pajautā! - Vegānisms - nezināmais par to.

paldies, mans mērķis ir sasneigts - vismaz viens cilvēks ir nolēmis savu viedokli par vegānismu balstīt uz "zināšanām", nevis personīgajiem stereotipiem "viena tante tā teica" :)

nebija laika rast precīzāku antonīmu stereotipiem

nesapratu, Tu jautā par to, vai ir motivācijas atšķirības starp vegāniem?
attieksmes principā var būt dažādas un atšķirties daudzos sarežģītākos jautājumos nekā ēdiens, bet pamatmotivācija ir tāda, ka tas, kas, piemēram, ilustrēts ar šo video (http://www.youtube.com/watch?v=UFNFvOyTJd8), nav ok, un es negribu to atbaltīt.

Lūk, man arī interesētu atbilde uz šiem jautājumiem. Ja motivācija ir neatbalstīt pārtikas industriju, kāda vaina kaimiņtantes vistu olām? Protams, var minēt argumentu, ka dzīvnieku turēšana nebrīvē vispār ir tiesību pārkāpums kā tāds, arī ja dzīvnieki no tā necieš, bet tad atkal rodas jautājums - kāpēc tie paši vegāni tur kaķus/citus mājdzīvniekus?

hahaha ;)

sudzisma noraidīšana ir muļķība arhipakāpē ;)

nerunājot nemaz par blusām un kodēm - bet paņemam bioloģisko dārziņu uzrurētājus, kas audzē zaļēdājiem zāles un nezāles

viņi tā cepas par trihonomām un lietustārpiem, bet ir sudzisti vispārākajā pakāpē, ja runa aiziet par dūrējiem un laputīm ;D

Ir, ir. Skaties, piemēram, 3. jautājumu te: http://dzivniekutiesibas.wordpress.com/2008/10/03/gerijs-frensione-biezi-uzdotie-jautajumi/

jā, šī man vel ir tāda pusdilemma - ja es būtu pārlieicnāta, ka dzīvnieks tiek turēts tiešām labos un mīlošos apstākļos (un es zinu, ka tādu ir daudz), principā es būtu ar mieru ēst arī šādu dzīvnieku izcelsmes produktus (atšķirībā no apakšā minētās abolicionistu pieejas). Taču jo ilgāk dzīvoju bez šiem produktiem, jo mazāk gribas un nejūtu vajadzību.
jā, manā gadījumā šī industrializēti sāpīgā ražošana ir glavenā motivācija, ja tāds bija Tavs galvenais jautājums :)

Un tā man vispār ir mistērija - kā vegāns var turēt kaķi? Kaķis obligāti jābaro ar dzīvnieku izcelsmes produktiem. Tie produkti, kas tiek izmantoti kaķu pārtikai, noteikti nāk no vismazāk aizsargātajiem dzīvniekiem (jo ja cilvēks vēl var manīt garšu atšķirību gaļā no biosaimniecības, kur dzīvnieki turēti salīdzinoši labos apstākļos, ja salīdzina ar rūpnieciski ražotu gaļu, tad kaķim pie vienas vietas), kas nozīmē, ka jebkādu kaķu/karnivorisku dzīvnieku turēšana ir netiešs atbalsts tai pašai industrijai, pret kuru vegāni iestājas.

par kaķu/suņu barībām mēdz arī teikt, ka tie ir ~kautuves grīdas saslaucījumi

Te gan ir sarežģījumi, ja mēs turam kaķus, mēs tiešā veidā veicinam šīs populācijas pieaugumu un izdzīvošanu mākslīgā ceļā, pārkāpjot gan kaķa tiesības uz autonomiju, gan citu, kaķa noķerto un apēsto vai tikai nokosto dzīvnieku tiesības uz dzīvību, proti, kaķu turētāji sanāk līdzatbildīgi par kaķa apēstajiem citiem dzīvniekiem.

