Sestdien bija tas gods piedalīties nepārspējamā uz pašiznīcināšanos tendētā gonkā Ozolkalnā, kur tomēr ne reizi letāli nelikos gar zemi, vien smilšuvannā netālu pirms finiša ar radziņu nedaudz sāpīgi iebliezu pa ceļgalu un DH posmā, lecot pāri stūrei, mīlīgi apķēru koku. Visjaukākais, protams, bija karstums netālu no 40`C atzīmes un balts lietus, kas sākās uzreiz pēc mana finiša. 1. aplis nenormāli grūts, otrajā ieskrējos, bet pēdējā uzbraucu arī tur, kur pirmajos neriskēju [labi, man bija slinkums kāpt nost], un Ozolkalnā velo pati uznesu, nevis uzstūmu. Secinājums - es nepareizi ēdu, kaut kas ir vajadzīgs arī starta spurtam.
Grupā no 4 finišējām 2, man godpilnā otrā vieta :)
Uzreiz pēc tam dabūju savu balto princešvelo un taisnā ceļā devos palīgā apēst pirmsmaratona makaronus. Mājās ellīgi vēlu, jāceļas ellīgi agri, jo jau burtiski līdz ar saullēktu, pirms 5iem, jābūt Krastmalā, jāgatavojas pienest ūdeni maratonistiem. Trakie, tādā karstumā skriet... Sviedrus glāzītēs pilināju pie Lido, ne-Daugavas pusē, tā ka hai-faiv visiem, kas skrēja garām un kam mēs patikām! :) Vakarā, pēc medaļu izdalīšanas visiem 5km un 10km skrējējiem, pēc ņerdziskām izklaidēm Stikla kalnā (kamooooon, kurš liek Dacei Linai skriet 16. stāvā pēc saldējuma? :D ), burtiski iegāzos gultā, pa miegam izdzēru 3l burku ūdens un pamodos svaiga kā gurķītis.
Īsās brīvdienas - vienā elpas vilcienā. Un tagad atpakaļ realitātē, lūdzu, strādājam un atvelkam elpu pirms 24h SAR :)