There is no whiskey on this island...

Runājot par cibas intrigām un cibiņu atpazīstamību, kādi septiņi gadi atpakaļ bija cibiņu "irlā" iepazīšanas vilnis. Vismaz man šķiet, ka tā bija masu histērija ar Pieciem Vilkiem un Red Fred. "Cibiņš" kļuva ja ne gluži sinonīms vārdam "žīdmasons", tad vārdam "korporelis" jau nu noteikti. Zematslēgas ieraksti, draugu grupas, dzēšanās, jūzrneimu maiņas, žurnālu arhivēšana. Tas viss ir rezultējies tādos saukļos kā "ciba ir mirusi", un cibas slavenības jēdziena norietā. Zemastlēgas ierakstos vairs nav visas pasaules noslēpumi, dvēseli purināt te atļaujas vien retais pārgalvis, cibas draudziņi ar ļoooooti retiem izņēmumiem ir arī dažāda veida draudziņi dzīvē, tāpēc paviršam garāmgājējam ciba varētu būt visai garlaicīga lasāmviela. Bet... cibas lielie kašķi sāk atgriezties, jo ir uzlekušas jaunas zvaigznes, kas vēl nav dabūjušas pa ausīm.

Nu lūk, septiņi gadi ir nopietns cipars, un par to ir vērts arī pacelt glāzes.



Vispirms kauss tika cilāts Rozengrālā. Kāpēc tur? Jo pirms gadiem astoņiem, vai kad tad tur viņu bija svaigi atvēruši, notika atgadījums, kas šo iestādi iekļāva iestāžu sarakstā kuras īsti džentelmeņi neapmeklē. Bija pienācis laiks šo principu lauzt, taču varbūt nedaudz par vēlu. Vietai kā tādai nav ne vainītes, un, piemēram, Tallinas Olde Hansā nav tādu gotisku velvju, tādēļ kādreiz būs jāiemēģina šis iestādījums vēlreiz. Iedzert alu, uzkost kādu plāceni zem kolonnas. Taču visās pārējās pozīcijās Rozengrāls zaudē ne tikai Olde Hansa, bet teju vai arī netālu esošajam Lidiņam - dārgi, pavirši, pliekani. Var jau arī būt, ka trešdienas faktors bija pie vainas iespaidam.



Attiecīgi, tālāk ceļš mēroja uz Paddy Whelan`s. Tas pats, kuram pirmā stāva toču vietā tagad ir liels āra dārzs, un uz palodzes ir piselīgi trusīši. Alus, futene, cilvēki garšīgi viskautko ēda, kamēr es pārdomāju māgā iestumtās pīles likteni. Kamēr cilvēki juta līdzi Čelsijas nepelnītai uzvarai pār Benfiku, mums bija savas futbola intrigas, ar regulāru ar alu nolietā spēles galda grūstīšanu. Vienvārdsakot, varēja Rozengrālu uzreiz skipot, un tā vietā māgā iestumt mīklā ceptu zivi ar "chips", ko viesmīles britu tūristiem prezentēja kā "french fries". Sentiments.



Pēc tam atlika vien mājās uzpīpēt kādu garšīgu cigāru, lai izvēdinātu studenta laiku dullumu pēc Padija, un atkorķēt pubeli Ardbega. Pilnam komplektam pietrūkst tikai kāds kafijas trumulis, rūtains pleds un ērts Krēsls (ar lielo burtu). Un, nē, tas nav uzaicinājums nākt ciemos iedzert manu Ardbegu visiem jums rumkōlas dzērājiem. Kā zināms, es nedzeru viskiju, kafiju un nepīpēju, tāpēc es tupa lielos.