Apr. 28., 2012 | 01:26 pm
No:: begemots
1) skaidra lieta.
2) Jā, taču mans arguments tomēr ir par to, ka, ja visus pārliek uz veģetārismu, tad jebkuri globāli satricinājumi graudaugu kultūrās rada tādu badu, ka nemaz nepabaidies. Galu galā ir tikai trīs top graudaugu kultūras: kukurūza, kvieši un rīsi. Pie tam, tie var augt un tiek būtiskos apjomos audzēti tikai noteiktos reģionos. Viens vulkāna izvirdums nepareizā laikā un nepareizā vietā plus auksta ziema vai sausa vasara tai reģionā and you're fucked without alternatives. Ja tev nav sava piemājas kaza, kas lēkā pati un spēj pati atrast tādu zāli, kurai tu nemaz klāt netiec. Līdz ar to es tomēr iestājos par maksimālu biodiversitāti arī ēšanas ziņā. Cita lieta, ka es pilnībā piekrītu tam, ka gaļu ēst nevajag daudz un ka globālu konglomerātu vietā, kas laiž lopus caur konveijeru maksimālas peļņas vārdā, vajadzētu būt strikti regulētai gaļas nozarei un dzīvnieku turēšanai būt lokālai, un gaļai kā rezerves barībai -- tiešām vienreiz nedēļā vai kā tā.
3) My goodness, antropocentriskas intereses? Kas kaitē planētai? Un visiem tās iemītniekiem?
Lūdzu nevajag šādu bulšitu.
1. Dzīvnieku sugas izmirst un vide mainās pastāvīgi visu laiku ar vai bez cilvēka. vienas sugas nomaina citas un kopējais vienas zīdītāju sugas vidējais izdzīvošanas laiks līdz šim ir bijis ap 1 miljonu gadu.
2. Mēs reāli neko dabai un planētai nodarīt nevaram. Skat. kaut vai pētījumus par Černobiļu un citām vietām.
Vienīgie, kam mēs varam reāli kaitēt ESAM MĒS PAŠI.
Jā mēs varam iznīdēt vienu, divas, desmit vai pat simts sugas. Esam tādi ekoloģiskie faktori, ar kuriem teorētiski jārēķinās. Taču šo sugu vietā 50, 100 un 1000 gadu laikā nāk un nāks citas, kas piemērojušās mūsu radītajiem apstākļiem. Dabai kā tādai pa lielam uz mums nospļauties, Mēs esam tikai viens no faktoriem, globāls pēc apjoma, bet niecīgs pēc ietekmes daudzuma. Pat ja mēs palīdzēsim izmainīt klimatu tā, ka paši apsprāgsim (un protams iznīdēsim sev līdzi arī pāris citu nepiemērotu sugu), vienkārši radīsies citas sugas, kas būs labāk piemērotas jaunajiem apstākļiem.
Tā ka lūdzu, jā, mēs varam sagandēt dzīvi sev paši un tieši no antropocentriskām interesēm izriet, lai mēs to nedarītu. Bet planēta un daba par mums nošķaudās un taisa un taisīs jaunas sugas un citas sugu cīņas nonstopā.
Tas starp citu, ir laikam viens no tādiem īpatniem faktoriem vegānismā. Šī morālā nostādne izskatās, ka ir saistīta ar kaut kādu pārākuma kompleksu pār dabu -- lūk, re kā mēs varam, redz ko mēs visu darām, un tātad mums ir atbildība. Tāds diezgan nepamatota deguna celšana gaisā par to, ka tikai kaut kādu pāris faktoru dēļ mēs esam ar kaut ko būtiski jaudīgāki par citām sugām.
2) Jā, taču mans arguments tomēr ir par to, ka, ja visus pārliek uz veģetārismu, tad jebkuri globāli satricinājumi graudaugu kultūrās rada tādu badu, ka nemaz nepabaidies. Galu galā ir tikai trīs top graudaugu kultūras: kukurūza, kvieši un rīsi. Pie tam, tie var augt un tiek būtiskos apjomos audzēti tikai noteiktos reģionos. Viens vulkāna izvirdums nepareizā laikā un nepareizā vietā plus auksta ziema vai sausa vasara tai reģionā and you're fucked without alternatives. Ja tev nav sava piemājas kaza, kas lēkā pati un spēj pati atrast tādu zāli, kurai tu nemaz klāt netiec. Līdz ar to es tomēr iestājos par maksimālu biodiversitāti arī ēšanas ziņā. Cita lieta, ka es pilnībā piekrītu tam, ka gaļu ēst nevajag daudz un ka globālu konglomerātu vietā, kas laiž lopus caur konveijeru maksimālas peļņas vārdā, vajadzētu būt strikti regulētai gaļas nozarei un dzīvnieku turēšanai būt lokālai, un gaļai kā rezerves barībai -- tiešām vienreiz nedēļā vai kā tā.
3) My goodness, antropocentriskas intereses? Kas kaitē planētai? Un visiem tās iemītniekiem?
Lūdzu nevajag šādu bulšitu.
1. Dzīvnieku sugas izmirst un vide mainās pastāvīgi visu laiku ar vai bez cilvēka. vienas sugas nomaina citas un kopējais vienas zīdītāju sugas vidējais izdzīvošanas laiks līdz šim ir bijis ap 1 miljonu gadu.
2. Mēs reāli neko dabai un planētai nodarīt nevaram. Skat. kaut vai pētījumus par Černobiļu un citām vietām.
Vienīgie, kam mēs varam reāli kaitēt ESAM MĒS PAŠI.
Jā mēs varam iznīdēt vienu, divas, desmit vai pat simts sugas. Esam tādi ekoloģiskie faktori, ar kuriem teorētiski jārēķinās. Taču šo sugu vietā 50, 100 un 1000 gadu laikā nāk un nāks citas, kas piemērojušās mūsu radītajiem apstākļiem. Dabai kā tādai pa lielam uz mums nospļauties, Mēs esam tikai viens no faktoriem, globāls pēc apjoma, bet niecīgs pēc ietekmes daudzuma. Pat ja mēs palīdzēsim izmainīt klimatu tā, ka paši apsprāgsim (un protams iznīdēsim sev līdzi arī pāris citu nepiemērotu sugu), vienkārši radīsies citas sugas, kas būs labāk piemērotas jaunajiem apstākļiem.
Tā ka lūdzu, jā, mēs varam sagandēt dzīvi sev paši un tieši no antropocentriskām interesēm izriet, lai mēs to nedarītu. Bet planēta un daba par mums nošķaudās un taisa un taisīs jaunas sugas un citas sugu cīņas nonstopā.
Tas starp citu, ir laikam viens no tādiem īpatniem faktoriem vegānismā. Šī morālā nostādne izskatās, ka ir saistīta ar kaut kādu pārākuma kompleksu pār dabu -- lūk, re kā mēs varam, redz ko mēs visu darām, un tātad mums ir atbildība. Tāds diezgan nepamatota deguna celšana gaisā par to, ka tikai kaut kādu pāris faktoru dēļ mēs esam ar kaut ko būtiski jaudīgāki par citām sugām.