remember your first everything. vakar ar SAVU puskarbona velo biju mežā, arī ārā izbraucu uz saviem riteņiem, tā ka viss ir baigi labi :)

Peldsezona atklāta vietā, kur pagājušā novembra beigās tika noslēgta. Tāpat zem zvaigžņotām debesīm. Šoreiz vardes kurkst, pīles plunčājas un ūdens kā piens.. Fantastiski.
Pirmā caurā riepa šogad (un otrā visa gada laikā), noteikti pie Linezera kaut kur stiklos iebraucu. Pamanīju, kad līkumos, kuros man neļāva bremzēt, pakaļējais rats tā dīvaini izslīdēja.

Šodien bija THE treniņš ar jauno velo, 2 fantastiski puiši mani izvazāja 80km pa Jūrmalu, līdz pat Ķemeriem, un atpakaļ. Rādīja, kā pareizi jābrauc, jāsēž, jātur stūre.. Nu, vārdu sakot, visas tās gudrības, kas man būtu bijis jāzina jau pirms ziemas, jo pa ziemu viss, maigi sakot, ir sačakarēts. Labi, bet es vismaz pa Piņķu pļavu varu uzmīt uz 42, bet vidējo 31, kaut aizvējā, un nevienam nav jādomā, ko darīt, lai sev uzliktu lielāku slodzi, jo, redz, skuķis netiek līdzi. Es tēmā neiedziļinājos tik ļoti, bet nez, vai kāds attapās piedāvāt uztrenēt meiteni;) Es neko, mani tas vairs neskar.
Enīvei, par treniņu.. Jūrmalā uzbraukt viaduktā ir jauki, diemžēl nezinu ātrumu (bija labs, un mani vēl pastūma, čalis nezināja, ka man tas ļoti nepatīk), toties lejā... Ja es nepārklausījos, tad 57km/h.. Un tieši tas bija visgrūtākais, īsti nebiju gatava tādam izrāvienam, kad viņi pēkšņi sāka TĀ mīt. Līdz Jūrmalas caurlaižu kontrolei knapi atelsos.
Katrā ziņā puiši noteikti bija pelnījuši maizītes no manas 1. stāva konditorejas, ko Ķemeros notiesāja :)

Un kā es ēdu pēc tam... Nebija laika, nepilna stunda no ienākšanas mājās līdz iziešanai uz darbu, tāpēc pusdienas gandrīz vai ņēmu dušā līdzi. Patiesībā runa nav par to, KĀ es ēdu, bet CIK... :) zvērīgi.

Samaksāju 6Ls. Jaukiņi. V-bremzes (jopcik popcik, tās nav bremzes, viņas taču nebremzē!! šovakar gandrīz trāpīju pagalma vārtiņos), vieglais velo, cietā dakša, mazāks rāmis.. Līdz svētdienai nāksies nedaudz pierast. Un NAV RADZIŅU!!! Tas bija pirmais, ko ievēroju. Kā es tagad braukšu kalnā? Ar plaukstām tieši uz stūres grūti, man to muskuļu nav - esmu pamanījusies satrenēt pavisam citus.

griķi+tomāti+olīveļļa*+sēkliņu maisījums**

* es beidzot sapratu, kāpēc jāizvēlas aukstā spieduma eļļa un cik svarīgi ir viņu ēst termiski neapstrādātu, tāpēc vnk leju klāt.
** Rimi pie žāvētiem augļiem, riekstiem dabūjama paciņa [nevis salātu maisījums, bet tieši sēkliņu]

man patīk, ja man nevis iebāž acīs, ka es esmu resna, bet, ka, lai ātrāk varētu pabraukt, derētu nosušīties. ceru, ka kājas muskulis arī nonāktu nost, jo tās ir svētās šausmas.. tā jau es neesmu smalkā tievā, bet augšstilbu muskuļi (tiesa gan, ne tikai muskuļi) kā tādi kluči.

sacensību kausi ir ( domāti, lai.. )

burtiski no nāves izglābu 5 puķupodus. uz pārējiem (20+ pēc skaita) bija žēl un kauns skatīties..
( Jatropha podagrica vs. Jatropha vatafak )

velo statuss - unknown. tik pat labi man būs baltais brīnums, tik pat labi man būs jauns/cits, skaists, labs, man piemērots, 4kg vieglāks(!!!!!!!11viensviensviens). uzsvars tieši uz skaists, labs, man piemērots, 4kg vieglāks.
nakts vidū pa miegam jau sarunāju test-ride.

