Pagājušajā ceturtdienā sanāca pavizināties ar velosipēdu pa dubļiem, tad paairēt. Padsmit kilometri uz vienu galu, padsmit uz otru. Lai gan organizators, pateicoties laikapstākļiem, bija skeptisks, pievarējām ceļu ar velopēdiem diezgan jestri, un atpakaļ arī zem prognozētā laika. Nu, slapjas un netīras drēbes, tas protams, bet citādi nebija ne vainītes. Vēl secināju, ja nu karš, manā kanojē sēdēt būtu ok. Sliktā ziņa, tirinoties pa priekšu, es diezgan viegli pazaudētu atpalicējus. Tas gan jau skolā iezīmējās.

Nu, un šī sportiskā aktivitāte ievilkās relatīvi mierīgā piektdienā, lai vēlo sestdienu pārvērstu agrā svētdienas rītā, kad ciet vērās Kaņepe, lai pēc piecām stundām mostos, un brauktu uz lidostu sagaidīt citus pasaules vazanķus. Nu, un atlikusī sestdienas daļa tika pavadīta laiski dzerot alu tur, tad tur, tad vēl tur, un tur (ar čili čīz kartupelīšiem), un vēl mazliet mājās. Kopumā pirmdien tomēr biju gatavs pat spēlēt futeni, bet noslinkoju.

BET! Kā jau katru rudeni, ir vēl viens vīkends, kas sākas ceturtdienā, ar plivināšanos pa lidostām un tā. No ceturtdienas līdz pirmdienai pagājušogad bija daudz šmīgas, un maz miega. Un, lai arī no vienas puses ir doma svētdien sākt atturēties, un pirmdienu pavadīt sportiski spārdot bumbu... bet tad tur tas Čipsis ar Dullo Valmiermuižas bufetē SVĒTDIENĀ(!!!), un tas viss var izvērsties vīkendā no ceturtdienas līdz otrdienai. Pilnīgi bail domāt.