kā tev šķiet, kāpēc ir tik daudz neapstrādātas zemes?

da vienkārši finansiāli ir lētāk nopirkt ķīniešu ķiplokus un spāņu kartupeļus kā pašam izaudzēt.

nu bet naudinjas to nopirkt nav. taapeec arii seezh needushi?

Burkānu un kartupeli tu drīksti bakstīt tikai savā zemes pleķītī, turklāt, ja tam ir atbilstošs zonējums.

fignja tas zoneejums. reaali, ja apskataas, tad laukos ir pietiekami daudz tukshu maaju. parunaa ar iipashniekiem un varbuut izdodas sarunaat, ka ir savstarpeeji izdeviigi noteikumi - tev, kaa iipashniekam, kaads pieskata maaju, bet tev, kaa cilvim, kam nav ko eest, ir jumts virs galvas un kaads zemes plekjis ko apstraadaat.
un nekaadus tur zoneejumus nevajag. tikai jaatceras augu seka, lai naakamajaa gadaa augtu tikpat labi, kaa ieprieksheejaa.

Nekad neesmu nodarbojies ar lauksaimniecību, taču, cik bērnībā multenēs esmu redzējis, tam nepieciešams stādāmais materiāls un traktors vai vismaz zirgs ar pričendāļiem. Ja kāds ir nodzīvojies tik tāl, ka viņam nepieciešama makaronu paka, visdrīzāk zirgu viņš jau ir apēdis.

daarzu var uzrakt arii ar laapstu. i iestaadiit visu var ar laapstas paliidziibu. protams, tik aatri tas nebuus, kaa ar traktoru vai zirgu, bet vienalga.
veel joprojaam arii darbojas talku princips - tu aizej paliidzii kaadam citam, un kaads cits atnaak paliidzeet tev.
un par staadaamo materiaalu, nu to jau arii saakumam var dabuut. un seeklas pashi arii var audzeet.
khe. rakstot par staadaamo materiaalu, atcereejos, ka reiz sarunaajaam, ka kaiminjiene iedos kaadu grozu no jaunaas kartupelju shkjirnes, ko pameegjinaat pashiem savaa daarzaa arii. vinja atnesa un mees ar teeti peec tam seedeejaam ar naziishiem un griezaam kartupeljus tik daljaas, cik acis kartupelim bija - lai vairaak staadaamaa materiaala buutu..

ja tu dzīvo rīgā un nav auto, kā tad līdz tam zemes pleķītim tikt

Elementāri - ne jau katram zeme pieder, ne katram ir bagāti radi laukos un zemi par brīvu nevienam nepiešķir. Tie, kas to zemi neapstrādā, tiem vienalga viņa pieder. Es arī uz savas zemes svešus audzētājus nelaistu.
Ak, un protams vēl - ja arī kāds rads/draugs dobi iedalītu, ja arī sakasītu naudu sēklām, tad cik izmaksātu ceļš turpapakaļam?
Kad es dzīvoju Rīgā, man dobes bija Līgatnē. Nu kas tad tur - Līgatne. Tepat blakus - nav jau Krāslava.
Bet vienalg gatavus karpeļus uc bija lētāk tirgū pirkt, nekā katru sestdienu braukt dārzu kopt. Sanāk karpeļi zelta cenā bezmaz.

