24 Oktobris 2014 @ 08:50
 
es jau tagad zinu, ka svētdienas vakarā man vajadzēs vēl vienu dienu, kad atpūsties siltumā. sēdēt mājās pidžamā un dzert kakao, ieritināties azotē zem segas, nevis vienai guļammaisā nekurienes vidū. bet laikam jau reizēm vajag gan to, gan to.
 
 
23 Oktobris 2014 @ 23:39
 
ja šodiena iesākās baigi labi, ar reālu apsveikumu, ko sazīmēja (un pantiņu sadzejoja) abi divatā, sarkanbaltsarkano latviešu zīmīšu bufu dāvanā un vispār daudz foršu emociju, tad pa dienu noķēru stresiņu, jo neko atkal nesaprotu... un gandrīz aizbraucu mājās kurnēt par netaisnībām. saņēmos, man pat atveda peldbrilles, un devos nezināmajā a.k.a. savā pirmajā peldēšanas treniņā (izņemot to vienu test režīmā ar ironman.lv). nereāli. 45min, un ūdens aizskalo un ar hloru izdezinficē visas figņas, kas nāk prātā un krājas viena virs otras. priecīga. un brīvdienas atkal būs mežā :)
 
 
dd
23 Oktobris 2014 @ 00:22
 
kāds man saplāno nedēļas nogales pārgājienā līdzi ņemamās lietas. 'pretiedeguma krēms'.
 
 
22 Oktobris 2014 @ 13:07
 
Vakar bija gardākie smiekli pēdējā laikā..

'Jānītis mājās rāda liecību.
-Kas ir nv?
-nacionālais varonis!'

Un, smieklīgāk par visām iespējamajām anekdotēm
'tagad es pastāstīšu anekdoti par blondīni un bruneti... (skaļš čuksts, jo jāprecizē - tēti, kura bija tā stulbākā? )'
 
 
20 Oktobris 2014 @ 12:19
 
Brīvdienas bija pasākums gandrīz bez bildēm. Gan tādēļ, ka rokas aizņemtas ar trases marķējamām lentām, gan tādēļ, ka lielāko tiesu tumšs, gan tādēļ, ka labāko jau nekad nav iespējams nobildēt.
Uzspēlējām augstāk par zemi un nakti pavadījām augstākajā LV punktā, Lielā Liepukalna skatu tornī zem miljoniem miljardiem zvaigžņu un asa, auksta mēnessirpja, ko redzejam tikai un vienīgi tādēļ, ka nakts vidū modāmies. Nakts vidū iepūta vējš tā uz -10`C, dabūjām celt sieniņu, bet vispār viss veiksmīgi. Kāpt lejā, ja savajagas nokāpt, gan ir liels izaicinājums un 'vai patiešām vajag???' :) Bet tā viss bez starpgadījumiem, tikai vajag foršu guļammaisu, daudz labu drēbju un karstu guļammaisa biedru. Nākamajā nedēļas nogale sola vēsāku, jāmēģina izmantot survival blanket, jo biedra nebūs.
Sestdien ilgi vazājāmies pa mežu ar lentām, svētdien cēlamies tā paagrāk. 5:30. skan modinātājs. 15min darbību secības pārrunāšana un apēsts prjaņiks, 20min novācam visas mantas, nosienam aizslietni un nokāpjam lejā. Plānošana ir visa pamatā. Kolēģe viesnīcā neesot varējusi izlīst no gultas, jo auksti. Bija jau arī vēsumiņš, toties, braucot uz Rēzekni, redzejām nereāli skaistu saullēktu. Uzvilku 45.izm. pārgajienu zābakus ar kamieļvilnas zeķēm iekšā un pa apsarmojušu mežu savilkām pēdējās lentas, uhh un ahhh.. un reizē ar startu, 12:00, sāka līt lietus. Pasaka, no vienas puses beidzās, bet arī tāds mežs ir ļoti, ļoti skaists. Aukstais, svaigais gaiss un smidzeklis, un tās krāsas, tās krāsas...
Bet visvairāk jau tās sarunas, kas risinās, braucot mājās un cenšoties neaizmigt. Esmu pārsteigta, patīkami pārsteigta. Un viss ir nereāli labi.
nakts )
 
