Ziņā par to, ka Kims Jongs Uns ir pirmais cilvēks, kas pabijis uz mēness, mani tā mazāk pārsteidz tas, ka ar smadzeņu skalošanas un baiļu sajaukumu kāds to visu ņem par pilnu rubli. Arī Eiropā bija viduslaiki un raganu prāvas. Pārsteidz kas cits. Jebkurš prikols pajūk, jo kāds no iesaistītajiem vairs nespēj noturēties, un agri, vai vēlu razkoļījas. Taču šis prikols jau ilgst kuro gadu desmitu, un ne jau kaut kādos amazones džungļos. Tiešām ir tā, ka atskaitot Kimu Jongu un trīs viņam pietuvinātākos ģenerāļus, nevienu nepārņem pat šaubu ēna, ka Kims spēj staigāt pa mēnesi, ūdeni un vulkānu krāteriem? Kaut kur taču ir jābūt kādai vadoņa ģipša statujai, kas uzlipināta uz pimpja formas karkasa, vai ir jābūt kādam miestam, kur mājas ir uzbūvētas tā, lai no satelīta varētu izlasīt: "Obama, par picu un kafiju naudu, lūdzu, pārskaiti uz kontu Šveicē xxxxxxxxxxx."