Vegānisms - nezināmais par to.

« previous entry | next entry »
Apr. 23., 2012 | 10:24 am
posted by: unpy in pajautaa

Sākšu ar to, ka mani nemulsina nekādas pasaules uzskatu sistēmas vai koncepcijas, to dažādība ir tikai apsveicama, zināmā mērā likumsakarīga. Nedaudz palasīju par vegāniem, gan vietējos kašķus, gan kaut kādus aprakstus. Sapratu, ka pašiem vegāniem daudz par ko savā koncepcijā viedokļi nesakrīt, kas arī ir tikai normāli. Nebūtu ļoti dīvaini, ja izrādītos, ka vegāniem nemaz nav kaut kādas vienojošās pamattēzes, ja tas tā ir, lūdzu neslēpt sveci zem pūra. No līdz šim izlasītā šķiet, ka vegānisms tiek balstīts uz protesta pret dzīvieku tiesību neievērošanu kā izteikti neētisku rīcību.

Tagad pats jautājums - ja iepriekšminēto par vegānu pamatpostulātu esmu uztvēris pareizi, stāsts ir par dzīvnieku tiesībām uz ko? Ja visu esmu sapratis pavisam greizi, kā ir pareizi?

Šis tiešām nav aicinājums uz kašķi, vienkārši interesanti.

# | jā, ir doma! | Add to Memories


Comments {97}

Skabičevskis

from: [info]begemots
date: Apr. 23., 2012 - 12:16 pm
#

Te kaut kad pasen bija diskusija, kurā es tā arī nepratu labi argumentēt savu domu.

Es to laikam joprojām nepratīšu, bet kaut kādā neartikulētā veidā man gribas teikt, ka jēdziens "tiesības", manuprāt, ir piemērojams subjektiem, kuri principiālā vairumā ir spējīgi tās uztvert un akceptēt.

Mēs varam teikt, ka pret dzīvniekiem ir jāizturas korekti. Ka mums ir ētisks pienākums nedarīt viņiem sāpes un nenogalināt viņus. Tas viss ir ok, tam var piekrist vai nepiekrist, bet tas ir valīds veids, kā par to runāt.

Bet, kad man saka, ka dzīvniekiem ir automātiskas tiesības, piemēram, dzīvot, tad man gribas tomēr teikt, ka šādas tiesības, teiksim, tīģerim es gribētu atzīt tikai tad, kad viņš ir akceptējis arī manas tiesības (dzīvot).

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


!

from: [info]jedritvai
date: Apr. 23., 2012 - 12:52 pm
#

"jēdziens "tiesības", manuprāt, ir piemērojams subjektiem, kuri principiālā vairumā ir spējīgi tās uztvert un akceptēt":
Arguments, ko nereti izmanto dzīvnieku aizstāvji: "tiesības" attiecinām arī uz embrijiem. zīdaiņiem, komā esošajiem un garīgi slimajiem, kas visa mūža laikā nekādi nav spējīgi neko refleksīvā formā uztvert. Mēs atzīstam, ka arī viņiem sāp, viņi dod priekšroku vienām lietām un izvairās no citām - kas liedz mums analoģisku pieeju attiecināt uz citiem?

Tas, ka tīģeris neakceptē tavas tiesības dzīvot ir līdzigi kā ar garīgi slimo vai mazu bērnu, kurš nesaprotot, ko dara, nāk tev virsū ar ieroci. Viņus nedrīkst sodīt par "nesaprātīgumu", lai gan ir nosmāli, ka mēs izvairāmies no kaitējuma sev, reizēm pat nogalinot uzbrucēju.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


from: [info]unpy
date: Apr. 23., 2012 - 01:09 pm
#

Jā, jēdziens tiesības tiek kļūdaini attiecināts gan uz dzīvniekiem, gan bērniem, gan garīgi slimajiem, šajos kontekstos nekādu reālu tiesību nav ne dzīvniekiem, nedz bērniem, nedz garīgi slimajiem, jo viņi nav lemtspējīgas personības, šajos kontekstos reāli tiek runāts par lemtspējīgo personību tiesību ierobežošanu attiecībā uz konkrētajiem subjektiem, pašiem šīem subjektiem, lemtspējas trūkuma dēļ, nekad nebūs tiesību vēlēt vai tikt ievēlētiem, piemēram(kuriozi gan ir bijuši ar mantojuma tiesībām un tamlīdzīgi, taču tie nav nopietni ņemami).

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


!

from: [info]jedritvai
date: Apr. 23., 2012 - 02:09 pm
#

Laikam viens runā par moral rights otrs par legal rights. Manuprāt, nesaprātīgajiem tāpat kā uz tipa saprātīgajiem (kas gan-gan ir sajūtoši=kuru intereses var tikt apskādētas) pienākas viena un tā pati pamat-aizsardzība, ~cieņa pret indivīdu. Neatkarīgi no vienas, otras vai citas valsts pašreizējiem likumiem.

Un šajā gadījumā ir tikpat mazsvarīgi, ka vienā vai citā valstī kāds governments ierobežo indivīdu tiesības (šai sakarā laikam pārpratu sirdnas komentu)- tas ko dara citi, maz ko izsaka par to, ko mums darīt.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


from: [info]unpy
date: Apr. 23., 2012 - 02:29 pm
#

Morālās tiesības ir tāds ļoti slidens jautājums, sanāk, ka, nespējot saprotami komunicēt gan ar tiem savas sugas pārstāvjiem, kuri nespēj formulēt savu viedokli, gan ar citu sugu pārstāvjiem, par kuru pasaules uztveri vispār nezini gandrīz neko, uzņemies atbildību izdomāt viņu vietā, kas tad viņiem ir labāk un pareizāk.