 
13 Oktobris 2014 @ 13:20
 
gh. pusotra stunda pa telefonu. un man gribas kāpt! airēt! braukt! VISU! nē, es joprojam nenožēloju bāriņu, bet gribas iekāpt kāda 67. gada kartē un ar visu velo uzkāpt kokā :) [es joprojām atceros žumārīšanos pagājušogad un iepīkstināšanos tieši, kad pāri kokiem parādījās saules maliņa... mmmm...]
[info]ernuerna, klau, es nopietni domāju jautājumu par XXL :) turklāt Gauja tā pati vien ir kopš 67. gada, tai vajadzetu būt mazākajai problēmai :P
 
 
dd
12 Oktobris 2014 @ 19:43
 
bāriņš iztika bez manis.... nekas, lai arī bildes ir wowowow, naktī TO es arī būtu gribējusi darīt. tikai nedaudz vairāk jāpabrauc un jāpadara lietas. negribējās pēc gada atgriezties, lai paliktu pēdējā, ja pagājušo gadu stāvējām pa vidu uz pjedestāla. [a bet atkal ir noticis "igauņi nāk!", turklāt vinnējuši, ierodoties 40s pirms kontrollaika!!! uffff...]. uz nākamo gadu... gribu atkal komandu. ceru, ka konkrētie cilvēki pēc 2x mana atteikuma atkal piedāvās, un man šoreiz nebūs iemesla iebāzt galvu sūnās. vai arī pašai jāpiedāvājas. jo plāns ir labs un visnotaļ interesants, pa šo gadu esmu krietni iemācījusies darīt visu kopā, turklāt nemaucot ar asinīm pa muti. tā jau pamatā vajag, bet attieksmei citai jābūt, visu caur krāsaino prizmu. saliekot visu kopā un ziemā pastrādājot, no manis atkal varētu iznākt ņemama gaļa. ha.
...tā vietā man bija kāpšana un rāpšanās pa sienu civilizētos apstākļos (ne-ga-tī-vā pir-mo rei-zi!!! :) aaaaaa! :) me happy) trijatā (wink wink ;) ) un bērnu staipīšana sestdien un lietainas sacensības, šķiet, pēdējā daļa dzimšanas dienas svinību un pozitīva sezonas kopvērtējuma apbalvošana šodien. un diena ne tuvu nav beigusies :)
mierīgais gads ar sabiedriskām aktivitātēm, ne psihošanu. un tā ir labi, tik labi :))
 
 
11 Oktobris 2014 @ 09:15
 
lai iet te arī. fb ieraudzīju Kluba izstādi Dominā. man nav nekas pret kailām sievietēm, puskailām sievietēm, sievietēm tā un sievietēm šitā. BET. ja pus-apakšveļā nobildētas sievietes izliek tirdzniecības centrā, piedodiet, tas ir sekli un lēti. un kļūst piedauzīgi. man nav nekas pret piedauzīgām sievietēm, atskaitot tad, ja viņas ir tirdzniecības centra foajē. varbūt manī mostas mātes instinkti, es nezinu, varbūt tā ir kaut kāda cits hu*ņa, bet man tas šķiet ārkārtīgi greizi. jo es nevienā bildē neredzu mākslu, es redzu puspliku sievieti. starpība ir, ne? vai arī es neko no mākslas nesaprotu. un noteikti, ka nesaprotu.
 
 
dd
10 Oktobris 2014 @ 17:31
 
re,kā mēs airējām, un re, kā mūs no promenādes tīšām-netīšām nobildēja. bija vērts celties pus-6os :))))
Tags:
 
 
dd
06 Oktobris 2014 @ 21:30
 
bij` aireeeeeeeeeeeeeet! lielulielais paldies iet [info]ernuerna virzienā, jo pati nesaņemtos. toties tagad ir motivācija saņemties uz "vēl". klāt rudens, atsāku skriet un derētu atsākt arī airēt:) pirmdienas ne vienmēr ir tik melnas kā viņas mālē :))))))
Tags:
 
 
06 Oktobris 2014 @ 21:05
 
es, protams, atkārtošos pēc komentāra pie citronz, bet esmu sapratusi, ka gulēšana teltī tiešām nav īsti priekš manis. varbūt vienīgi mīnusos, kad ir risks apsaldēt seju un pamosties bez ādas, bet tā... man patīk elpot :)
 
 
dd
28 Septembris 2014 @ 19:56
 
8h pavadīt mežā, kopā, divatā, orientējoties bija labākais, pats, pats labākais, kas šodien varēja notikt, īpaši pēc 2 nedēļu ilgas slimošanas. Tagad - kāds vēl klepus, galvenais ir gurdie muskuļi, sajūsmā mirdzošās acis un "gaļu, dodiet kārtīgu, pilošu un čurkstošu šašliku. Pusi distances runājām par to :D
 
 
23 Septembris 2014 @ 01:29
 
Kādu ļaunumu nodara plankošana? Aug bicīts, plīst smukajiem mētelīšiem pleci. Pjūr īvil. Un skausts tā jau kā mežcirtējam, nez, kam te lielākas kakla karbonādes.. Fuipē.
Tags:
 
 
14 Septembris 2014 @ 22:51
 
Man šķiet, nekad vēl nav bijis tā, ka atnes garšīgās lietas no veikala, bet es atsakos, jo negribas. Negribas neko, tikai ķiploku garša mutē stāv, kakls izārdīts, deguns.. Labāk nesākt. Un galva kā spainis. Un rīt no rīta jāpastrādā. Sen nebij slimots, ja?
 
