Members

Slims

Kā izrādās, uz Bukaresti nav tiešo reisu. Turp apmēram 11h, atpakaļ bik mazāk.

Lei samainīt nepaspēju un arī īsti negribēju - ir taču 21.gs., priekš kam skaidra nauda?
Jau lidostā to nācās nožēlot - takši tikai skaidrā naudā, taxify busy, bet, kad sagaidīju, kad nav busy, čibriks izrādās nerunāt angliski.

Taxify ir labs, bet sameklēt savu mašīnu lidostā vienmēr ir kaitinoši. Zvanu:
- where are you?
- parking!
(Asprātis - lidostā visur, kur nav skrejceļš, ir parkings)
-Which one?
-no ingliš!
-what color is a car?
-Dacia!
!@#$%^&*
Te 99,9% mašīnu ir Dacia, nemaz nerunājot par to, ka to es redzu arī aplikācijā...
Atradu lidostas darbinieci, palūdzu parunāt ar savu šoferi. Pēc tam sapratu, ka viņa laikam organizēja parasto takšu satiksmi, kuri necieš uberus un boltus tāpat kā visā citā pasaulē. Neveikli, bet izmisuši laiki prasa izmisušus soļus.
Pēcāk vēl 4x lietoju taxify pilsētas ietvaros, VISI runāja angliski. Ko šim bija jājājas uz lidostu nerunājot neviena vārda, nav skaidrs.

Kopumā Bukareste šķiet kā Roma, kurai pāri pārgājis komunisms - liela, plaša, augstas ēkas, cilvēku pilns, bet infrastruktūra drausmīga, ielas diži neatšķiras no Nila ielām un cilvēki grib prom.
Korķu mums Rīgā nav, tas nu ir pilnīgi droši. Turklāt tur tie ir kalnup :>
STUNDU braucām no mūsu ofisa uz otru, sešos vakarā atpakaļceļš mēdzot būt 2h.

Relocētie letiņi īsina laiku, mācot rumāņiem latviešu valodu, priecīgi demonstrēja veikumu:
-How do you say Santa Claus?
-zēēmas svetku vēcits!
-And Easter rabbit?
-Lēēlden zakis!
-And what do you say at Riga airport?
-Ēēzskatīga čēpa!

Humoriņš pamelns - abas puses stipri balansē uz naža asmens.
Tipa - "ko tāds bēdīgs, nav ko nozagt?"
vai "ja vēl trīs latvieši atbrauks uz Bukaresti, Latvija paliks tukša?"
(Pat pārbaudīju, Bukarestē pēc 2016.g. datiem ir 1,8mio. Tātad visa mūsu Dievzemīte mierīgi salien.)

No to lietu viedokļa, kāpēc tiešām tur braucu, izskatās visnotaļ interesanti.
B slimības lapu maksā darba devējs, bet valsts atdod darbadevējam naudu (līdzīgi kā igauņi). Tikai viena nianse - likumā nav pateikts - KAD. Stāv 50k, gaida atmaksu otro gadu. Īstā māksla ir dabūt kādus kontaktus, lai paprasītu, kad varētu sagaidīt... cilvēki dalās ar pieredzi, kā ir tikuši pie sava inspektora telefona nr.
Raksti vēstules. Bet ne pārāk bieži. Un ne pārāk dusmīgas. Vispār labāk neraksti.
Ilgi cīnījāmies par kukuļiem. Personāldaļa trako, ka es neko nesaprotot, ka te nevar bez kukuļiem, es psihoju, ka nemaksāsim.
Darīsim Rumāniju tīrāku no korupcijas... (skabarga/dēlis/acis).

