Ok, labi - sacepos. Šitā ņaudēšana par to, ka letiņš jau neies māžoties pakaļ citiem, jāņem vērā vietējās īpatnības u.t.t. u.t.j.p. Kādas īpatnības? Nu, paņemam moderno medicīnu. Letiņam plaušas ir mugurpusē, vai pirms flurogrammas jāiedzer pelašķu tēja? Vai ekonomika. Mums te ko, kaut kāda vientuļa sala, kur pret gliemežvākiem iemaina rīta nozveju? Nu ja šitā rāvāmies Jevrosajuzā, tad dafai esam eiropieši, nav ko dirsties. Redz, Latvijas Nokia tas ir kruta, arī Aifōnus un LED televizorus pirkt ir kruta, un neko vairāk par instrukciju LV valodā nevajag, ja vispār vajag. Arī uz datoriem lietojam Windōzes un MakOSus, nevis ražojam savu unikālo lolojumu, līdz tam lietojot skaitīkļus. I neko, dzīvi.

Empīrisku piemēru? Lūdzu! Jaunības trakumā pastrādāju vietā, kur sākām jaunu skaistu dzīvi. Sapņojām par unikāliem risinājumiem, par kādiem šeit neviens dzirdējis nebija. Kādu laiku pavergoju zobus sakodis un skatu gaišā nākotnē. Apnika. Gan ar nokosto kumosiņu sanāca aizrīties, gan skaidras vīzijas nebija, jo sākās raustīšanās no viena plāna uz otru, jo redz, zelta bedres, no kuras bezgalīgi pasmelties, arī nebija. Cik nu varu spriest, šobrīd ir aizgājis tas, kas tika aizlienēts no citiem, bet pielāgots priekš vietējiem. Kā arī, protams, lielo gigantu risinājumi iet uz urrā. Pārāk personiska pieredze? Lūdzu - Romas impērija. Militārā jomā čaļi neko diži jaunu negudroja. Ņēma, lietoja, pielāgoja un nekautrējās, toties visiem pārējiem auksti sviedri.