klausos Electric Six, domāju par SEB video montēšanu un par to, ka vajadzētu doties uz darbu.

gribētos nopauzēt visu, tikt skaidrībā un tad rullēt tālāk. bet neee, man prasa, kad, kur, kā, ko, bet man nav ko atbildēt, jo es nezinu, nezinu, visa kā ir pārāk daudz. un miega par maz.
nav velo. ir velopasākumi, uz kuriem es ļoti, ļoti gribu.
nav laika. ir skriešanas brīži, uz kuriem es labprāt pavilktos.
nav veselā saprāta, kuru man vajag brīžos, kad viss sagriežas kājām gaisā, un ir tā, ka liekas, vairāk neko nevajag. bet vajag, es zinu, ka vajag.

Vakarvakara muzejnakts izvērtās par ļoti mierīgu vakaru uz velo. Es tāda, knapi elpojoša pēc darba, atnācu mājās, mundrumam iegāju dušā, salēju velopudelē muzejnaktij par godu nopirkto zemeņu fantu un braucu. Plāns A bija Ragakāpas muzejs ar zivju zupu, bet līdz tam tālu, tālu, un pulkstenis rāda diezgan vēlu stundu - spēkā stājās plāns B ar dzelzceļa muzeju, izbraukšanu cauri topošajiem NRM starta koridoriem un Andrejsalu. uz Akmens tilta ļoti, ļoti, ĻOTI skaists saulriets, iedomājos, ka Saules akemns mājai ir tiešām piemērots nosaukums. Rietošā saule tāda dūmakā, viss oranžs, prieks skatīties. protams, manas oranžsarkanās brilles vēl paspilgtina skatu. Dzelzceļa muzejā man bija īsta ekskursija gar visiem vilcieniņiem, tur tādas bremzes, šitādas, tādas detaļas, šitādas, līdz es teicu, lai aizveras, jo tāpat neko nesaprotu. Tad mēs vnk skatījāmies vilcienus. Andrejsalas muzejā es laikam tā arī nespēju novērtēt aug/ksto māGslu, man vairāk patika ugunskura ietvars no velodetaļām un graffitti pētīšanas veloekskursija. un sēdēšana uz mola un fantas dzeršana un vīģu ēšana.
izveicu maiņu "manas nomocītās puķes pret velo uz Smiltenes gonku". puķes ir katastrofālā stāvoklī, nelaistītas, jo "man teica, ka ziemā nav jālej". kā tad... izvēlējos mazāk cietušos podiņus, par pārējām - atļāvu mest laukā; man sirds lūzt, skatoties uz pašas spraustiem/sētiem augiem, kas nu pārtapuši par sausiem stublājiem.. protams, ka mazāk cietuši ir sukulenti, tāpēc man tagad ir nomocīta jatrofa, ceropegia woodii, euphorbia millii un vēl dažas. par godu šim pasākumam tika veikta istabas ekspres-pārkārtošana, kā rezultātā man dzīvošanai paliek vēl mazāk vietas. VĒL MAZĀK. huh..

gribu normālu biezpienmaizi ar rozīnēm :)

gan Rīgas, gan Smiltenes maratonistiem vieglas kājas!!! :) un man spēku izturēt šodienu, 7. no 13 pēc kārtas. sāku nopietnāk pievērsties brīvdienas plāniem, izskatās pēc Mazsalacas.

gaidu, kad neizgulēšanos sākšu nožēlot..

biju '80 vēstulēs', jaunajā tējnīcā/kafejnīcā uz Avotu ielas, @80vestules. pirmo reizi dzēru īstu espresso, pirmo reizi pu erh, dabūju lielo skārda bundžu auzu pārslām, pieskaņotu istabas tapetēm [viņu pat varētu turēt istabā, ne virtuvē..]. tāds patīkam rīts izdevās.

vakara treniņš, 5km tempā zem 24min. ir labi, 4. kilometrs kaut kur pa krūmiem, pēdējā es miru nost, bet noskrēju. nevajag pirms kaut kā tāda dzert kafiju, visu dienu stāvēt kājās, izlaist 10 dienas bez skriešanas, un tādā garā.. galīgi neformā un neomā, labi vismaz, ka kaut kāds nīkulīgs lietus lija.
NRM neskriešu, būtu jāsameklē 10nieks kaut kur citur, jo gribas, gribas oficiālu rezultātu, nevis vnk pusmaratona otros 10km zem 50min..
pēc tam man atnesa video no Siguldas SEB sporta galvgaļa, būsim montēt. balta skaudība, trase izskatījās pagrūta.

