Kādreiz mācījos pie tāda onkuļa kā Ģirts Karnītis. Pasniedza viņš, tātad, priekšmetu, kas saucas "Cilvēka - datora interfeiss". Labi pasniedza, man patika. Dabūju pat pie viņa kādi astoņi, vai deviņi. Bet galvenais, daudzas tēzes atceros jebkurā diennakts laikā, jebkurā dzēruma stadijā.
Lūk, un kāpēc šāds priekšmets nav obligāts visās augstskolās, kurās gatavo cilvēkus, kas vienā vai otrā veidā izstrādā programatūru, ar kuru ir paReDzĒTS STRĀDĀT
CILVĒKIEM,
BĻEĢ!!!... man īsti nav skaidrs.
Bet viss sūds, mums toties ir IUB apstrīdēti Rīgas Satiksmes līgumi, un Pauls Timrots, kur nekautrējas sabiedriskajā televīzijā teikt vārdu "sūds", un, tupot uz ceļiem pie stāvvietas apmaksas automāta, spaidīt podziņas kuras nestrādā nevienā no automāta praktiskajiem un teorētiskajiem stāvokļiem.
Starp citu, "Automātu teorija" arī bija foršs priekšmets. Ēvalds Ikaunieks - foršs džeks.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Bet par Karnīti gan tikai labākie vārdi. Visvairāk palicis atmiņā ir mega lielās pogas sindroms - jo lielāka poga, jo grūtāk to ir pamanīt. True story vēl aizvien. Šim kursam nudien ir jābūt A daļā visiem, kas domā taisīt front-end sistēmu