Nesen te bija cepiens par iespējamo cenzūru Rīgas Skolēnu dziesmu svētku repertuārā. Cilvēki riktīgi izmeta villu, izmantojot tādus lamuvārdus kā "liberāļi" un "padomju laika cenzūra". Bija interesanti.

Tagad man būtu interesanti, ko autore domā par lodžiju eklektiku daudzstāvu ēku dzīvojamajos rajonos? Kura brīvība gūs virsroku - brīvība darīt ar savu lodžiju ko grib, vai brīvība uz standartizētu estētiku? Es, protams, nojaušu pareizo atbildi, bet tas būtu vēl interesantāk kā bērnu dziesmas. Es noteikti izmantotu savu necilo iespēju norādīt uz baļķi acī. :)

Bet, par cik tādas iespējas man nav, tik vien kā morāle, ka katram savs ortnungs, un katram sava sāpe par pasaules netaisnībām. Un, protams, abas konfliktējošās puses nelaidīs garām iespēju otrus nosaukt par fašistiem. Vienmēr taču ir patīkami kādu skaistu izspēli nobeigt ar kādu citiem nepaceļamu trumpi, kad citiem vien atliek noplātīt rokas un teikt: "Nu, jā, labi - kauts!"