nee, nu staasts jau nav par braukaashanu turp atpakalj. tas toch neatmaksaajas. staasts ir par to, ka var paarcelties tuvaak kartupelju audzeeshanai.
man tante savulaik 14 gadu vecumaa ieradaas riigaa. straadaaja dazhaadaas ruupniicas. aizgaaja pensijaa. un tad kadu briidi katru pavasari liidz pat rudenim devaas prom pie radiem uz laukiem (pie vieniem, otriem, treshiem) vai pie vienas kundziites veucmniekos. visu vasaru straadaaja. paliidzeeja gan tiem, pie kuriem dziivoja, gan izaudzeeja sev nepiecieshamo. i ziemaa vareeja dziivot cepuri kuldama. vairaakus gadus atpakalj vinja vnk atrada nelielu dziivokliiti seelijas mazpilseetaa un paarceelaas no riigas uz turieni. ir savs mazs daarzinjsh, komunaalie nav nekaadi milziigi. dziivo visnotalja labi un nesuudzas par to, ka nav paeedusi.
es pati patiesiibaa arii vienmeer saku, ka gadiijumaa, ja palikshu bez darba, tad doshos atpakalj pie vecaakiem - saimniekot naturaalajaa saimnieciibaa. liidz ar to zinu, ka kameer kustinaashu rokas un kaajas, tikmeer buus ko eest. viegli tas nav, bet to var izdariit. i agri piecelties, i veelu iet guleet. var, ja grib!
varbut tik skarba esmu taapeec, ka kopsh beerniibas man periods no pavasara liidz rudenim tomeer bija darba periods (cik, nu beernu dazhaados darbos var iesaistiit). bet skatos tagad uz braalja pirmo sievu un beerniem.. vienam 16, otram 18.. un abus ir ljoti gruuti izbakstiit no pilseetas atbraukt uz laukiem kaut ko paliidzeet. pat, ja iipashi piezvani un atbrauc pakalj, parasti peekshnji uzrodas mega svariigi darbi, kaapeec nevar braukt paliidzeet vecvecaakiem. es jau saprotu, ka mana puksteeshana par sho situaaciju skumdina manus vecaakus, bet es kaut kaa nesaprotu, kaa taa var - tu pavasarii, vasaraa, rudenii nepakustini ne pirkstinju, bet gaidi, kad vecvecaaki tev ziemaa kaut ko atvediis. un ved - kraamee pilnu mashiinu un ved. taapeec, ka mazbeerni tachu..
ai. latvieshiem ar darba tikuminju kljuust aizvien chaabiigaak.
laikam.

Ai nu tak, kas ir stulbs, tas ir, tas lai mirst badu.
Tie "Rīdzinieki" tak no pilsētas nav ārā dabonami. Tas ir tāds kā pazemojums, ja pie zemesdarbiem jāatgriežas. Turklāt, tie nav tādi īstie Rīga dzimušie un n paaudzēs augušie, bet tādi, kas treknajos gados uz pilsēdu aizplēsa.
Ek, ko nu tur.
Labs i - nav laika. Es iet uz dārzu velēnas purināt un zirņus zemē spraust. Varbūt vēl šodien paspēšu kaut kur puķuzirņus iebakstīt.

:)))
veiksmes Tev :) atrodi pukjuzirnjiem smuku vietu, lai vasaraa priecee acis taa uz pilnu klapi :)
vajadzees man aizbraukt iepirkt pukju seeklas, kaadu maajaas veel nav ;) kaa es pati smejos - sapeerku kaudzi pukju, ko gribeetu savaa daarzaa un vedu visu pie mammas - bakstu vinjas daarzaa ;)))
tas pats notiek arii ar zaljumiem :)
jaabrauc kaadaa nedeeljas nogalee man arii iebakstiit rokas zemee iekshaa :)

lūk, tev ir iespēja doties atpakaļ pie vecākiem ar zemi. daudziem, ļoti daudziem tādas iespējas nav.
un tu tiešām nopietni tagad iesaki trīs bērnu mātei kravāt mantiņas (un bērnus ar visām viņu skolām un bērnudārziem!) un iet meklēt laimi laukos, kur līdz ražai ta arī vēl jāizdzīvo, nemaz nerunājot par to ieguldījumu, kāds vajadzīgs, lai vispār varētu ķerties pie sēšanas un stādīšanas?
kā jau unpy minēja, ja cilvēkam nav 30 santīmu makaronu pakai, tad šitādas runas ir tāpat kā baronkundzes "lai tak ēd to vakardienas cepetīti".

katrs pats izveelas, kaa vinjam labaak.
es zinu, ko es izveelos. es izveelos nevis seedeet un gaidiit, kad kaads man iedos gatavu pacinju, bet pati kaut ko dariit.
ir pietiekami daudz cilveeku gados laukos, kas normaalai gjimenei var piedaavaat kaadu stuuriiti, kur apmesties, lai tik shie naak un straadaa.
ieguldiijumi seeshanai un staadiishanai? daarzu var uzrakt. taatad - laapstu vajag. kaads kaplis noderees. seekla. ir pietiekami daudz cilveeku, kuriem seekla paliek paari pavasarii un kas var iedot.. pavasarii panjem, bet peec tam kaut vai atstraadaa, paliiidzot daarza vai pljavas darbos, vai atnes rudenii atpakalj tik, cik patapinaajis biji. nu, nav taa probleema.
labi. es palieku pie sava viedoklja, ka, ja tieshaam cilveeks grib kaut ko mainiit savaa dziivee, tad vinjsh mainiis un meklees iespeejas mainiit. jo reizeem jau ir taa, kaa bija man savulaik viena kaiminjiene - kundziite gados. regulaari raudaaja manai tantei uz pelcinja, ka vinja nevar uztureet divistabu dziivokli, bet, kad vinjai saka - lai maina uz mazaaku vai lai panjem kaadu studentu uz to otru istabu, tad saakaas atrunas viena peec otras. ja negribi neko mainiit un risinaat, tad nenaac un neraudi.
jaa, varbuut tas ir nezheeliigi, tomeer - izdziivo, kas gatavs mainiities. manupraat.

