nee, nu staasts jau nav par braukaashanu turp atpakalj. tas toch neatmaksaajas. staasts ir par to, ka var paarcelties tuvaak kartupelju audzeeshanai.
man tante savulaik 14 gadu vecumaa ieradaas riigaa. straadaaja dazhaadaas ruupniicas. aizgaaja pensijaa. un tad kadu briidi katru pavasari liidz pat rudenim devaas prom pie radiem uz laukiem (pie vieniem, otriem, treshiem) vai pie vienas kundziites veucmniekos. visu vasaru straadaaja. paliidzeeja gan tiem, pie kuriem dziivoja, gan izaudzeeja sev nepiecieshamo. i ziemaa vareeja dziivot cepuri kuldama. vairaakus gadus atpakalj vinja vnk atrada nelielu dziivokliiti seelijas mazpilseetaa un paarceelaas no riigas uz turieni. ir savs mazs daarzinjsh, komunaalie nav nekaadi milziigi. dziivo visnotalja labi un nesuudzas par to, ka nav paeedusi.
es pati patiesiibaa arii vienmeer saku, ka gadiijumaa, ja palikshu bez darba, tad doshos atpakalj pie vecaakiem - saimniekot naturaalajaa saimnieciibaa. liidz ar to zinu, ka kameer kustinaashu rokas un kaajas, tikmeer buus ko eest. viegli tas nav, bet to var izdariit. i agri piecelties, i veelu iet guleet. var, ja grib!
varbut tik skarba esmu taapeec, ka kopsh beerniibas man periods no pavasara liidz rudenim tomeer bija darba periods (cik, nu beernu dazhaados darbos var iesaistiit). bet skatos tagad uz braalja pirmo sievu un beerniem.. vienam 16, otram 18.. un abus ir ljoti gruuti izbakstiit no pilseetas atbraukt uz laukiem kaut ko paliidzeet. pat, ja iipashi piezvani un atbrauc pakalj, parasti peekshnji uzrodas mega svariigi darbi, kaapeec nevar braukt paliidzeet vecvecaakiem. es jau saprotu, ka mana puksteeshana par sho situaaciju skumdina manus vecaakus, bet es kaut kaa nesaprotu, kaa taa var - tu pavasarii, vasaraa, rudenii nepakustini ne pirkstinju, bet gaidi, kad vecvecaaki tev ziemaa kaut ko atvediis. un ved - kraamee pilnu mashiinu un ved. taapeec, ka mazbeerni tachu..
ai. latvieshiem ar darba tikuminju kljuust aizvien chaabiigaak.
laikam.

Ai nu tak, kas ir stulbs, tas ir, tas lai mirst badu.
Tie "Rīdzinieki" tak no pilsētas nav ārā dabonami. Tas ir tāds kā pazemojums, ja pie zemesdarbiem jāatgriežas. Turklāt, tie nav tādi īstie Rīga dzimušie un n paaudzēs augušie, bet tādi, kas treknajos gados uz pilsēdu aizplēsa.
Ek, ko nu tur.
Labs i - nav laika. Es iet uz dārzu velēnas purināt un zirņus zemē spraust. Varbūt vēl šodien paspēšu kaut kur puķuzirņus iebakstīt.

:)))
veiksmes Tev :) atrodi pukjuzirnjiem smuku vietu, lai vasaraa priecee acis taa uz pilnu klapi :)
vajadzees man aizbraukt iepirkt pukju seeklas, kaadu maajaas veel nav ;) kaa es pati smejos - sapeerku kaudzi pukju, ko gribeetu savaa daarzaa un vedu visu pie mammas - bakstu vinjas daarzaa ;)))
tas pats notiek arii ar zaljumiem :)
jaabrauc kaadaa nedeeljas nogalee man arii iebakstiit rokas zemee iekshaa :)

lūk, tev ir iespēja doties atpakaļ pie vecākiem ar zemi. daudziem, ļoti daudziem tādas iespējas nav.
un tu tiešām nopietni tagad iesaki trīs bērnu mātei kravāt mantiņas (un bērnus ar visām viņu skolām un bērnudārziem!) un iet meklēt laimi laukos, kur līdz ražai ta arī vēl jāizdzīvo, nemaz nerunājot par to ieguldījumu, kāds vajadzīgs, lai vispār varētu ķerties pie sēšanas un stādīšanas?
kā jau unpy minēja, ja cilvēkam nav 30 santīmu makaronu pakai, tad šitādas runas ir tāpat kā baronkundzes "lai tak ēd to vakardienas cepetīti".

