Apr. 23., 2012 | 12:16 pm
No:: begemots
Te kaut kad pasen bija diskusija, kurā es tā arī nepratu labi argumentēt savu domu.
Es to laikam joprojām nepratīšu, bet kaut kādā neartikulētā veidā man gribas teikt, ka jēdziens "tiesības", manuprāt, ir piemērojams subjektiem, kuri principiālā vairumā ir spējīgi tās uztvert un akceptēt.
Mēs varam teikt, ka pret dzīvniekiem ir jāizturas korekti. Ka mums ir ētisks pienākums nedarīt viņiem sāpes un nenogalināt viņus. Tas viss ir ok, tam var piekrist vai nepiekrist, bet tas ir valīds veids, kā par to runāt.
Bet, kad man saka, ka dzīvniekiem ir automātiskas tiesības, piemēram, dzīvot, tad man gribas tomēr teikt, ka šādas tiesības, teiksim, tīģerim es gribētu atzīt tikai tad, kad viņš ir akceptējis arī manas tiesības (dzīvot).
Es to laikam joprojām nepratīšu, bet kaut kādā neartikulētā veidā man gribas teikt, ka jēdziens "tiesības", manuprāt, ir piemērojams subjektiem, kuri principiālā vairumā ir spējīgi tās uztvert un akceptēt.
Mēs varam teikt, ka pret dzīvniekiem ir jāizturas korekti. Ka mums ir ētisks pienākums nedarīt viņiem sāpes un nenogalināt viņus. Tas viss ir ok, tam var piekrist vai nepiekrist, bet tas ir valīds veids, kā par to runāt.
Bet, kad man saka, ka dzīvniekiem ir automātiskas tiesības, piemēram, dzīvot, tad man gribas tomēr teikt, ka šādas tiesības, teiksim, tīģerim es gribētu atzīt tikai tad, kad viņš ir akceptējis arī manas tiesības (dzīvot).