Visa sāls ir iekš tā, ka jebkurā gadījumā kaķa autonomija tiek pārkāpta no vienas puses un šai populācijai radītas izdzīvošanas priekšrocības, salīdzinot ar citu dzīvnieku populācijām, no otras puses.

Ir arī tas sarežgītais aspekts par to, ka, ja, piemēram, dominiscētās cūkas vai citus mājlopus mākslīgi neaudzēs, šo dzīvnieku populācijas vienkārši beigsies, tādā ziņā viņu nosacītās tiesības uz dzīvību arī netiks realizētas.

Tas gan atkal iziet ārpus konkrētās tēmas rāmjiem.

dzīvnieki iemanās medīt arī ar visiem zvaniņiem
http://sandraveinberga.lv/2012/02/25/brivdabas-muzejs-neizbrienams-kakis-musu-bistamakais-plesona/

Kaķa apkarināšana ar zvaniņu, kurš visu laiku zvana un kuru kaķis pats nekādi nespēj apklusināt, ir ņirgāšanās par dzīvnieku. Tikpat labi var piesiet konservu bundžu pie astes. ;)

:O

nu jau nu jau. domesticēšana taču, cik saprotu, "no sāktā gala" bija tikpat normāla parādība kā citu sugu darbības šai lauciņā -- uzlabot dzīves un izdzīvošanas šanses, medījot paļauties uz suņu ožu, kaķi, kas iznīdēja peles, utt.

Kaut kā tomēr ļoti plakani viss sanāk, to pašu kaķu un cilvēku sadzīvi tomēr var uzskatīt ne tik daudz par pliku domesticēšanu, cik jau visai pilnvērtīgu simbiozi, cilvēki kaķus nodrošina ar bezrūpīgu eksistenci visa mūža garumā + medicīnisko apkopi, kamēr kaķi cilvēkiem mūsdienās nodrošina tikai kompāniju.

Es nezinu, vai mēs šo problēmu saskatītu labāk.

Es zinu, ka dzīvnieku pasaule ir pilna ar piemēriem, kad vienas sugas izmanto: gan domesticējot, gan nogalinot, gan dažādos veidos tieši izmantojot citas. Faktiski, visa pastāvošā daba ir visu sugu citai citas izmantošana pilnā mērā un uz pilnu klapi.

Iespējams, mēs esam nonākuši situācijā, kad mēs varam to vairs nedarīt. Lai gan par to es visai šaubos. Bet, manuprāt, ir absolūti truli un vairāk nekā nekorekti nākt klajā ar apgalvojumiem par domesticēšanas kļūdu, runājot par mūsu senčiem, ekstrapolējot savus ētiskos, morālos un citus uzskatus tik tālā pagātnē.

"Vaina", manuprāt, šai kontekstā ir pilnīgi jēdziens nevietā. Līdzīgi kā citur šai diskusijā gāja runa par tīģeriem, un "sodīšanu".

Man nav principiālu iebildumu pret to, ka mēs varētu atteikties no dzīvnieku izmantošanas jomās, kuras īstenībā nav svarīgas vai kurās ir alternatīvas.

Bet man nav īsti skaidrs, kāda būtu alternatīva dzīvnieku izmantošanai medicīnā.

Kā arī, raugoties globāli, man ir diezgan liela skepse par to, ka būtu cilvēku sugai kā veselumam labi principiāli atteikties no dzīvniekos balstītas pārtikas. Apsvērums šeit gan nav dietārs vai pieradumā balstīts, bet gan risku vadības.

Suga, kura apzināti iznīdē sevī spēju uzņemt dažādus pārtikas veidus (kuri faktiski ir attīstījušies jau pirms cilvēka kā sugas rašanās) nokļūst riskantākā situācijā, tikko tai pieejamie citi pārtikas veidi kļūst nepieejami.