tu tiešām domā, ka tie cilvēki vot tā sēž un gaida paciņu? es baigi nesekoju līdzi atspoguļojumam medijos, bet viena frāze gan iekrita atmiņā: "no rīta man bija jāizvēlas - vai dot bērnam uz skolu naudiņu pusdienām, vai nopirkt eļļas pudeli. iedevu bērnam. pa dienu uzzināju, ka mums piešķirta pārtikas paka, un tur ir arī eļļas pudele."
par gribēšanu mainīt ir viena lieta, turklāt ļoti būtiska, bet tu esi iecirties/usies runāt no pozīcijas, kur jau kaut kas ir - visa tava pieredze ar talkām un aizņemšanos utt ir ar pazīstamiem cilvēkiem. kur tā trīsbērnu māte ņems tos pazīstamos cilvēkus, aizejot uz nepazīstamu vietu? kādi līdzekļi ir vajadzīgi priekš pārvākšanās vien, tā lāpsta un kaplis arī no zila gaisa nenokritīs. pielīdzini to tiem 30 santīmiem makaronu pakai un tad runā.

labi. staasts par tanti, kas, buudama pensionaare, nospljaavaas uz riigas knapo iztikshanu un samekleeja pati sev vietu mazpilseetaa. neviens vinjai neskreeja un neteica - re, ir vienistbas dziivokliitis ar daljeejaam eertiibaam un turpat tev buus daarzinjsh. pati gaaja un mekleeja. neviens vinjai neko gatavu nedeva. protams, var teikt, vinjai nav triis mutes, kas jaabaro. bet vinjai nav arii 30-40 gadi. vinjai, kad vinja paarceelaas prom no riigas, bija jau gandriiz 70.
labi, var teikt, ka esmu iecirtusies uz to, ka kaut kas ir. tomeer. ja arii nav, tad var atrast kaadu, kam ir, vai kaadu, kas zin, kuram ir.
jaa, varbuut esmu netaisna. bet tieshi taads pats viedoklis ir arii manam teevam, kuru kopaa ar braali uzaudzinaaja maate viena pati, jo teevs gaaja bojaa karaa. vinja viena pati ciiniijaas un njeemaas. un abus beernus palaida uz skolu. viegli nebija, bet taapeec jau arii straadaaja, lai kaut kas buutu.
es, aizbraucot uz laukiem, redzu arii savus kaiminjpuishus. viens no vinjiem savulaik straadaaja buuvnieciibaa. pelniija lielu naudu. liidz briidi. tagad abi ar sievu un beernu atgriezaas uz laukiem, jo arii vinjai vairs nav darbs. ko dara? pa ziemu vinjsh straadaaja mezhaa. vasaraa abi lasa mezhaa ogas, vinjsh brauc makshkjereet un tad to ieguuto paardod kaiminjiem.
ai, labi. varbuut tieshaam paaraak cepos par to visu.

es pilnīgi piekrītu par to, ka darīt vajag, un ir jāmāk/jāiemācās dzīvot ar pārmaiņām. bet ir netaisnīgi tagad visus tos, kuri saņem ziedojumu pakas, nosaukt par lošiem un memļakiem, jo redz viņi neiet meža vidū dārziņu rakt. turklāt šajā paēdušās latvijas stāstā imho pats grūtākais ir palūgt to palīdzību, tas ir ārkārtīgi grūti.

nee, nesaucu taa. jo visi jau nav. nelieku vienaa maisaa visus.
tomeer kaut kas shajaa staastaa man neshkjiet pareizi.
varbuuut tagad pavasarii vajadzeetu uztaisiit akciju - dodam zemi un seeklu - naac un straadaa, un saruupee sev ziemai pats? ja pareizi atceros, tad pagaajushajaa pavasarii paaris pashvaldiibaas shaads pasaakums tika izveikts.. un kaads bija rezultaats? nemaz taa nemetaas virsuu zemes darbiem. (vismaz tv tolaik taa raadiija).

pagājušajā pavasarī nebija vēl tāds vispārējais izmisums kā tagad, man šķiet. šogad noteikti būtu labāki rezultāti, un tāda akcija būtu ļoti kruta, piekrītu.