pēc skriešanas piefiksēju, ka mazgājos vēsā ūdenī. beidzot bija pienācis mirklis, kad karsto negribējās nemaz, nemaz.

nejauši solidarizējoties ar mazeltov, vakar dušā mēģināju pagriezt ūdeni vēsāku. nu bišķi, tā, lai nav jāspiedz, bet tomēr aukstāku par to, kas tek pa taisno no boilera. nebija nemaz tik traki. šo man izrakstīja viens no draugiem velosipēdistiem, esot kvalitatīvāks miegs - redzēs, kā darbosies ilgtermiņā.

pagājusi nedēļa kopš nedaudz episkā brauciena uz Bausku, un nu jau es savus pirkstus sāku just aizvien vairāk, un gandrīz varu salikt visus smuki blakus (mazais pirkstiņš atšauts kā kārtīgai dāmai..). joprojām nevaru kārtīgi saspiest pirkstu galus kopā, bet vakar kolēģim palūdzu, lai atslēdz durvis. jūtos tizla, huh..

par to pārējo - man čista pofig, kam kas sāp un nesāp. es sāku palikt riebīga. žēl, ka tā. un man nogurušai derētu izslēgt internetus un atņemt telefonu, ieslēgt istabā un iedod lasīt grāmatu vai izšūt krustdūrienā.
un man nepatīk, ja man melo. visu maniakāli pārbaudu, un, ja atklājas kaut vismazākais robs.. čuššššššššššššššššššššš.
tai pat laikā es SAPROTU, ka ar cilvēkiem nedrīkst spēlēties. tādēļ labāk ir, ja manas vainas dēļ ciešu es, nevis vēl vairāki citi. man nav, kam pajautāt padomu, es nekad nevienam 100% neko nestāstīšu, un zinu, ka neviens 100% neiedziļināsies. un jautājums "ko man darīt, vai tā drīkst, vai tas ir ētiski?" kļūst lieks.

šodien jāmēģina izlūgties nepilnu stundiņu baudas. svētdien. lai arī es neesmu pārliecināta ne par ko, šķiet, ka labāk ir noskriet un miers, paskatīties, cik tizla es esmu, nevis pēc tam mocīties ar "kā būtu, ja būtu".

es nezinu, kas tā par ķīmiju, un kādi mani mati izskatīsies pēc laika, bet šis ir tas, ko es visu līdzšinējo mūžu esmu meklējusi. man beidzot ir NORMĀLI mati, kas nespurojas un neķeras, viņi pat izskatās dzīvi [bet fakts, frizieris vienalga noderētu]!!! :) [tas tur, pa labi, iepūšamais, neskalojamais]

es, tu, viņš, viņa.. brīžam šķiet, ka apkārtējie mūsu dzīves ietekmē pārāk spēcīgi. nav jau runa par ļaušanu vai neļaušanu, tā tas vienkārši notiek, un arī tad, ja tu neļauj kādam citam sev kakāt uz galvas, notiek pārmaiņas, ko izraisa tieši tas potenciālais kakātājs.

uz 2 krēsliem nenosēdēsi nekad un nekur. var palikt pa vidu ar apdauzītu dibenu, ne tā?

Road to Roubaix http://www.masterlinkfilms.com/ [laikam nospēru torrentos]
pēdējā laikā daudz velofilmu, un par Paris-Roubaix ir īpaši, tur IR ko redzēt.. par trasi var palasīt šeit - http://en.wikipedia.org/wiki/Paris%E2%80%93Roubaix

pašlaik speras 2gab par Eddy Merckx, to arī vajagot redzēt.

( šitā te mēs braukājamies :) )
sveiciens mazeltov, mans braucamais tomēr nedaudz atpaliek no Tavējā. un ķivere Tev arī krutāka :)

smiltis, sūnas, celmiņi, kalni, kalniņi, koki, kociņi, es, mans baltais cacas komplekts (velo, pudeles turētājs un pumpītis), MEŽS... nogurums. ļoti, ļoti skaists nogurums ar dūņu vannu, kafiju un grāmatu.. ieritināties azotē un atlikušo vakaru neko nedarīt..

es gandrīz nopirku alkoholu. tipa, visi dzer, es arī drīkstu. bet tad.. ainunafig, par to naudu zin cik daudz biezpiena sanāk?

upd. galvenais pretarguments tomēr bija tas, ka rīt ir gonka..