Piemēram, viens no salīdzinoši nesenākajiem notikumiem bija Irish potato famine. Mūsdienu globāli diezgan konektētajā pasaulē ir visai reāls risks, ka kviešu vai citu būtisku augu/utml slimību epidēmijas skartu milzīgas platības pat dažādos kontinentos. Šai situācijā papildus ēdienu veidi, kuri balstās uz to, ka būtībā govis ēd to, ko mēs sagremot nespējam mierīgi var nozīmēt arī atšķirību starp izdzīvošanu un nē.


Nu, vēl es gribēju jautāt par principiālajām attiecībām starp cilvēkiem un citiem dzīvniekiem tad, ja dzīvnieku izmantošana tiktu pārtraukta. Jo tas ir tas, kas man, kā jau teicu tiešām šķiet slideni. Faktiski, rādās, ka, ja tiktu likvidēta dzīvniekus izmantojošās industrijas un mājdzīvnieku turēšana, pārējie dzīvnieku tiesību jautājumi būtu jārisina no pavisam citām pozīcijām, nekā vegāni to dara pašlaik. Bet tagad jāskrien, tāpēc par to citreiz.

1) Es atvainojos, bet simulatorprogrammas gan ir bulšits. Patlaban un pārskatāmajā nākotnē es neredzu (un esmu centies vismaz nedaudz sekot līdzi) pietiekamu faktoru uzskaites (un pat visu to apzināšanās) iespēju pat vienkāršu fizisku procesu modelēšanā ar pietiekamu detalizāciju, kur nu vēl bioloģisku procesu un norisēm dzīvos organismos.

Tam arī ir neskaitāmi piemēri. Viens no tipiskajiem ir aerodinamiskā caurule, kurā testē lidmašīnu un automašīnu virsmu dizainus. Tās izmanto, jo nav pietiekami precīzi iespējams nomodelēt fizisko realitāti, lai arī it kā visas likumsakarības ir zināmas.

Kur nu vēl runājot par bioloģiskām sistēmām, uz kurām attiecas visas fiziskās realitātes likumsakarības, plus vēl ķīmiskā un bioloģiskā līmeņa atkarības, mēs runājam par n-kārtām sarežģītākām lietām gan šūnu, gan makrolīmenī, kuras turklāt vēl, cik zināms, neviena nav līdz pilnvērtīgi saprasta.

Tad, kad cilvēce iemācīsies taisīt dzīvu būtņu simulatorus, vegānisms kļūs neaktuāls.

2) Es gribētu tomēr piezīmēt, ka runa nav par "teorētiskiem" nereālu risku nozīmē, bet gan vienkārši par reāliem notikumiem, kurus varbūt tu vai es dotajā brīdī neapzinamies, bet kuri ir iestājušies visā cilvēces vēsturē daudzas jo daudzas reizes (tikai daži no zināmākajiem), un kurus esošā situācija palielina (skat. piem. ). Norāde uz karu šķiet vietā, jo kari tīri bieži ir izcēlušies pārtikas saistībā un tāda drusku "hehe" tipa attieksme pret armiju arī izskatās tikai pēc domāšanas ne vairāk kā 20-30 gadu griezumā — pēdējais karš, kurā bija ierauta Latvija, bija pat ne simts gadu atpakaļ, pirms divsimt gadiem karoja teju visa Eiropa.

3) Patvaļīgas pieņēmums par tehnoloģijām. Tikpat labi varam teikt, ka tehnoloģijas vienmēr ir radījušas iespēju interešu konfliktus risināt vienkārši ērtāk un pilnvērtīgāk iznīcinot vienu no konfliktējošajām pusēm, kam arī ir kaudzēm piemēru cilvēces vēsturē.

Par pozīcijām atkal jau nav daudz laika, bet principā es redzu divus pilnīgi atsevišķus nodalījumus:

(1) kas cilvēkiem būtu jādara ar tiem dzīvniekiem, kas ir totālā viņu kontrolē - mājdzīvnieki, pārtikas dzīvnieki, utt. respektīvi, tie dzīvnieki, kurus cilvēks audzē/audzina/noķer un tur nebrīvē.