katrs pats izveelas, kaa vinjam labaak.
es zinu, ko es izveelos. es izveelos nevis seedeet un gaidiit, kad kaads man iedos gatavu pacinju, bet pati kaut ko dariit.
ir pietiekami daudz cilveeku gados laukos, kas normaalai gjimenei var piedaavaat kaadu stuuriiti, kur apmesties, lai tik shie naak un straadaa.
ieguldiijumi seeshanai un staadiishanai? daarzu var uzrakt. taatad - laapstu vajag. kaads kaplis noderees. seekla. ir pietiekami daudz cilveeku, kuriem seekla paliek paari pavasarii un kas var iedot.. pavasarii panjem, bet peec tam kaut vai atstraadaa, paliiidzot daarza vai pljavas darbos, vai atnes rudenii atpakalj tik, cik patapinaajis biji. nu, nav taa probleema.
labi. es palieku pie sava viedoklja, ka, ja tieshaam cilveeks grib kaut ko mainiit savaa dziivee, tad vinjsh mainiis un meklees iespeejas mainiit. jo reizeem jau ir taa, kaa bija man savulaik viena kaiminjiene - kundziite gados. regulaari raudaaja manai tantei uz pelcinja, ka vinja nevar uztureet divistabu dziivokli, bet, kad vinjai saka - lai maina uz mazaaku vai lai panjem kaadu studentu uz to otru istabu, tad saakaas atrunas viena peec otras. ja negribi neko mainiit un risinaat, tad nenaac un neraudi.
jaa, varbuut tas ir nezheeliigi, tomeer - izdziivo, kas gatavs mainiities. manupraat.

tu tiešām domā, ka tie cilvēki vot tā sēž un gaida paciņu? es baigi nesekoju līdzi atspoguļojumam medijos, bet viena frāze gan iekrita atmiņā: "no rīta man bija jāizvēlas - vai dot bērnam uz skolu naudiņu pusdienām, vai nopirkt eļļas pudeli. iedevu bērnam. pa dienu uzzināju, ka mums piešķirta pārtikas paka, un tur ir arī eļļas pudele."
par gribēšanu mainīt ir viena lieta, turklāt ļoti būtiska, bet tu esi iecirties/usies runāt no pozīcijas, kur jau kaut kas ir - visa tava pieredze ar talkām un aizņemšanos utt ir ar pazīstamiem cilvēkiem. kur tā trīsbērnu māte ņems tos pazīstamos cilvēkus, aizejot uz nepazīstamu vietu? kādi līdzekļi ir vajadzīgi priekš pārvākšanās vien, tā lāpsta un kaplis arī no zila gaisa nenokritīs. pielīdzini to tiem 30 santīmiem makaronu pakai un tad runā.

labi. staasts par tanti, kas, buudama pensionaare, nospljaavaas uz riigas knapo iztikshanu un samekleeja pati sev vietu mazpilseetaa. neviens vinjai neskreeja un neteica - re, ir vienistbas dziivokliitis ar daljeejaam eertiibaam un turpat tev buus daarzinjsh. pati gaaja un mekleeja. neviens vinjai neko gatavu nedeva. protams, var teikt, vinjai nav triis mutes, kas jaabaro. bet vinjai nav arii 30-40 gadi. vinjai, kad vinja paarceelaas prom no riigas, bija jau gandriiz 70.
labi, var teikt, ka esmu iecirtusies uz to, ka kaut kas ir. tomeer. ja arii nav, tad var atrast kaadu, kam ir, vai kaadu, kas zin, kuram ir.
jaa, varbuut esmu netaisna. bet tieshi taads pats viedoklis ir arii manam teevam, kuru kopaa ar braali uzaudzinaaja maate viena pati, jo teevs gaaja bojaa karaa. vinja viena pati ciiniijaas un njeemaas. un abus beernus palaida uz skolu. viegli nebija, bet taapeec jau arii straadaaja, lai kaut kas buutu.
es, aizbraucot uz laukiem, redzu arii savus kaiminjpuishus. viens no vinjiem savulaik straadaaja buuvnieciibaa. pelniija lielu naudu. liidz briidi. tagad abi ar sievu un beernu atgriezaas uz laukiem, jo arii vinjai vairs nav darbs. ko dara? pa ziemu vinjsh straadaaja mezhaa. vasaraa abi lasa mezhaa ogas, vinjsh brauc makshkjereet un tad to ieguuto paardod kaiminjiem.
ai, labi. varbuut tieshaam paaraak cepos par to visu.

es pilnīgi piekrītu par to, ka darīt vajag, un ir jāmāk/jāiemācās dzīvot ar pārmaiņām. bet ir netaisnīgi tagad visus tos, kuri saņem ziedojumu pakas, nosaukt par lošiem un memļakiem, jo redz viņi neiet meža vidū dārziņu rakt. turklāt šajā paēdušās latvijas stāstā imho pats grūtākais ir palūgt to palīdzību, tas ir ārkārtīgi grūti.

nee, nesaucu taa. jo visi jau nav. nelieku vienaa maisaa visus.
tomeer kaut kas shajaa staastaa man neshkjiet pareizi.
varbuuut tagad pavasarii vajadzeetu uztaisiit akciju - dodam zemi un seeklu - naac un straadaa, un saruupee sev ziemai pats? ja pareizi atceros, tad pagaajushajaa pavasarii paaris pashvaldiibaas shaads pasaakums tika izveikts.. un kaads bija rezultaats? nemaz taa nemetaas virsuu zemes darbiem. (vismaz tv tolaik taa raadiija).

pagājušajā pavasarī nebija vēl tāds vispārējais izmisums kā tagad, man šķiet. šogad noteikti būtu labāki rezultāti, un tāda akcija būtu ļoti kruta, piekrītu.

:)) jaacer, ka buus ;) un ka tieshaam arii rezultaati buus ;)