Members

šī māšīna vēljoprojām iznīcina fašistus.

šitais anxietijs par brīvdienu rītiem kļūst mazliet par traku. būt gatavam iet gulēt ap vienpadsmitiem, un tad kļūt reāli miegainam tikai ap 2am, kad ir uzlikts kaut kas no beach fossils. šodien vienīgi nav nekāda varianta stundu atcelt modinātājus, mēģinot turpinot sapņot par nemierīgām epizodēm uz to vietu, uz kuru man no rīta ir jāiet.

sen nav bijis jebkāds cilvēku terapijas seanss. augusta beigās, un tad laikam otrajā septembrī. bet ko tas maina, tas neko nemaina. ir nemierīgi pāris dienas pirms, tad ir pilnīgs nemiers un maza ekstāze tajā dienā, ekstāze nākamajā dienā, un tad viss pa vecam. vai arī tā nav. es jau vairs nezinu. virtuves izlietne tāpat gandrīz neņem pretī ūdeni, un krāmi ir aizņēmuši ļoti labu daļu istabas. ieliec taču beidzot faking sludinājumus.

"Send me inspirational shopping content and Etsy updates directly to my inbox "

Mājas pagalmā es slēdzu velosipēdu pie sētas, zem egles, ap kuru apvijies vīnstīgulājs, rudenī karājas koši sarkans zaļajos egles zaros. Velogroziņā bieži sabirst sarkanas un dzeltenas lapas, pa kādam čiekuram. Es tās neņemu laukā un braukāju ar visām, tikai savītušākās pa laikam izmetu. Ļoti priecājos par šīm mazajām veltēm no rudens vējiem. Pavisam pretēji man liek justies cilvēku izdarības. Šodien tā kāds bija izdomājis manā groziņā izmest ābola serdi. Citu dienu pie akadēmijas man bija atstāta bija tukša pudele no alkoholiskā koteilīša, kas, pie kam, nebija pavisam tukša, jo, ņemot to laukā, lai izmest, nolēju ar lipīgu šļuru gan velo, gan sevi. Tīra ļaunprātība. Tas ir vēl rupjāk nekā apčurāt sabiedriskās tualetes podu un, šķiet, prasa daudz mērķtiecīgāku pārliecību, ka tavas īslaicīgās ērtības ir būtiskākas par otra turpmāko laiku un viņa labo omu. Jūs esat nekrietni cilvēki, jūs būtu labāki vīnstīgulāji un koki.