(2) cilvēka attiecības ar citām sugām, vai šo sugu pārstāvjiem, kas mīt ārpus cilvēku dzīvesvietām. Dabā, protams, nav strikta nodalījuma, bet runa ir par cilvēka attiecībām ar "meža zvēriem", no kuriem daļa tikpat labi var dzīvot arī urbānajā vidē.

Balstoties uz, iespējams, nepilnīgu vai kļūdaini uztvertu informāciju par to, kā pēc vegānu domām, vajadzētu attiekties pret citām sugām (1) gadījumā, man ir radies priekšstats, ka uz šādiem principiem balstot attieksmi pret sugām (2) gadījumā, mēs ļoti ātri varam nonākt līdz absurdam, kurā cilvēks ierobežo sevi kā sugu nekāda cita mērķa vadīts, kā vien tā, lai citas sugas varētu dzīvot labāk.

1) skaidra lieta.

2) Jā, taču mans arguments tomēr ir par to, ka, ja visus pārliek uz veģetārismu, tad jebkuri globāli satricinājumi graudaugu kultūrās rada tādu badu, ka nemaz nepabaidies. Galu galā ir tikai trīs top graudaugu kultūras: kukurūza, kvieši un rīsi. Pie tam, tie var augt un tiek būtiskos apjomos audzēti tikai noteiktos reģionos. Viens vulkāna izvirdums nepareizā laikā un nepareizā vietā plus auksta ziema vai sausa vasara tai reģionā and you're fucked without alternatives. Ja tev nav sava piemājas kaza, kas lēkā pati un spēj pati atrast tādu zāli, kurai tu nemaz klāt netiec. Līdz ar to es tomēr iestājos par maksimālu biodiversitāti arī ēšanas ziņā. Cita lieta, ka es pilnībā piekrītu tam, ka gaļu ēst nevajag daudz un ka globālu konglomerātu vietā, kas laiž lopus caur konveijeru maksimālas peļņas vārdā, vajadzētu būt strikti regulētai gaļas nozarei un dzīvnieku turēšanai būt lokālai, un gaļai kā rezerves barībai -- tiešām vienreiz nedēļā vai kā tā.

3) My goodness, antropocentriskas intereses? Kas kaitē planētai? Un visiem tās iemītniekiem?
Lūdzu nevajag šādu bulšitu.

1. Dzīvnieku sugas izmirst un vide mainās pastāvīgi visu laiku ar vai bez cilvēka. vienas sugas nomaina citas un kopējais vienas zīdītāju sugas vidējais izdzīvošanas laiks līdz šim ir bijis ap 1 miljonu gadu.

2. Mēs reāli neko dabai un planētai nodarīt nevaram. Skat. kaut vai pētījumus par Černobiļu un citām vietām.

Vienīgie, kam mēs varam reāli kaitēt ESAM MĒS PAŠI.

Jā mēs varam iznīdēt vienu, divas, desmit vai pat simts sugas. Esam tādi ekoloģiskie faktori, ar kuriem teorētiski jārēķinās. Taču šo sugu vietā 50, 100 un 1000 gadu laikā nāk un nāks citas, kas piemērojušās mūsu radītajiem apstākļiem. Dabai kā tādai pa lielam uz mums nospļauties, Mēs esam tikai viens no faktoriem, globāls pēc apjoma, bet niecīgs pēc ietekmes daudzuma. Pat ja mēs palīdzēsim izmainīt klimatu tā, ka paši apsprāgsim (un protams iznīdēsim sev līdzi arī pāris citu nepiemērotu sugu), vienkārši radīsies citas sugas, kas būs labāk piemērotas jaunajiem apstākļiem.

Tā ka lūdzu, jā, mēs varam sagandēt dzīvi sev paši un tieši no antropocentriskām interesēm izriet, lai mēs to nedarītu. Bet planēta un daba par mums nošķaudās un taisa un taisīs jaunas sugas un citas sugu cīņas nonstopā.