 
12 Septembris 2014 @ 21:58
 
gribēju atkal par bēbjiem, bet re, kā... tikko atkal, kā ierasts piektdienas vakaros īsi pirms 22iem, lai paspētu pirms veikala slēgšanas, skrēju pakaļ kartupeļiem un krējumam....
 
 
02 Septembris 2014 @ 20:06
 
Baltā halātā ar bahilās autām kājām šodien staigāju pa zivju rūpnīcu. Noteikti bija vērts mācīties IT, man patīk mans darbs ;)
 
 
31 Augusts 2014 @ 11:15
 
Siguldaaaaaaa :) daudz saules un foršu cilvēku, mežā daudz dubļu :)
Tags:
 
 
19 Augusts 2014 @ 21:38
 
Lūdzu, vienu darbdienas rītu, kad miegs nenāk tik ļoti, ka brokastis sen jau gatavas un es tieku burzīta un murcīta, lutināta un kutināta, lai tikai mostos un celtos. Tā notiek burtiski jau 2 mēnešus vismaz, un es neteiktu, ka būtu priecīga par visiem 1000%
Miegs nāk. Man patīk darbs, bet man labās darba stundas sākas, kad visi ir mājās, nestrādā savās darba vietās. Gan kolēģi, gan tie, ar ko strādāju, dažādu iemeslu dēļ.. Un no rīta jābūt uz strīpas, jo darbā ierodas tie, kuriem visu to vajag.. Un nē, es ne tuvu neesmu tā, kura strādā visilgāk. Varbūt vienīgi vislēnāk.
 
 
dd
12 Augusts 2014 @ 11:31
 
nu tā no sirds patīk, ka viss plūst, viss mainās. es noteikti nespētu izturēt 365 dienas +30, tāpat ne -30 vai 0`.. līdzsvaram jābūt, un šogad kaut kā īpaši labi to jūtu. es PAR vētru, kas gāž visu riņķī un piedzen pilnu palodzi ūdens un aplaista izkaltušās puķes, PAR karstu sauli un čurkstošu ādu pludmalē, PAR salu, kas izsaldē līdz kaulam, ar karstu kakao pēcāk, un PAR slapjdraņķi martā!
 
 
dd
08 Augusts 2014 @ 10:12
 
šodien sajūta tāda, ka piektdiena, 13., nevis piektdiena, algas diena.... kā var nosēdēt sēžamo rajonu tā, ka nedēļu pēc velosacensībām apsēsties grūti? un es NEbraucu visas 24h, bet gan kopā salasīju tikai 6!!!!
es, protams, varētu sev sadāvināt superdueper velošortus.... :))
 
 
dd
07 Augusts 2014 @ 18:30
 
It’s hard to stay mad when there’s so much beauty in the world. Sometimes I feel like I’m seeing it all at once and it’s too much. My heart fills up like a balloon that’s about to burst and then I remember to relax and stop trying to hold onto it. And then it flows through me like rain and I can’t feel anything but gratitude for every single moment of my stupid little life
 
