Members

vēl es joprojām spītīgi domāju, ka visi dara labāko, ko šobrīd var, un tas man liek neticēt apzinātam ļaunumam, un tas man šķiet naivi.

dažkārt mani pārņem spēcīga pārliecība, ka citādāk nemaz nevarēja būt un ka viss ir vedis tieši uz šo brīdi, ka melnums aiz mana naga bija iekodēts jau sākotnē, nevis manā brīvprātīgajā vēlmē pazīmēt ar krītiņu, tur mita arī šis ieraksts, bet no brīvības nav ne smakas, jo pat tad, kad nedarbojos automātā, es darbojos pēc likuma, un vienlaikus es tam negribu ticēt, un vienlaikus šķiet, ka šī nevēlēšanās tam ticēt arī ir daļa likuma, ka varbūt tur mīt zinātkāre, un tā ir notikums.

Bigger Than Life: The History of Gay Porn Cinema from Beefcake to Hardcore

noklausījos arī kaut kādu LR1 monopola ierakstu ar mārtiņu rītiņu, ko ome lika paklausīties. kas vēl.

pārliku vēl vienu skici jaunā projekta failā. kāpēc, kāpēc tas ož pēc lielāka sūda. nu, skelets ir smukāks, un pārskatāmāks, bet tās mazās detaļas, kuras pārkopēt ir dibensāpe, tomēr kaut ko nozīmē.

aldousu hārdingu ir neiespējami klausīties. vienā dziesmā liekas, ka viņa runā/dzied ar māršmeloviem mutē. bonaiveram ir skaists stāsts par pirmā albuma ierakstīšanu, un dažas superīgas dziesmas, un daudzas tādas "meh, klases vakars pie ugunskura".

em, kas vēl. man jau tagad ir viegli... bail(?) iet uz rītdienas ofisu. kaut kāds mezgls, kas tiek vīts no visām pusēm.

no rīta bija saule un tāds gaiss, kāds man tik ļoti, ļoti patīk. pirmajā mirklī ciets un kraukšķīgs un mazliet abrazīvs, bet ievelkot dziļāk - mīksts, maigs, glāsmains, samtainu saulstaru piestrāvots. tāds, kā kārtainās mīklas kūciņa ar trekna, bet gaisīga krēma pildījumu. pilns gaismas, labvēlības, solījumiem un cerībām. vienlaikus veldzējošs, barojošs un iedvesmojošs.
bet tagad snieg un putina miklu, pūkainu milzpārslu sniegs.

( gaisā )