries Soft Black Stars un Sleep Has His House). Lēni, smagi plūstoši viļņi, dūmīgi stīgu instrumenti, vētrā izskalotas klavieres, kapi... viņa ir kaila kā ūdens. D/L

Tagad gan es esmu pavisam nost... Astoņie biti nobāl. Kas vispār izdomā un taisa šitādus? Pārāk kvalitatīvi, lai būtu true :D D D

The Mayhems – Surfin’ Moon
The Emperors – I Am The Surf Wizards
The Darkthrones – Californian Hunger
The Beherits – The Surf of Nanna

(Vispār jāzina oriģināli, lai pavilktos... bija arī The Burzums, bet tam slikta skaņa, to nē)

Uztaisīju tādu...

Manis 10 Cienītākie Norvēģu Blekmetāli

3. marts jau ir aiz muguras (bija labs), bet es vienmēr varu kaut ko izdomāteditēt datumu, lai gan šaubos, vai tā darīšu. Jocīgi sanāca (atkal kaut kas no sērijas mani piedzīvojumi internetā, lasi/nelasi) – strebjot rīta kafiju, tāpat vien sāku nošu burtnīcā stādīt savu (es tā bieži daru, pilns desktops ar iesāktām nošu burtnīcām) 10 iecienītāko norvēģu blekmetāla ansambļu sarakstu. Drošības pēc devos uz last.fm pameklēt taga lappusē, vai neesmu kaut ko aizmirsis, un... nonācu līdz tādam modernā downtempo/aptuvenā postroka projektam Plastik Joy, kurš sastāv no viena itāļa un viena islandieša, kas pirms 7 gadiem sastapušies, studējot skaņu režiju Barselonā, bet 4 gadus vēlāk šī pazīšanās vainagojusies ar 11 dziesmu albumu 3:03, kas tā nosaukts pēc diennakts laika, ap kuru parasti beigušās ierakstu sesijas. Balsu vairākums ierakstā tomēr pieder daiļajam dzimumam, tāpēc uztraukumam nav pamata (neuzrunā mani tās maigās puišu dūdas, uzreiz redzu pašķidrus sejas apmatojumus un strīpainus krekliņus ar īsākām piedurknēm, nekā pieciešams – piemēram, dziesmas par 29. aprīli un Barselonas-Reikjavikas reisu skipoju). Pie rūpju nenomākta rīta kafijas mūzika der, ja vien nav nolūka baigi strauji mosties, bet pag, kāpēc es tur vispār nonācu? Jo 3. 3:03 dziesma saucas True Norwegian Black Metal hahah, skanēt, protams, neskan, un sākas ar vārdiem And drums wash over me... (sākumā likās, ka dzirdu drugs :) Bet vispār kaut ko/kaut vai par to ierakstīt izlēmu, jo viena no šīrīta priecīgajām as in ‘I approve’ vēstīm (spama folderī) bija tā, ka FAILIEM.LV ir ieviesuši sev spoguli FILES.FM, no kura arī uz ārzemēm vilkt datus esot ātrāk (nekā no .lv) Tam un tajā par godu, protams, bija jāieliek kāda dziesma, turklāt True Norwegian Black Metal pilnā garumā internetā uz ātru roku nesameklēju, tāpēc bez tālākas grafomānijas (no kuras neciešu, goda vārds) man ir jauna adrese internetā:

http://files.fm/nefolk

http://klab.lv/community/muzons/949163.html

( . . . )

Pēc tam

Aural Vampire (オーラルヴァンパイア) is a Japanese industrial/electronic unit formed by Exo-Chika (vocals, lyrics) and Raveman (keyboards/synths, composition). Both members knew each other since highschool, where they were classmates and shared their interests in western horror movies and peculiar art. After they finished school, both started making music. Later they decided to form Aural Vampire, where Exo-Chika is in the role of a vampire and Raveman in the role of a butcher. They became active in 2004 as an indie band, and released their full-length self-released debut album “Vampire Ecstasy” that same year :)

http://klab.lv/community/muzons/948709.html

Visforšākais 84. Ikgadējā Anonīmo Akadēmiķu Ceremoniālā rituāla pārsteigums – Lielais O Bretam Makenzijam!

