Vakar beidzot noskatījāmies Tintina piedzīvojumus modernajā versijā. Interesants ražojums. Ja sižetiskā daļa, kāds pārsteigums, neraisīja sajūsmu, epizodiskais naivums mazliet pat kaitināja (kādēļ man nepatīk pirmās divas, trīs Potera daļas), tad vizuālais bija interesants piedzīvojums. Tāda maģistra darba piegarša. Ar domu, nav vairs bakalaurs, kur notiek pavirša pagrābstīšanās gar visu, tai pat laikā varbūt nosliecoties uz kādu īpaši mīļu paņēmienu, bet drīzāk tāda vispārēju zināšanu demonstrēšana, kur katrs sīkums ir atstrādāts pēc visām akadēmiskajām teorijām, kuras varēja demonstrēt konkrētajā tēmā. Arī tēli tādi līdz absurdam akadēmiski, pārlieti ar Indiāna Džonsa mērci. Vienvārdsakot, riktīgs vintidžs no moderniem materiāliem, ar devu pašioronijas.