Tas starp citu, ir laikam viens no tādiem īpatniem faktoriem vegānismā. Šī morālā nostādne izskatās, ka ir saistīta ar kaut kādu pārākuma kompleksu pār dabu -- lūk, re kā mēs varam, redz ko mēs visu darām, un tātad mums ir atbildība. Tāds diezgan nepamatota deguna celšana gaisā par to, ka tikai kaut kādu pāris faktoru dēļ mēs esam ar kaut ko būtiski jaudīgāki par citām sugām.

Nu, tur jau ir vēl momenti, galu galā, ir slavenā lapušu ekspluatācija no skudru puses, ko var nosaukt par zināmu simbiozi, vai vienotā ekosistēmā vispār kādam ir reāla autonomija utt.

Taču tā atkal galīgi nav šī topika tēma:))

kā jau atbildēju Džimam, man arvien mazāk "prasās" tos treknos, holesterinizētos produktus

bet irēnas tante netur paipalas!

tīri labi iztieku arī bez :)

Interesanti ir ar tiem svaigēdājiem. Īsti nekad neesmu varējis saprast, kāpēc mūsu senči pārgāja no svaigēšanas uz ko citu, ja jau viss bija tik kruta.

Un, protams, arī:

While year-round availability of fresh food has proved a great boon in health improvement raw foods are the most common source of foodborne illnesses [..]. Produce such as spinach, lettuce, tomatoes, sprouts, and melons can become contaminated with Salmonella, Shigella, or Escherichia coli (E. coli) O157:H7. Contamination can occur during growing, harvesting, processing, storing, shipping, or final preparation. Sources of produce contamination are varied as these foods are grown in soil and can become contaminated during growth or through processing and distribution. Contamination may also occur during food preparation in a restaurant or a home kitchen.

Jā, detaļas tālākos secinājumos mēdz atšķirties, bet pamatuzstādījums vairāk vai mazāk vienots: sistemātiska sajūtošu būtņu izmantošana pārtikai, apģērbam, izklaidei utt. ir uzskatāma par nepamatotu kaitēšanu / netaisnīgu rīcību.

Runājot par tiesībām, arī mēdz būt atšķirības, piemēram., t.s. abolicionisti uzskata, lai pārējo sugu indivīdu intereses tiktu kaut cik respektētas vispār - jāatzīst viņu pamattiesības nebūt par kāda īpašumu. Jo esot kāda īpašumā, nav lielas jēgas runām par jebkādām neatkarīgām indivīda tiesībām.

Citu pieeju pārstāvji runā par vairākām tiesībām (uzskaita vairākas interešu kategorijas, kuras vajadzētu respektēt), lai gan pamatā runa ir par tiesībām uz dzīvību un ~autonomiju.

Jā, uzskatu, ka nav jēdzīgu apliecinājumu tam, ka augu spējas reaģēt uz pasauli ir pielīdzināmas to organismu uztverei, kuri laika gaitā tikuši pie nervu sistēmām, endorfīniem, benzodiazepīnu receptoriem utt.

Ja tomēr kas tāds atklātos, der ņemt vērā, ka uzturvielu ieguves/resursu patēriņa aprēķini saka, ka dzīvnieku izcelsmes pārtikas ražošana ir ļoti neekonomiska kā tāda. Uz katru kg saražotā dz. izcelsmes proteīna izbaro ~6 kg augu proteīna. Tas nozīmē, ka pārtiekot no dzīvnieku izcelsmes pārtikas, "nogalina" daudz vairāk augu.

P.S. turklāt nāktos ieviest augu plūkšanas un nogriešanas labturības noteikumus :)

Kukaiņi jau arī ir daļas vegānu rūpjubērni, tālab jau liela daļa medu nelieto.