Liela atbildība, liela iespēja kļūdīties, manuprāt.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


!

from: [info]jedritvai
date: Apr. 23., 2012 - 02:42 pm
#

Better safe than sorry jeb - neizmantojot viņus būs lielāka iespēja, ka nekļūdīsies.

Bet par cūku, govju, visu u.c. visvairāk izmantoto dzīvnieku pamat-preferencēm šaubīties (nemirt, neciest, netikt iesprostotam, nošķirtam no mazuļiem un bara utt), manuprāt, ir gandrīz tikpat dulli kā šaubīties par analoģiskām cilvēku preferencēm. Vai tiešām tam vajag pierādījumus un atsauces uz pētījumiem? :)

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


from: [info]unpy
date: Apr. 23., 2012 - 03:03 pm
#

Šaubos par analoģiskajām cilvēku preferencēm, indivīdu personīgās preferences mēdz būt ļoti dažādas, populācijas kopumā preferences, savukārt - vēl savādākas.

Ja par dzīvniekiem, tad par to nosacīto psihofizioloģiju vispār gandrīz nekas nav zināms, zīdītāju gadījumā mēs vēl kaut ko varam mēģināt iztēloties, bet tikai iztēloties, putnu gadījumā jau galīgi nevaram, kukaiņu vai, piemēram, zivju sajūtu un apziņas kategorijas mums vispār ir pilnīgi nepieejamas.

Pierādījumus un atsauces uz pētījumiem nevajag, iztikšu bez, skaidrs, ka vegānismā kā pasaules uzskatā pašsaprotami ir lērums vājo vietu, gluži tāpat kā jebkurā citā uzskatu sistēmā, tas mani tiešām neuztrauc:))

Atbildēt | Iepriekšējais


Skabičevskis

from: [info]begemots
date: Apr. 23., 2012 - 05:56 pm
#

Jā, lūk, tur laikam ir tā manā uztverē slidenā vieta. Es tagad pēc darbadienas, tāpēc, sorry, ja nesakarīgi, bet tomēr. OK, teiksim, ādas apģērbu industrija nokauj un izmanto dzīvniekus, lai radītu apģērbu, kas mūsdienās vairs pa lielam nav īsti nepieciešams, jo ir augu un sintētiskie ekvivalenti, tas būtu ētiski neatbalstāms pasākums. Savukārt tikko mēs nonākam situācijā, kurā citi dzīvnieki ir nevis pilnībā kontrolēti vai piejaucēti lopi, kurus izmanto industriālos apjomos vai kaut vai kā mājdzīvniekus, bet kaut kādā mērā vai nu pretendē uz tiem pašiem resursiem, uz ko mēs, vai kaut kā savādāk ar viņiem jārēķinās, tā es vairs neesmu drošs par to ētisko pusi. Piemēram, man mājās nupat ir prusaki ieviesušies. Es šodien nopirkšu tās prusaku indes mājiņas vai kā nu viņas tur sauc, un centīšos tikt ar viņiem galā. Un laikam jau mani dara uzmanīgu tā runāšana par dzīvnieku tiesībām, jo tā parasti ir tik vispārinoša, ka, piemērojot to ārpus tās pašas industriālās izmantošanas konteksta, man šad tad rada iespaidu, ka ir neadekvāta. Nu, iedomājamies kaut vai, ka es tos savus prusakus nekādi neaiztieku un viņi savairojās tā, ka man noēd visu, ko ir spējīgi, un tad vēl iet sirot tālāk pie kaimiņiem. Ja es ko tādu pieļautu, tas būtu diezgan absurdi. Bet man šķiet, ka prusakiem nav nekādu priekšstatu par kaut ko tādu kā cilvēki, citas sugas, nepieciešamība sadzīvot, veselais saprāts un tā tālāk, līdz ar to, ja es viņus nenogalināšu, viņu imperatīvs rīt un vairoties tieši tur viņus arī novedīs.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


!

from: [info]jedritvai
date: Apr. 23., 2012 - 09:13 pm
#

Par "kaitēkļiem", "parazītiem" u.c. radībām, kas mums traucē dzīvot - tas tiešām tiek uzskatīts par vienu no slidenākajiem jautājumiem šajā kontekstā. Tas pats ar žurkām, baložiem, laputīm uz dārzaugiem, lenteņiem vēderā utt.
Vispirms der pieņemt, ka ne visām ētikas problēmām ir rodami tūlītēji risinājumi. Gan jau ir arī tādas problēmas, ko arī tehnoloģiju attīstība nelīdzēs risināt.
Piem., peļu/žurku izķeršanai mājās ir tās "humānās" lamatas, kur kustoni notver kastē un tad izlaiž citur. Gan jau ir/būs dažādi skaņas/smaržas atbaidītāji, kas iedarbojas uz konkrētām sugām, atturot no tuvošanās. Līdzīga problēma ar lauksaimniecības tehniku, kuras izmantošanā (kombaini utml) iet bojā mazie dzīvnieki utt. Arī to skādi varētu vismaz mazināt, ja inženieri būtu ar citādu domāšanu.

Bet bez tā - nedomāju, ka šīs dažādās problēmas, kuras šobrīd nezinām, ka risināt, mazina prasību izvairīties no tās nevajadzīgās kaitēšanas, kas ir pavisam mūsu rokās un relatīvi viegli novēršama: neizmantot viņus pārtikai, apģērbam, izklaidei utt.

Atbildēt | Iepriekšējais