Members

Laika prognozes joprojām spītīgi apgalvo, ka nu jau līdz pat 26. jūlijam temperatūra Rīgā ne mirkli nepārsniegs 22 grādus. Tas jau sāk izskatīties pēc sazvērestības, vai ne?

Ellē ir īpaša vieta tiem, kas veidojuši latvija.lv.
Ir jāmeklē ārēji linki uz konkrētu pakalpojumu, jo iekšpusē atrast ir praktiski neiespējami.

Anyway.
Esmu pahājusi 22 gadus un 8 mēnešus (bez komentāriem, es sāku strādāt ĻOTI jauna!!!), stāža faktiski pietiktu jau tagad, bet no 2025.g. vajadzēs 25.
Ja esi savācis 30, var iet pensijā 2 gadus ātrāk.
Tātad, ja es norukāšu vēl 7 gadus un 4 mēnešus, atdošu 11% savas un 24% darba devēja naudas no manas algas, varēšu pensionēties...63 gados un tērēt savus 300EUR kā gribu.

Es būšu ome, kas dāvina Džetas tirgū pirktas jaciņas.


Bēēēēt, šis viss smuki iet kopā ar to, ka pēc 7 gadiem Līva būs pilngadīga varēšu čakarēt savu dzīvi kā gribu.

Vakar bijām ārkārtīgi skaistā sētā praksē, es pēkšņi sapratu, ka:
- Zemgale/Vidzeme ir vienmēr bijušas biezākas. Neatceros nevienu Latgales sētu ar kalpu māju. Vai māju ar balkonu.
- Man tik ļoti patīk alejas un kopts zāliens!

Tātad, man ir 7 gadi iestādīt aleju (un izveidot ceļu, ap kuru to apstādīt), uzbūvēt māju un nopirkt lielāku vannīti.

Tagad visa manu mīļoto cilvēku kompānija esam atkal vientuļi un ļoti "laimīgi". Kas arī bija jāpierāda. Jau februārī draudziņš duročku pasūtīja, bet cerībiņa kucei, protams, nezuda un ērtu dzīvi citiem uz kakla.

"Polam" parādījies jauns saldējums "Pols kvadrātā", kuru Maximā tagad var nopirkt ar atlaidi. Vakar pirmo reizi pamēģināju, un es esmu diezgan lielā sajūsmā. "Pola" saldējums, manuprāt, jau pats par sevi ir ļoti garšīgs, taču tagad tas beidzot, beidzot, beidzot ir arī ietīts garšīgā šokolādē, nom nom nom nom. Kurš to vēl nav baudījis - iesaku pamēģināt.

Šodien mācību viena daļa bija par MK noteikumiem un prasībām.
A G O N I J A

Pirmkārt, vakardienas haips par piektdienu noveda pie sajūtas, ka gulēšu bez palīglīdzekļiem.
Gulēju. Visas savas 4h.
Otrkārt - noteikumi smird. Smird kā metri, tā gadi un pieteikumu formas.
Visā nopietnībā gandrīz izslēdzos.

Otrā daļā indikatoraugi un pļaujmašīnas, miegs nevienā acī!
Iespējams, arī lektores nopelns.
Vakarā iedama apli, ieraudzīju grāvī, ūdens vidū augam purva virzu.
Nekā personiska, protams, bet... purva virza tika minēts kā indikators mitrai pļavai. Ja tā aug ūdenī, vai tomēr fakts, ka bez zābakiem pļavā nevar iebrist, nav jau pietiekams indikators? :D

Onkuliņš atkal jau bez ievada turpināja savu iedomāto sarunu. Palūdza aizvest uz prakses vietu, jo esot palicis bez auto, jo sieva ko tur kur tur. Es nedzirdēju. Es neklausījos, atceroties, kā noguru pagājšreiz.
Automašīnā vienā elpas vilcienā izstāstīja, kā zemi padarīt tik auglīgu, ka uz katru soli sanāk spainis kartupeļu. Ka māju pircis viņa vectēvs, viņi ar sievu tur dzīvo jau 40 gadus.
-Mana sieva tāda pati kā jūs. Rembo!
-... (pag, ko?!)
- Vispār neapstājas. Tagad ar - iešpricē insulīnu un iet.
-...
- khem... un tikpat ātra
- (nometu ātrumu, lai gan pat nepārsniedzu)

Tālāk pārmetās uz naudām un ienesību, peļņas vai nepeļņas no ES fondiem.
-Nu bet jums tagad labs darbs?
-Labs...
-Nu tad sapelniet pensiju un dzīvojiet nost savos laukos. Es par maz nostrādāju, sanāca vien 100EUR pensija, bet jums taču laiks vēl ir.

Tā arī līdz šim nepamet aina no lethal weapon.

Es nesaprotu, ar visiem šitā notiek, vai tikai mani visums apceļ?

Braucot prom no prakses vietas, sapratu, ka esmu kaut kur pazīstamā rajonā un nolēmu apciemot tēvu.
Galubeigās, šo dienu nekas vairs nevarēja padarīt dīvaināku, arī sēdēt uz apmales (jo Jancis reiz teica - kad jūs čiuļi iemācīsieties svinēt kapusvētkus, tad arī uzliksim soliņu) izstieptām kajām, cigareti zobos, runāties ar sevi un vērot, kā jaunieši ar kajakiem aiziras garām kapsētai (Jānoskaidro, kas tas par ūdeni. Man likās, ka tas ir dīķis, bet ko tādā ar kajakiem?!)

Lai vai kā...
Lai arī cik negaidītus eņģeļus debesis šonedēļ man nesūtītu, tie man lika pēkšņi saprast - nu bet taču taisnība. Es taču esmu Rembo. Vienmēr esmu bijusi. I kur apmaldījos?