Mūsu Izdevīgais Ieguldījums ir iekārtojies skaistās telpās pilsētas otrā galā un uzskaiti ved rūtiņu burtnīcā. Neskatoties uz to, ka "Tavā dzīvē tas neko vēl gadu nemainīs", pagājušajā nedēļā Jākobs histērijā zvanīja, lai savācu viņus pie sevis. Protams, konsolidēt rūtiņu burtnīcu nav viegli. Jo mums ir līniju :>
2h mēģinājām noskaidrot, kā ko kas, otrpus galdam cilvēki ar gana līkiem deguniem, grāmatvedi parādīja tikai tik daudz, lai pateiktu "labdien" un ārpakalpojumu cilvēku - nemaz. Labāk prasiet man, es paprasīšu viņai. Nemaz nav aizdomīgi, nē.

Toties Madalina nebeidza atkārtot, ka es esot pirmais cilvēks, kas brauc tieši pie viņas un viņa esot bezgalīgi priecīga un pateicīga.
Šis ir tāds neliels feils un ēnas puse mūsu globalizācijai - nedomāju, ka, teiksim, Kanādu reiz satikšu. Bizness maziņš, cilvēks man tur viens, ekonomiskā pamata gāzties pāri okeānam īsti nav...Bet cilvēks tur jūtas kā viens vienīgs vientulis un mani iknedēļas laisaizi tomēr nav īsta klātbūtne.

Viesnīca tak sebe. Brokastis vēl vājākas. Bez standarta sulām ieliets kaut kas spilgti zaļš. Kas tas bija, tā arī nesapratu, bet dzert to nevar. Varbūt lapsenes pievilināt un noslīcināt. 90-tajos, kad cilvēki, izslāpuši pēc krāsām, pirka visu spilgto, bija limpenes bundžiņās - spilgti oranžā un zaļā krāsā. Pēc garšas šī sula mazliet atgādināja to zaļo, tikai vēl saldāka un negaršīgāka.

Madalina (pirmie divi "a" esot jāizrunā ar plato "e"...) aizveda uz tradicionālu Rumāņu krogu - sajutos tā, it kā mani būtu nozadzis tabors - troksnis, mūzika un burzma. Ēka esot vecākais restorāns Bukarestē - vitrāžas, vecas spirāļveida kāpnes, oficianti zaļās biksēs. Kolosāli!!!
Frikadeļu zupu šamējie ēd sarkanu un ar visiem citiem dārzeņiem, tikai ne kartupeļiem (mā/mimmes zupa daudz garšīgāka...). Mič (mici) ir kaut kas starp kupātiem un kotleti (tīri ok) un papanaš (papanasi) ir liels virtulis, ar krējumu, karameļu mērci un (manā gadījumā) skābajiem ķiršiem (bomba):
( bildītes )

Viņi neredz, kas nāk, bet mēs redzam. Viņi domāja, ka Tramps nebūs prezidents - kļūdījās. Viņi domāja, ka Mueller atradīs Trampa sazvērestību ar Krieviju - kļūdījās. Es varu pateikt priekšā, kas tagad nāks, ko viņi NEREDZ - viņu varoņi tiks saukti pie kriminālatbildības un būs liela vaimanāšana un kognitīvā disonance. Ballīte var sākties.

Vispār tehniski un burtiski Trampa izmeklēšanu pasūtīja Hilarija Klintone. Droši vien tāpēc, ka pirmsvēlēšanu debatēs Tramps atklāti pateica, ka, ja viņš būs prezidents, viņa nonāks cietumā - par to, kā viņa attiecās pret valstiski slepenu informāciju. Klintonei bija par katru cenu jātiek vaļā no Trampa un viņa nopirka safabricētu dokumentu, kas bija pamats izmeklēšanai, cerot kaut ko atrast (pat pie visgodīgākā cilvēka varētu kaut ko cerēt atrast, ja viņu izmeklētu 10 izmeklētāji ar neierobežotiem resursiem) vai cerot radīt obstruction of justice lamatas. Un viņiem tik un tā tas neizdevās. Spēle beigusies, mēs ieejam patiesības un atklāsmju laikmetā! Tas ir klāt!

Es bērnībā arī neesot varējusi r izrunāt. Tad reiz, mamma esot atbraukusi no Rīgas mācībām un es esot skrējusi pretī un saukusi Rīga, Rīga! Kaut kā laikam pati ierubījos.