tu tiešām domā, ka tie cilvēki vot tā sēž un gaida paciņu? es baigi nesekoju līdzi atspoguļojumam medijos, bet viena frāze gan iekrita atmiņā: "no rīta man bija jāizvēlas - vai dot bērnam uz skolu naudiņu pusdienām, vai nopirkt eļļas pudeli. iedevu bērnam. pa dienu uzzināju, ka mums piešķirta pārtikas paka, un tur ir arī eļļas pudele."
par gribēšanu mainīt ir viena lieta, turklāt ļoti būtiska, bet tu esi iecirties/usies runāt no pozīcijas, kur jau kaut kas ir - visa tava pieredze ar talkām un aizņemšanos utt ir ar pazīstamiem cilvēkiem. kur tā trīsbērnu māte ņems tos pazīstamos cilvēkus, aizejot uz nepazīstamu vietu? kādi līdzekļi ir vajadzīgi priekš pārvākšanās vien, tā lāpsta un kaplis arī no zila gaisa nenokritīs. pielīdzini to tiem 30 santīmiem makaronu pakai un tad runā.