Nu, tās jau atkal ir mazsvarīgas nianses konkrētajā kontekstā, gan jau, ja būtu pieejama tīri ķīmiski sintezēta pārtika, vegāni nonāktu arī līdz augiem:))

T.s. dzīvnieku aizstāvības kustībā ir arī pārstāvji, kas nebalstās tiesību, bet seku ētikas pieejās. Piemēram, Pīters Singers - utilitārists, kurš saka, ka tiesību koncepts nav nepieciešams, lai pamatotu, kāpēc sajūtošām būtnēm nodarīt kaitējumu un sāpes bez nopietna pamata nav ok.
Līdzīgi arī Deivids Pīrss pamato, kāpēc pārtraukt nevajadzīgu sāpju nodarīšanu citiem ir mūsu ētisks pienākums - bez runas par tiesībām.

"jēdziens "tiesības", manuprāt, ir piemērojams subjektiem, kuri principiālā vairumā ir spējīgi tās uztvert un akceptēt":
Arguments, ko nereti izmanto dzīvnieku aizstāvji: "tiesības" attiecinām arī uz embrijiem. zīdaiņiem, komā esošajiem un garīgi slimajiem, kas visa mūža laikā nekādi nav spējīgi neko refleksīvā formā uztvert. Mēs atzīstam, ka arī viņiem sāp, viņi dod priekšroku vienām lietām un izvairās no citām - kas liedz mums analoģisku pieeju attiecināt uz citiem?

Tas, ka tīģeris neakceptē tavas tiesības dzīvot ir līdzigi kā ar garīgi slimo vai mazu bērnu, kurš nesaprotot, ko dara, nāk tev virsū ar ieroci. Viņus nedrīkst sodīt par "nesaprātīgumu", lai gan ir nosmāli, ka mēs izvairāmies no kaitējuma sev, reizēm pat nogalinot uzbrucēju.

Laikam viens runā par moral rights otrs par legal rights. Manuprāt, nesaprātīgajiem tāpat kā uz tipa saprātīgajiem (kas gan-gan ir sajūtoši=kuru intereses var tikt apskādētas) pienākas viena un tā pati pamat-aizsardzība, ~cieņa pret indivīdu. Neatkarīgi no vienas, otras vai citas valsts pašreizējiem likumiem.

Un šajā gadījumā ir tikpat mazsvarīgi, ka vienā vai citā valstī kāds governments ierobežo indivīdu tiesības (šai sakarā laikam pārpratu sirdnas komentu)- tas ko dara citi, maz ko izsaka par to, ko mums darīt.

Better safe than sorry jeb - neizmantojot viņus būs lielāka iespēja, ka nekļūdīsies.

Bet par cūku, govju, visu u.c. visvairāk izmantoto dzīvnieku pamat-preferencēm šaubīties (nemirt, neciest, netikt iesprostotam, nošķirtam no mazuļiem un bara utt), manuprāt, ir gandrīz tikpat dulli kā šaubīties par analoģiskām cilvēku preferencēm. Vai tiešām tam vajag pierādījumus un atsauces uz pētījumiem? :)

Par "kaitēkļiem", "parazītiem" u.c. radībām, kas mums traucē dzīvot - tas tiešām tiek uzskatīts par vienu no slidenākajiem jautājumiem šajā kontekstā. Tas pats ar žurkām, baložiem, laputīm uz dārzaugiem, lenteņiem vēderā utt.
Vispirms der pieņemt, ka ne visām ētikas problēmām ir rodami tūlītēji risinājumi. Gan jau ir arī tādas problēmas, ko arī tehnoloģiju attīstība nelīdzēs risināt.
Piem., peļu/žurku izķeršanai mājās ir tās "humānās" lamatas, kur kustoni notver kastē un tad izlaiž citur. Gan jau ir/būs dažādi skaņas/smaržas atbaidītāji, kas iedarbojas uz konkrētām sugām, atturot no tuvošanās. Līdzīga problēma ar lauksaimniecības tehniku, kuras izmantošanā (kombaini utml) iet bojā mazie dzīvnieki utt. Arī to skādi varētu vismaz mazināt, ja inženieri būtu ar citādu domāšanu.