vissmieklīgākais ir tas, ka nesāp kājas. nemaz, nemaz. nesāp mugura [braukšanas laikā pamatīgi mocījos, velo galīgi nav piemērots man]. beeeeeet rokas ir pilnīgi un galīgi pagalam. nevaru karoti noturēt, joprojām tirpst pirksti, it īpaši abi mazie. kad ierados samainīt velo un skatījos, kā pārskrūvē kurpēm klucīšus (šosejniekam eggbeateri), sajūsminājos par pirkstu patstāvīgajām kustībām, mēģināju arī ar telefonu nofilmēt - smieklīgi :D

šodien biju Bauskā..


un ēdu kēksu


bet man nav žēl, ka nav iespējams nofotografēt putnu dziesmas, saules siltumu un smaržas.. tas viss bija man, man, MAN!!!

un vēl man, man, MAN tagad ir personalizētie zobrati. ar vārdu un visādām latviešu zīmēm virsū. bildē redzamā esot čūsku sievietes zīme (bez punktiņiem ir Zalktis), aizdomas, ka ideja no Skyforger dziesmas ņemta.
salīdzinājumam klāt pieliku veco zobratu..

atcerējos jaunu sievieti, kas pa kluso centru starp Jūgendstila mājām gāja lepni, galvu pacēlusi... īsos svārkos un zeķēs, kam platā mežģīņu josla beidzās, hmm, vēl zem svārku malas. vai tā bija tikai mana fantāzija. katrā gadījumā pāris minūšu laikā, kad es šķērsoju krustojumu un pagāju viņai garām, gandrīz notika 2 avārijas. pārņēma divējādas sajūtas, no kurām vienējādās - es arī tā gribu. būs baigais kārdinājums rītdien saņemto naudu nenotriekt kaut kādos loriņos, smukās zeķēs kaut vai, bet iegādāt velopumpi, kurpes (ne no tām, ko "nevis izlemt", bet parastas, ejamas. nevar uz darbu iet rozā kediņās..), savas seškantes, vēl dažas lietas, kas pašlaik tiek aizlienētas no citiem, skriešanas zeķes.

šodien biju Skrīveru saldējuma bodītē, Antonijas ielā. akdies, iesaku, iesaku! alus saldējums ftw, un tur ir vēl, vēl un vēl! ja godīgi, es tiešām labāk latu samaksāju par tādām izvirtībām, nevis nopērku litru optimalīnijas plombīra. kaut kā vērtības pamainās, kad dabū šo to no augstākiem plauktiem.

un, ee, man ir šosejnieks :) un pāris dienām, bet ir, un rīt es viņu likšu lietā. viena joma, kurā jo vieglāks un mazāks starp kājām, jo labāk (wink, wink)..

ēšana ir aizgājusi neceļos :( jo nogurums. nevar celties 7os un iet gulēt kā iepriekš.. un ir tikai trešdiena. rītos es neaizguļos, jo pamostos ar wtf sajūtu "eee, kas notiek, kas tas par troksni?" - jeees, modinātājs. galvenais ir pa pusmiegam neizdomāt, ka ir taču vēl viens (es lieku 3gab), jo, ja godīgi, tu nekad nevari zināt, vai šis JAU nav trešais, bet pirmie 2 ir veiksmīgi izslēgti.. :D
bet pārsvarā lietas un cilvēki, kas vakaros nedod aizmigt, ir tā vērti. varbūt. ir skaists pavasaris.
šurumburums ar darbiem. cik ļoti es gribēju, tik ļoti es tagad ceru, ka man nepiezvanīs un neteiks "davai, nāc", jo tas nozīmētu norakstītas nedēļas nogales visas vasaras garumā. ko tas nozīmē? nekādu sacensību, nekādu pasākumu.. beidzot būs iemesls iet uz nakts tirgu, jo uz parasto es nekādā veidā netikšu :D

ai, labi, tiešām velo palīdzēja. Mežaparks, tumsa, 1 maziņš mirgulītis, mtb un šosejnieks pa kaut kādu mistisku velokrosa trasi. dzīvi, veseli un baigi priecīgi :) dažas bildes no trasītes dienasgaismā var apskatīt šeit, spiežot uz galeriju "Z.Cakula kauss 16.07.2011".
kārtējo reizi mācījos uzlecienus un nolecienus cx stilā, zālītē, nevis uz asfalta. super-ūber pārnesienu pāri soliņam, īpaši nesamazinot ātrumu, tomēr nesadūšojos, gan jau kādreiz.
ja aizspiež ausis, strūklaka pie Kongresu nama skan citādāk. un, ja aizver acis, nedaudz piemirstas, ka esi pilsētas centrā.

