Kopš trešdienas vakara maz miega, maz normālas pārtikas, nekāda sporta un visa pārējā. Piektdienas vakars jau bija pozitīvākās krāsās, tāpēc ar kaķiem iedzēru alu, un piedalījos pirmajā kolektīvajā dzeršanā Skype čatā, kur katrs vēl mēģināja uzrakstīt kādu atskaiti, uzzīmēt diagrammu, vai izpildīt mājasdarbu. Tas tāds iniciācijas pasākums, lai tevi ieskaitītu barā. Gulēt, atkal, pēc diviem, lai celtos septiņos, un pabeigtu rakstīt un varētu nosūtīt mājasdarbu, un tad jau uz ekzekūcijas vietu. Eksāmena otrā puse bija jāpavada ar "kūc, kūc" fōnā, tad bija krievu šansons, un vēl kaut kādas šausmas. Citiem vārdiem sakot, krievu grupas izlaidās, kamēr neklātiene vēl lauzīja galvas. Un tomēr ap trijiem - done, un done.

Nu, un tad jau uz Valmiermuižas bufeti iedzert alu, uzkost viegli marinētu skumbriju, un nogruntēt to visu ar cūkas fileju. Ko es varu teikt - tā ir episkākā vieta no tām vietām, uz kurām iet normāli cilvēki, un ēdiens tur jau ir faktiski restorāna līmenī. Vēl trešdien, cerībā tomēr tik uz basketbolu, biju aizgājis uz dienas piedāvājumu - diezgan fantastiski. Aptuveni tādā pašā daudzumā, tikai daudz negaršīgāk, šeit pat darbā esošajos Kuršos man sportiskās pusdienas izmaksā kādu eiru vairāk. Loģika? Drošvien, loģikas tur nav.

Pēc tam bija jāspēlē kārtis privātā rezidencē, tad jāpiedzeras un jāzaudē dambretē Labietī, jāapēd naksnīgs burgeris Fonteinā. Vienvārdsakot, smadzenes tika palaistas atvaļinājumā. Svētdien, beidzot, atkal bija seriāls, nosalšana dodoties uz sūdkantori Elkor, tad sprints uz Ale House pēc pusdienām un alus, lai noslēgtu pilsētas apceļošanu ar veco ļaužu pansionāta apmeklēšanu Palladium, kur spēlēja Simple Minds. Tas lika atcerēties bērnību, un senča veco plastmasīgo VEF... nu plates tur bija, un kasetes arī laikam varēja likt, un mūzika no tā ārā nāca, lai arī saukt to par mūzikas centru kaut kā mēle negriežas. Nu, bet par Simple Minds, nebija nemaz tik traki. Dzīvajā arī "kantoris nulle septiņi" izklausās pēc muzikantiem. Arī fakts, ka tas bija jāvēro līdz pirmajam antraktam, iespaidu neļāva sabojāt. Bet, jā, auditorija starp sešpadsmit un sešdesmit bija visai īpatnējs skats. Nu, un vēl pilsēta noslēgumam piedāvāja Vīna Studiju. Svētdienas vakaru pavadīt darba vietā alkohola tirdzniecības vietā skaidrā? Nemūžam, runčug!

Tagad fonā klausos par svarīgiem stratēģiskiem lēmumiem, un domāju par kafiju. Alus gan dotu vairāk mundruma, bet darbā takā nepieklājas.