Bet bez tā - nedomāju, ka šīs dažādās problēmas, kuras šobrīd nezinām, ka risināt, mazina prasību izvairīties no tās nevajadzīgās kaitēšanas, kas ir pavisam mūsu rokās un relatīvi viegli novēršama: neizmantot viņus pārtikai, apģērbam, izklaidei utt.

Visi tik pieklājīgi, tik pieklājīgi, ka nav pat ko dirst pasūtīt.

Ar tiem konceptiem ir sarežģīti. Man ļoti laba paziņa ir vegāne un interesanti ir tas, ka viņa neuzskata, ka savs dzīvesveids ir jāuzspiež citiem, tādēļ viņai nesagādā problēmu gatavot gaļaas ēdienus, piemēram, savam draugam vai izcept kādus garšīgus steikus ciemiņiem.

Un interesanti ir viņas disputi ar citiem gaļas neēdājiem vai pirkt un gatavot gaļu, bet to neēst, ir patiesa gaļas neēdāja cienīgi. Un vēl interesanti ir tas, ka mana paziņa līdz saviem miermīlīgajiem pasaules uzskatiem nenonāca uzreiz, viņa kādreiz bija ļoti kareivīga un ir pat metusi kautuvē iegādātas un asiņainas govju galvas caur Makdonalda skatlogiem (viņa nav no LV).

Ja? Jo pārsvarā esmu sastapis tādus visai kareivīgus vegānus/veģetāriešus. Man laikam nav paveicies :).

Dzīvē gan. Tādi, kas visu laiku maucas virsū ar savu ekoviedokli. Interneta vegānus nepazīstu. :)

Rodas iespaids, ka tev ir kāda īpaša trauma, jo tas "āāā, bet man zināmie vegāni ir miermīlīgi" pārāk krīt acīs vislaik.

Es konstatēju faktu, kas man liek aizdomāties, kāpēc persona tik aktīvi izsakās tā, kā izsakās.

kad tevi iepazīstina, padod ziņu arī man.

Trololol, nu baigā polemika te izvērsusies. Taisnību sakot, es nesaprotu, kāds tolks ir iespringt uz kaut kādām kaķa vai liellopa tiesībām un to baigi skaidrot ar visādām teorijām. Nu ir tev žēl tā cuceka vai olas, nu neēd viņus, ar to ir gana. Bet tas, cik te daži nopietni pieiet šim jautājumam, man šķiet bik smieklīgi.

neesmu ne vegāns, ne pazīstu kādu, bet man vienmēr liekas interesanti, ka vegāniem mēģina piešūt to "visu vai neko attieksmi" ar visādiem "kāpēc tu nēsā ādas kurpes, vai tad tā nav dzīvnieku mocīšana, kas tu par vegānu, ko?" u.tml. vai tad nepietiek, ka cilvēks kaut cik cenšas savas ticības labā? nu, kristieši tak arī grēko, lai arī tas ir slikti, galvenais ir censties grēkot pēc iespējas mazāk vai kaut kā tā. tāpat vegāni - nu, malači, ka cenšas, lai jau tas viņu nebrīvē turētais kaķis ēd barību taisītu no cūciņas.

Par kareivīgiem vegāniem/veģetāriešiem - jā, zinu arī tādus gadījumus, kuri pie katras izdevības citiem ar varu uzspiedīs savus priekšstatus/uzskatus, bet galvenokārt taču tas kareivīgums ir vienkārši aizsargreakcija brīdī, kad vegāns/veģetārietis jūt, ka kāds atkal paceļ gaisā šo viņam - bieži vien - delikāto tēmu, atkal mācīs, ka viņš ir stulbs, jo neēd gaļu, sieru un medu, pilnībā nerespektējot viņa tiesības izvēlēties - ko un kā ēdīs, plus viedokli par šo jautājumu.
Man liekas, mūsdienās liela daļa vegānu/veģetāriešu tieši šī iemesla dēļ ir tādi kā bezmaz pagrīdes homoseksuāļi 60. gados, kurus nozākā un padara par dabas kļūdām - ķipa Dievam pietrūka smadzeņu, ko iedalīt.

