Es, šķiet, neatceros, kad esmu bijis uz koncertu pēdējo reizi. Mayhem neskaitās, jo gāji pēc principa, "tā pat nebūs nekā labāka ko darīt vienam mājās", un "sen neesmu bijis Melajā Piektdienā". Un, tātad, lieta, ko jāatceras - tu esi onkulis, tev apkārt būs bērni. Es te, protams, nerunāju par veco ļaužu mūziku, kas iet skatīties uz miljonāriem. Fakts pats par sevi jau nav nekas traks, un iespēju normāli redzēt skatuvi tikai vairo, bet ir tāda lieta. Un, tomēr, visam pāri tur ir mūzika, un dzert, pīpēt un socializēties ir jāiet tur, kur to dara veci cilvēki. Bet Seether nospēlēja jauki, man jau baigi patika. Vēl baigāk patiktu, ja būtu mazāk meiteņu dziesmu, bet nu arī meitenes nāca uz koncertu, un maksāja savi sūri, grūti... kaut kur jau viņas to naudu dabūja. Jā, algōlu tur vispār gandrīz neviens nelietoja, vai nu naudas trūkuma dēļ, vai tā ir kaut kāda laikmeta elpa. Jā, visjaukākais, protams, bija "Heart Shaped Box" dzīvajā, kas bija... ļoti īpatnēji. Neteiksim, ka jaunieši nemaz nezināja par ko tas viss, bet zināms mulsums bija. Es pat grābu pēc telefona, vēru vaļā instagramus, bet kaut ko nemācēju nospiest, tāpēc šī kaverversija paliks tikai manās atmiņās. Nu, patiesībā jau tas instagrams bija domāts: "can you believe that?" Ā, un man patīk mūziķi, kas mazos klubos nemāžojas ar kāpšanu nost no skatuves, un vēl divu dziesmu nospēlēšanu. Pareizāk sakot tas viss ir ok, ja nav priekšnesuma sastāvdaļa, bet gan apstākļu sakritība.

Vienvārdsakot, apkopojot visu šo nesakarīgo teikumu savārstījumu - bija forši, kādu laiku tā nav bijis. Tagad neliela Seether diēta. Jāmeklē kaut kas jauns ko klausīties.