No visu laiku ceturtā labākā Jaunzēlandes komēdijdueta un HBO indīhipstermastsī seriāla Flight of the Conchords

Par labāko dziesmu, filmai, kuru es droši vien nekad neskatīšos, bet vienalga... negaidīti, mīlīgi un pelnīti (gan jau)

Apbalvotāji viņam arī bija vieni no simpātiskākajiem, patētiskākie noteikti (Vils Ferels un Začs Ga#%*f$%ass (?) :)



p.s. palasīju vēl internetus un... vī, viņš būšot P. Džeksona «Hobitā», tikai sazin kāpēc elfa lomā 1_1

(Lindir is an Elf of Rivendell who listens to Bilbo Baggins declaiming poetry)

No jaunā Frailty (spēcīgs, oriģināls albūms visā visumā) man, savukārt, visvairāk patīk pēdējā dziesma The Cemetery of Colossus, patiešām episki

███, sajutu, ka veselu ∞ nav bijis neviens W I T C H ▼ H O U S E themed puksts/ieteikums no manis, kāpēc gan lai tas nebūtu šis:

Herr-Etic

Tāda pacilājoši nostafota, sulīga skaņa. Jāņem albvms, kas zem galvaskausa/last.fm (ir strīmojams, tikai pa 1 gabalam; novilkt/klausīties soundcloud vai bandcamp noteikti ērtāk), kā arī V/A Side Effects (2011) [cits links]

. . .

Un viss tāds feins poļu leibls (Srsly, Polija īstenībā ir teh jaunā Pvvintīka, tur ir kāds miljons wycż haos projektu ^^), kas ar to vien (proti, raganu arhitektūru) nodarbojas... vismaz vēstulītes ar jaunumiem (poliski :) un mudinājumiem iesūtīt mūziku man last.fm pienāk regulāri (jo kaut kādā, gan jau visnotaļ tumšā prāta naktī esmu nokļuvis starp locekļiem šādā domubiedru grupiņā...):

Cowshed Records

◄3!

+ ▲ –

Kamōn, piekrītiet, lūdzu, kāds, beidzot, ka Antons Korbains ir way too pārvērtēts (sākumā domāju, ka Rudaks vainīgs, vai Kaupers, bet, izrādās, viņš visai pasaulei tāds kā guru...) Bet es ne jau tā, ka viņš nebūtu labs fotogrāfs, vairāk tā, ka nevis He can make anyone look cool, bet Anyone, with some effort, can make anyone look as cool as he does. Right?

Wrong. Ar to vien, ka speciāli tāda cilvēka (nopelnu, pelnītu vai nē) dēļ ražo filmas ar un par lieliskiem mūziķiem, viņa eksistence ir attaisnota )

TREILERIS

http://ej.uz/fleur2012


http://ej.uz/lesdiscrets2012


http://ej.uz/theodorbastard2012

Re: http://klab.lv/users/nefolk2/28936.html

1.



http://klab.lv/community/muzons/945742.html

2.



http://klab.lv/community/muzons/946153.html

3.



http://klab.lv/community/muzons/946306.html

Nu re, tagad jūtos labi pastrādājis :)

Par piektdienas koncertu, kad būs ielādējušies Monarch! klipiņi ^^

Bet kamēr mans arhaiskais, ar skoču salīmētais 8 GB SD klusē... vakar viņai laikam bija lēcas <3

Kaut kas maniakāli sarežģīts man te top un var arī netapt, tāpēc, lai nezaudētu laiku vai pasarg velns kaut ko nesalauztu, drīkst mierīgi sākt balsot. Doma, manuprāt, ir skaidra tāpat. Kurš no katrā jautājumā minētajiem tev ir subjektīvi patīkamāks? Ja abi vienādi, trešais variants. Ja konkrētā binārā opozīcija nav nekad bijusi aktuāla vai saprotama, lūdzu, nebalsot :)

Poll #18830 Kurš tuvāks?
Open to: All, results viewable to: All

Jumprava vs. Pērkons

Depeche Mode vs. Nine Inch Nails

Metallica vs. Megadeth

The Cure vs. The Smiths

Burzum vs. Mayhem

Madonna vs. Maikls Džeksons

Cojs vs. Grebenščikovs

Šīzīgs speisblekmetāls ar pārpasaulīgu (miskastes) skaņu, līdzīgs Darkspace un De Silence et d'Ombre, tikai vēl haotiskāk/ļaunāk

Mīla no pirmā auzu uzmetiena: http://spaceblackmetal.blogspot.com/search/label/Carcharoth

Visi linki strādā [rapidshare]

x spaceblackmetal