Un par iemesliem - veģetārismā pilnīgi mierīgi var būt arī 'negaršo, tāpēc neēdu' variants, turpinot ar vegānismu - var būt dažādu algerģiju varianti. Un, jā, lai arī visbiežāk šo gadījumu pamatā ir "nabaga dzīvnieciņi" arguments, rekur, piemēram, var palasīt dažādus iemeslus:
http://wiki.answers.com/Q/Why_do_people_become_vegetarian

LU Filozofijas fakultātē bija/ir kurss Cilvēka-dzīvnieka attiecības.
Materiāli pieejami arī http://dzivniekutiesibas.wordpress.com/raksti/about/cilveka-%E2%80%93-dzivnieka-attiecibas-kursa-teksti/
Varētu būt noderīgi, ja rodas tādi jautājumi.

vegāni ir lohi

Lielaka dala manu pazinu veganu ir vegani ne tik daudz dzivnieku tiesibu del, bet gan ierobezoto zemes resursu del. Galas razosana tere stipri vairak resursus (dzivnieku partiku, udeni, energiju) neka vegana dieta. Ja mes gribas kaut cik ieklauties sava ecological footprint (kas kops 70-tajiem gadiem konstanti parsniedz zemes biokapacitati), tad veganisms ir ok risinajums.

http://wwf.panda.org/about_our_earth/all_publications/living_planet_report/demands_on_our_planet/

mana motivācija ir tā visa sajaukums - gan ekoloģija, gan ētika, gan arī egoisms/sava labsajūta + izeju no pozīcijas, ka normāli ir būt vegānam, respektīvi, iemesli būtu vajadzīgi, lai nebūtu veg, un, dzīvojot šajā laikā un vietā, tādus iemeslus būtu reāli grūti atrast

2) Riska tēma ir interesanta un maz cilāta, jāpapēta vairāk. Bet man tiešām nešķiet, ka šo risku dēļ ir ok turpināt pašreizējo resursu izšķērdību, lopkopības radīto vides piesārņojušanu un dzīvnieku interešu ignorēšanu.

3) Tas, ko tu laikam sauc par bulšitu, ir tas, par ko satraucas tie paši ANO, WorldWatch, EIPRO un visa kaitinošā dzīvniektiesību aizstāvju banda. Domāju, to, par ko sūdzas, visai pamatoti var saukt par uz cilvēku īstermiņa interesēm orientētu tuvredzību. Tas notiek ne vien uz sugu daudzveidības un ekosistēmu rēķina, bet kas vēl svarīgāk: uz ~60 miljardu indivīdu dzīvību un labklājības rēķina ik gadu (tik daudz sauszemes dzīvnieku gadā pasaulē cilvēki noēd).
Diemžēl nezinu par pētījumiem Černobiļas sakarā, bet apgalvojums, ka mēs "neko dabai un planētai nodarīt nevaram" kliedzoši kontrastē ar visu līdz šim dzirdēto. Droši vien specifiskas interpretācijas jautājums. Vai arī iesaki atmest visus vides aizsardzības centienus?

Par sugām - šķiet, esi pārpratis. Ētikas (t.sk. dzīvniektiesību) uzmanības centrā ir nevis tauta vai suga, bet indivīdi paši par sevi - i Homo Sapiens, i pārējo sugu. Par dabas vai tās daļu (sugu) "interesēm" tiešām nav vērts runāt (kā pats rakstīji - dabai nospļauties, dabai nav interešu, ko varētu apskādēt).

Tavu beigu piezīmi savukārt es neizpratu. "Pārākuma komplekss pār dabu"? Vegāni vienkārši cenšas nečakarēt un bez iemesla negalināt citus indivīdus, cik nu tas iespējams. Neuzspiest savas ērtību un baudu vēlmes pār citu dzīvību un brīvību un viss. Tā ir tā deguna celšana gaisā?