Man grūti ir spriest cik svarīgi ir ukrainim, kuram ir reālas iespējas jebkurā brīdī dabūt ar mietu pa galvu, vai lodi pakaļā, tas, ka kaut kur cilvēki pie Baltijas jūras dedz svecītes un rotājās ar lentītēm. Ja kādu tas iedvesmo, dod cerību un izturību u.t.t., tas noteikti ir jādara. Taču man kā egoistiskai būtnei ļoti gribētos, lai šādi cilvēku mīlestības uzplūdi nenotiktu tikai akcijas veidā, kad kaut kur kādu šauj nost, vai jumts krīt uz galvas. Es gribētu, lai šī cilvēkmīlestība, viss cēlais, labais un morālais būtu klāt ikdienā, nevis tiktu aizmirsts pie pirmās iespējas tik pie bezmaksas siera, fonda, amata , procentu likmes. Jo, kas tad ir vara? Vēsturiski, protams, ar asinīm izcīnītas tiesības uz to, ka ar tevi ir jārēķinās. No morālā viedokļa, uzticības kredīts kādam, kuram tu deliģē parūpēties par daļu tavu vajadzību. Un varai, kā likums, tiek piešķirts gana ievērojams daudzums resursu. Un, ja tu esi uzticējies nepareiziem cilvēkiem, kuri ir iedomājušies, ka viņu privilēģijas ir dieva dotas, nevis cilvēku uzticētas, tad var sanākt situācija, ka pret tevi tiek vērsti līdzekļi, kurus, principā, tu pats varai esi nodrošinājis. Jeb prasti izsakoties - jūs visi esat sametušies šautenei, kuras tēmeklī jūs tagad vēro policists.