Piektdiena iesildīta Ale House, lai sestdien celtos septiņos, un dotos uz lekcijām "mazajiem par zvēriņiem". Maziņie tiešām bija ieradušies, un es, atskaitot iekšēju "bļeģ, es jau šito esmu mācījies", nepārtraukti iekšēji feispalmoju par saviem jaunajiem kursa biedriem. Pieklājības priekšā stādīšanās, pagaidām, izpaliks, jo man no viņiem neko nevajag. Bet es biju ahūnā par Bīvesa un Batheda kontingentu neklātienē, plus, spēlīšu spēlēšanu lekcijā. Jēziņ, sēdi mājās, droņī pronu, bet tu esi samaksājis naudu, un vēl arī papis pusi savas dienas lekcijā spēlējot geimus? Nopietni?

Sestdienas noslēgums noritēja Rojas krogā "Otra puse". Fanīga vieta, ar mazliet Rojas piegaršu. Majonēzes salāti ir mūsu viss, bet glāba zivju piedāvājums. Un, lai arī bija plānā arī svētdien celties septiņos, guļvietā ieradāmies īsi pirms vieniem, pa vidam paspējot pakāst pudeli vīna biljarda spēlē, un saņemot uzaicinājumu pārtiju pārcelt uz viesnīcas numuriņu. Vienvārdsakot, vakars izdevies.

Svētdien, protams, septiņos neviens nepiecēlās. Bet astoņos gan, un ne obligāti skaidrā. Un tas viss, lai bez brokastīm (ir tāda fizioloģiska īpatnība) dotos neesošajās līdakās. Jā, universāla recepte - ja tev rīstās kāds no motoriem, pat, ja tas ir laivas motors, varētu sākt ar degvielas pieliešanu, un tad tēlot Makgaiveru. Tā līdz diviem un gaļmaizēm nodzīvojāmies pa skaistām vietām, kur neķērās. Jūras relatīvais tuvums, toties, nesa banālu asaru ražu. Kaķiem un... pagaidām nav ideju ko un kad. Nu, un tad jau stiepiens līdz Rīgai, lai ar visu pārējo domātu rīt.