Interesanta sajūta pārņem sakarā ar Grieķijā notiekošo. Kamēr mūsu gudrās galvas pieturās pie maršruta, un braši stūrē Eiras virzienā, pārējie izvērtē scenārijus un piemēra savai pēcpusei piemērotus spilvenus, ja nu gadījumā sanāk smagi piezemēties. Grieķija, protams, fascinē šinī jautājumā visvairāk. Tā nevar izšķirties, vai piedzīvot abstinenci stingro audžu vecāku uzraudzībā, vai tomēr darīt to spītīgā vientulībā, tādējādi sagādājot nervu kutinošas sajūtas arī citiem. Domājams, pat visoptimistiskākajam sapiensam nav ilūziju par Grieķijas pašpietiekamību, tādēļ šinī saulainajā krastā smagā piezemēšanās būs šā kā tā. Jautājums šobrīd ir par to, par to būs lemt pašreizējiem kašķēties mīļotājiem, vai būs jāvēlē jauni. Un tam visam pāri slepenās premjerministra vēstules par pašreizējo ekonomisko stāvokli.

Mani, kā reiz, samulsināja šī slepenā vēstule. Redz, valsts vienam no galvenajiem vadītājiem ir kaut kas sakāms un zināms par šīs valsts ekonomisko stāvokli, un, esmu drošs, tas nav vienkārši šīs amatpersonas emocionāls savārstījums, bet balstīts uz kaut kādiem atzinumiem un cipariem, bet publiski, izrādās, tas nav izpaužams. Interesants tāds princips. Man, redz, ir tiesības domāt par tās valsts kurā es dzīvoju nākotni, un izvēlēties cilvēkus, kas stāvēs pie reālu lēmumu pieņemšanas šīs nākotnes īstenošanai, bet visus pieejamos izejas datus man gan neviens negrasās piedāvāt. Šinī kontekstā var sākt saprast viedokli, ka valstij ir pienākumi, un cilvēkam parastajam interesē vien tik daudz, ko viņš rīt ēdīs, kādu alu dzers, ar kādu auto brauks - par pārējo lai rūpējas tie, kam šīs slepenās vēstules ir pieejamas. Tikai tādā gadījumā to visu nevajag saukt par pārstāvniecību, izvēli u.c. cēlos vārdos. Tādā gadījumā tas ir tāds pats realitātes šovs kā pārējie ko rāda pa TV. Un vēl, personīgi es labprāt gribētu, lai no manis neslēptu informāciju, balstoties uz kuru es arī pieņemtu kaut kādus nebūt izšķirīgus lēmumus, bet nešaubos ne brīdi, ka daudziem tas viss ir pie kājas. Un šinī ziņā pieeja "neinteresējos, tādēļ neizdarīšu savu izvēli" liekas kā minimums godīga.