man ir visforšākais mājas saimnieks pasaulē. nopērk un pieskrūvē velo āķus pie sienas, atrod manam velo visforšāko vietu, lai es viegli viņu varētu nocelt, bet vakar, laikam kamerās ieraudzījis, ka es nāku mājās, iznāk kāpņutelpā un rāda, kā apdauzījis un noskrāpējis kājas Stipro skrējienā :)

izskatās, ka nedaudz pārcentos. vai arī varbūt mans domu spēks ir spēcīgāks kā biju cerējusi :)

cita starpā - iesaku - http://www.susdungo.lv

Pusgada laikā esmu nodzīvojusies no 42. līdz 38. izmēra biksēm, tikko šausmās ieraudzīju izmēru aizvakar nopirktajām. Pietiks, a? :) "Ejamās" drēbes ir pēdējais, kam gribu tērēt naudu..

VSK Noskrien koptreniņš, laikam pirmā meža pusīte, pa asfaltu tik pāris km no starta līdz mežam un atpakaļ, pa vidu arī kāds nepilns kilometrs. Vairākas reizes ņēmām priekšā Balto kāpu, satikām L., viņš skrēja 6 zigzagus, man pēc 2gab jau mirstamā stunda klāt. mth ar savu ieģipsēto roku varonīgi turēja tempu atpakaļceļā, jo pārējie dezertēja pirms laika. rezultāts tāds, kādu es pirms ~ mēneša skrēju pa gludu asfaltu. Dzeršanu nedaudz apdalīju, vakar un no rīta neuzpildījos, tāpēc šādā laikā pat ar dzeramo sistēmu nepietiktu, kur nu vēl ar paņemto puslitru (no kā lielāko daļu varonīgi izlaku jau pirmajos kilometros)
Dabu diez ko neievērtēju, nebija laika un spēka. Ja turpceļā tempiņš mierīgs un bija jārunājas, tad atpakaļceļā divatā pavisam citādāk, spēki jāsadala starp kāju kustināšanu un klausīšanos Matīsā.
Pirtiņā pasēdēju, pa celiņu paskrēju (akdies, akdies, es nebiju iedomājusies, ka tā lieku kāju.. potīte nereāli ieliecas uz iekšu..), par vitamīniem paklausījos, uz citiem skrējējiem paskatījos :) Laba sestdiena! :)

lai arī es nestrādāju līdz baltām pelītēm, un vispār bija tikai 2 darbdienas, šodien es jūtos kā baltais cilvēks godīgi nopelnītā brīvdienā :) biezpiena pankūkas, kafija, saulīte pa logu, veloplāni brīvdienām.. un pirmā ziņa twitterī - šodien taču tbbt sērija! :)

vakar biju Baložos, izdarīju to, ko vienmēr lielos taisīties darīt - kārtīgi pieķēros smilšukalnam. no 20x, ko centos uzbraukt augšā, pāris reižu gandriiiiiiiiiiiiiiiiiiiz, pārējās tiku tikai nedaudz augstāk par pusi. aiz krāgas jānoķer kāds ar normālu velo un jābrauc pamēģināt. tā kā augšā tā arī netiku, bet vēl spēka bija diezgan, 6x izgriezu apļu maiņas smiltis - augšā līdz startam un pa nogāzīti atpakaļ. 2 no tām uzbraucu līdz galam - tātad to ir iespējams izdarīt. kamēr es skaļi, pa visu mežu nelamājos, pamanīju pirmo bezdelīgu, daudzu, daudzu citu putnu vīterošanu, Daugavā gulbji, Rajonā gaišzaļi bērzi izslējušies, un ziedošu ķiršu zari liecas pār sētām, un nemaz tik ilgi nav jāgaida, kad apaļie bruģakmeņi tiks nokaisīti ar ziedlapiņām.. te ir paradīze, nudien.
video ar iekļautu smilšukalnu - http://www.youtube.com/watch?v=8rfpUPgUMwo

par sāpīgajām lietām runājot, es paklausīju cilvēkiem, kuri teica, ka xRace brūces vajagot apsiet. nekad, NEKAD nelieciet neko virsū rētām, kas jau ir apaugušas ar kreveli. atkal viss vaļā, piedurties nekur nevar... :(

coca-colas keksiņu recepti var modificēt uz RedBull keksiņiem? vēl viena bundžiņa no Ruļļu cīņu sešpakas stāv ledusskapī (par nesvarīgo - es nezināju, ka viņas veikalā maksā LATU!!!! omfg.. kāda tur enerģija, ja es vienu tādu izdzeru kā limonādi un mierīgi aizeju gulēt..)