 
dd
04 Augusts 2014 @ 15:32
 
es nekad nebiju ar zvaigznītēm gar acīm stūmusi kalnā velo (Riekstukalnā, saule pašā zenītā un no vēja ne miņas) un kaut kādā ārprātā laizījusi sāļus no rokas visā garumā... un pēc tam psihs nobrauciens pa kalnu līdz startam, izmēģināju palēkāt pa tramplīnu. tā noslēdzās 24h mtb manā izpildījumā. pirms tam bija trases marķēšana visu 5dienu, gulēšana pie visskaistākā mazā ezeriņa, kādu esmu redzējusi, ar mošanos 5os, jo sāka līt un vajadzēja uzcelt nojumi.
sestdien no rīta pamodos, lai zvanītu un modinātu kolēģi, un pati atkal aizmigu. startā biju stundu vēlāk kā plānots, bet viss pa diedziņu. un tālāko 24h laikā braucu, rakstīju rezultātus, ēdu, bišķi dejoju, negulēju, patērēju kafiju, cepu maizi, nedabūju uz vietas vārīto zupu, stūmu velo pa trasi, jo iepriekš braukusī meitene nolaida beņķi un noņēma pielīmēto rezerves kameru, 5os no rīta salaidu dēlī rezultātu fiksēšanu, daudz smaidīju, pļāpāju, uzmundrināju braucējus, bučojos un bišķi dziedāju :) no rīta nedaudz sajuku, un, tā kā biju vienīgā, kas naktī tā arī neaizgāja gulēt, bet visu laiku sēdēja pie kompīšiem, tad izdomāju, ka ir mans laiks atpūsties... un nobraucu 4 apļus gandrīz bez pārtraukuma. sapratu, ka solo nespīd ar šādu sagatavotības līmeni. un pēdējā aplī stūmu VISUR, izņemot visstāvāko kalnu, pie kura mani sagaidīja ar vārdiem 'uzbrauksi, dabūsi jebkādu masāžu pēc izvēles'. es vēlāk izvēlējos plaukstas, jo viņš arī bija pusvārīts un negulējis un muguru neizturētu, tāpat arī pirksti pēc tam raustījās kā sausumā izmestas zivtiņas. un noteikti tā arī jutās.
24h ballīte izdevās godam :)
afterparty notika atkal pie tā paša mazā ezeriņa ar purva krastiem, kur var uztrausties krastā, ievelties līganās sūnās uz vēdera un pētīt dzērvenes, rasenes, sūnas un skudras.. un viss tā smaržo, saule cepina, ūdens ļoti silts ar avotu saltiem pleķīšiem, un, un... ufffffffffffffffffffff...

un tas viss bija tik pasakaini, skaisti, burvīgi un vienreizēji.. bieži negadās braukt un uzreiz piesēsties pie organizēšanas, braukt un atkal klabināties ap rezultātiem vai pilnīgi legāli sēdēt kājām gaisā :) nekad nebija sanācis arī skatīties uz numuriem un galīgi nesaprast, kādā secībā pierakstīt ciparus :D
Tags:
 
 
02 Augusts 2014 @ 00:39
 
Ka es jums saku, nav pasaulē pārākas sajūtas par līšanu kūpošā ezerā pēc visas dienas, pavadītas mežā, marķējot rītdienai trasi. Un par atlaišanos zem moskītu tīkla ezera krastā. Un naksniņās - torte..
 
 
dd
31 Jūlijs 2014 @ 14:49
 
vakar bija maziņš triatloniņš Jelgavā ar burvīgu 100m nirienu mazā dīķītī (3 apļi pa 30m, ja!!!!), velo bik vairāk par 10km, un pēc tam 2-2.5km skriešana ar bridienu pāri upītei pirms finiša spurta. emociju pārpārēm, atcerējos, kā ir mīt uz pilnu jaudu, gribēt noķert visus priekšā braucošos un nomirt skriešanas laikā, un visam pāri, priecāties, priecāties un vēlreiz priecāties par kustību uz priekšu :)
tā kā starts bija dalīts, dīķī laida pa 2cilv ik pa 2min, tad man nācās ķert pārējās meitenes. daļu noķēru, daļa startēja tik daudz pirms manis, ka fiziski nepaspēju. rezultātu sarakstā gan :)
tik ļoti samulsu par rezultātu, ka... nu, ka ļoti samulsu :) ņemot vērā, ka startēja meitenes, kuras brauc un skrien, un to dara regulāri, tas bija pēdējais, ko gaidīju. apbalvošanas laikā, kamēr mans velo tika tūcīts bagāžniekā, lepni bildēju savus starta numurus :D
bet, lai arī kausiņš un šampis, un arbūzs ir labas mantas un netiek smādētas nekurā gadījumā, tomēr vislielākais prieks, ka izliku visu, labi, gandrīz visu, kas bija izliekams. laba pēcgarša, liels smaids un labs, ārkārtīgi labs miegs :) un šodien es esmu kosmetologa sapnis, jo izskatās, ka pa visu seju kaudze melno punktiņu. beidzot es redzu nenomazgājamu flomasteru triatlonā!
Tags:
 
 
30 Jūlijs 2014 @ 09:55
 
Vakar noskrēju 3.5km un jūtos traki apmierināta. Neslikti nīkuļiem. Turklāt skriet gribēju es pati. Un pēc tam bikram joga. Dzīvoklī. Un tagad viss, ko dari, esot bikram joga, tā stāsta twitteris. Esmu palaidusies, bet mani joprojām spēj motivēt jaunas botas un krekliņš. Meitene kas meitene...
Šodienas skrienamā distance būs īsāka, bet atbildīgāka :)