Sākšu ar disklaimeri - es te nebičoju un nedžadžoju, vienkārši mēģinu saprast. Ja, piemēram, cilvēkam ir disleksija, un tu to zini, ir vieglāk saprast, kas tur otrā galā notiek.

Bet, tātad, is there a condition, kad cilvēks katostrofāli nespēj paredzēt cita cilvēka uztveres izaicinājumus? Es te darbā cīnos ar vienu kolēģi, kura izmētātās informācijas kripatiņas man ir jāsalasa no dažādiem avotiem, un kā puzle jāsaliek kopā. Un tas nav tikai par kaut kādu framgmentētu informācijas apmaiņas sistēmu, bet tas notiek katru reizi, kad es uzdodu kādu precizējošu jautājumu. Bieži vien arī tad, ja pietiktu ar atbildi - jā, tu pareizi saprati. Es sastutēju kopbildi daudz maz saprotamā formā, un tad mēģinu vēl noprecizēt pēdējās detaļas, un tad atbilde... vai atbildes šo kopbildi sašķaida mazos gabaliņos, un paiet zināms laiks, kamēr es saprotu, kur kas šobrīd atrodas. Rodas pat kārdinājums neuzdot pārāk daudz jautājumu, un darboties uz pieņēmumiem, un es zinu, ka tas nebūtu pareizi, tāpēc mēģinu saprast, vai ir kādas labākas metodes šādās situācijās.

Ja par piemēriem, lai labāk saprastu, par ko es runāju, pēdējais ir visai specifisks. Cilvēks ir uzrakstījis mulsinošu komentāru, iespējams zem nepareiza tāska, bet kas to vairs lai zina, un es mēģināju noskaidrot, vai šī komentāra visas detaļas attiecas uz konkrēto uzdevumu. Mulsinošais komentārs tika salabots un saīsināts, un es, atverot diskusiju, vairs nevarēju saprast pats savu jautājumu. Diskusijas būtība komentāros ir tāda, ka strādājot pie divdesmit dažādiem uzdevumiem, kur daži savā starpā var būt arī saistīti, ir vieglāk orientēties, ja tu detaļas vari izlasīt komentāros. Un es redzu, ka ar šo cilvēku straglo ļoti daudzi, ne es viens.

Šis nebūs, "Hei, IKEA ir foršas lietas!", tipa ieraksts, lai gan IKEA tiešām ir foršas lietas. Šinī vīkendā tika izārdīts pieliekamais, lai tur ievietotu IKEA modulāro risinājumu. No iepriekšējiem īrniekiem bija palicis cits IKEA modulārais risinājums, kas daļēji ir demontēts, un pārceļojis uz pieliekamo. Un šī ir tā masu produkcijas pievilcība - tu salīdzinoši lēti vari nopirkt gana kvalitatīvu risinājumu, kuru tu vēlāk vari pielāgot un pārtaisīt.

No otras puses ir grūti noliegt to mazliet distopisko elementu šai mega korporāciju dominancei. Ne par velti Fight Club figurē tieši IKEA. Un ne par velti IKEA var būt iedvesmas avots visādiem kursa darbiem. Dažādi cilvēki ar saviem individuālajiem sapņiem mēģina iekārtot savas individuālās ligzdiņas no pilnīgi identiskiem klucīšiem. If you old enough, tu atceries visas vienādās servīzes, grāmatas, bērnu rotaļlietas - viss kas deficīta apstākļos bija pieejams padomju cilvēkam. IKEA ir tāds jauks atgādinājums par tiem kopības laikiem, kad tu ciemos varēji sajusties drusku kā mājās.

Bet labi, skaidrs, ka mums visiem ir diezgan līdzīgas pamatvajadzības, un praktisku lietu risināšana un mantu iegāde nav dzīves esence. Savus individuālos stāstus mēs varam būvēt, uz pasākumiem braucot ar pilnīgi identiskiem Folksvāgeniem, nevis betona džungļos sapņojot par sarkanu Ferrari. Ir labi, ja mēs visi varam savas vajadzīgas realizēt visiem pieejamā formā, un fokusēties uz saviem dreams and aspirations.