:)) jaacer, ka buus ;) un ka tieshaam arii rezultaati buus ;)

aizvien vairāk ir cilvēku, kas laukos par sava dārza izravēšanu piedāvā ravētājam sastādīt dārzeņus savai lietošanai. mums arī ir tāda laime, īpašnieks pats apars, sadzīs vagas, paliek tikai stādīšanas vaina.. tā ka PRINCIPĀ vajag tikai gribēt. vismaz dažos gadījumos noteikti.

kaut kā pēdējā laikā LTV1 un LTV7 rāda ekspedīcijas un ceļojumus uz nosacīti nabadzīgajām valstīm. BET! viņi, atšķirībā no mūsu bomzīšiem, ir tīri, kārtīgi. nabadzīgi, jā, bet tur nav TĀDA nekārtība kā pie mums. kas pie vainas?

laikam jau pashi lielaa meeraa.
nee, es saprotu, ka ir slimi, invaliidi, ljoti mazi vai ljoti veci, kuriem ir gruutaak ar sevis apkopshanu un sevis apgaadaashanu. un vinjiem ir jaapaliidz. bet.. nesaprotu, kaapeec speeciigi, jauni cilveeki labaak deldee pagalmos solus vai maajaas diivaanus un cilaa alus pudeles, taa vietaa, lai straadaatu.
laikam jau taalu no suunu ciema neesam tikushi. ceram uz laimes laaci, kursh naaks un visus izglaabs.

Nu nav visiem zemes, nav. sarunāt laukos? a līdz laukiem jātiek. Mums ir zeme, bet izbraukāt 70 km līdz viņai ir dārgāk kā nopirkt visu tirgū.
Mēs gan esam paēduši, es par tiem nēdušajiem. N jau visi viņi laukos, kur zeme pieejama, domāju dzaidzi no viņiem ir tepat centrā nolaistajos rajonos un tur nav kur stādīt.

nu, man ir vecaasmammas maaja laukos. domaaju, ka neviens no manas gjimenes neiebilstu ljaut tur dziivot normaalai gjimenei. tiesa - liidz pilseetai kaajaam paari pljavaam 4 km. liidz autobusam jaaiet cauri mezham, tur sanaak savi 2-3km. elektriiba ir. tualete pie kuutsstuura. uudens - akaa. kuuts - akmens. ej un dziivo. zeme arii pietiks i mums pashiem, i kaadai gjimenei.
nu, labi, negribi visu gadu dziivot - brauc un dziivo no pavasara liidz rudenim.
par braukaashanu jau teicu - tas ir vismuljkjiigaakais un nereaalaakais. jo liidzekljus izteereesi tieshaam krietni vairaak.

bet par tiem needushajiem - jaa, piekriitu un ticu, ka lielaakaa dalja ir uz asfalta, nevis uz zemes. jo gandriiz nekad neesmu dzirdeejusi, ka tie cilveeki, kas dziivo uz zemes, suudzeetos, ka vinjiem nav ko eest.
patiesiibaa.. pashai bija taads posms, pilseetaa esot, kad peedeejo nedeelju pirms algas nebija naudas..bija kartinja, lai aizbrauktu uz darbu un no ieprieksheejaas algas nopirktie makaroni vai grikji. un taa arii taupiigi dziivoju, lai pietiku liidz algai eedamais.

izlasīju komentārus, nu jā :)
jābūt uzņēmīgiem.

savaadaak nekaadi.
protams, seedeet stuuriitii un raudaat ir vieglaak. ja ne vieglaak, tad vienkaarshaak.
dariit - vienmeer prasa drosmi un speeku. un nekad nevar zinaat, sanaaks vai nee. bet galvenais ir censties.
manupraat.