dd
23 Aprīlis 2014 @ 00:48
 
tātad, es visu laiku esmu trenējusies Vohandu jautrākajai ieskaites klasei, bet neesmu piedalījusies!?
lietišķie pierādījumi )
 
 
dd
22 Aprīlis 2014 @ 22:57
 
sakarā ar resnības un tizlības fakta konstatēšanu, cīņa tika sākta, vienā paņēmienā pieveicot pusotru stundu uz velo un knapas 30min skriešus. jūtos vēl tizlāka un resnāka. buuu!
toties tas saulriets reāli sper pa aknām un sirdi, brauc ar ģīmi uz rietumiem un kaifo. protams, protams, man tās oranžās brilles, tāpēc izskatās pēc fotošopa kvadrātā (Maļēviča kvadrātā), bet vienalga, baisīgi smuki.
a bet tagad visas veselīgās lietas, tur griķīši (ar krējumu), biezpieniņš(ar zapti), Ķelmēnu maize(ar sviestu un zapti)..
 
 
dd
17 Aprīlis 2014 @ 08:55
 
Gaidi 10 cilvēku rindā maiznīcā, un no tās dievīgās smaržas vēderā plešas melnais caurums.. Pabraukt garām vispār ir neiespējami.

Toties vakar bija Magnēts, gāja ne pārāk slikti (ņemot vērā to, ka es TO daru apmēram reizi 2 gados), brīžam arī paskrējām. MEŽS!!!!! Un svaigs gaiss. Viss, vairāk neko nevajadzēja..
 
 
dd
12 Aprīlis 2014 @ 11:44
 
no vienas puses, traki forši, ka tev zvana komanda un piedāvā visu sezonu savā kompānijā. no tās pašas puses, tātad mumsīm ir vēl 5 nedēļas nogales, ko pavadīt sportiskā garā, pie viena uztaisot piekabinātu ekskursiju pa mērķa pilsētām (lab, 5-2, jo t.sk. ir Ādaži un Rīga). no otras puses "mums ir vēl 5 nedēļas nogales, ko pavadīt sportiskā garā", nevis kopistiski guļot pludmalē ar sejām kopā un bučojoties. bet nu no vēl pretējās puses - nu cik var bučoties...
kalendāra nedēļu nogales zilas un pelēkas. zilajās es piedalos, pelēkās - organizēju. not funny.
 
 
dd
03 Aprīlis 2014 @ 07:31
 
Vakar manas tūļāšanās dēļ pajuka projekts "laicīgi mājās un neko nedaru", tas ir, bija jālasa grāmata, jāmazgā drēbju kalns un beidzot laicīgi jāaiziet gulēt. Tā vietā atkal avārijas brigāde mani ar visām skrituļslidām savāca no darba pus10os, pabaroja ar pašceptu maizi un nogādāja mājās... Viņš mani izlutinās.
Nākamais mēģinājums notiks piektdien :D
 
 
02 Aprīlis 2014 @ 14:31
 
es gribu zib kleitas, smieklus, vasaru un sauli. tā vietā eļļainas ķēdes, iesvīduši sporta tērpi, tulznas no airiem un zilumi uz kājām....

pag, bet tas taču tomēr ir iespējams, ne? :)
 
 
♫: Swedish House Mafia - Don't You Worry Child
 
 
dd
01 Aprīlis 2014 @ 10:54
 
sāku plāno zeķu sezonu skrituļslidās (svārku sezonai vajadzētu smukākas slidas, nevis dragājamas, nobružātas un nobrauktas:) ), uzreiz kājas ļogās un radu bīstamas siuācijas; sanestās smiltis uz/pie ietvēm ir bīstamas, vistrakāk ir vietās, kur, šķērsojot krustojumu, jāuzbrauc atpakaļ uz ietves, sanāk graciozi noplātīties ar rokām. pat bruģis man patīk vairāk, nu jau pāri Vienības gatvei kā pa asfaltu.
visu laiku nekritu, nekritu, bet nu svētdien novēlos STĀVOT uz vietas, bet vakar - Ģertrūdes ielas tunelī, labi, ka ne ar galvu pa priekšu lejā. par lielu tās slidas, par lielu. un kājas noteikti protestē pret iesākušos nedēļu, kura atkal paredzami 100km slidu :)
toties iet aizvien ātrāk/vieglāk, šorīt galīgi nemaz neiespringstot un pat bez slapjas muguras līdz darbam stundas laikā - pagājušo nedēļu sāku ar stundu normālas kapāšanas.
un pavasaris galvā :) vakar bijām uz šo - http://www.imdb.com/title/tt2070768 , nemaz nebiju iedomājusies, ka būs TIK laba. laikā, kad nevajadzēja skatīties smaidīgajās acīs, filma tik izbaudīta un uzsūkta ar visām maņām. kvalitatīvi, man patīk, turklāt liek skatīies, koncentrēties. un dokumentālās man vienmēr ir patikušas.
 
 
dd
26 Marts 2014 @ 09:56
 
skrituļojot pilnīgi jūtu, kā pil tā imaginārā riepa un plīst dibena muskuļšķiedras.. mmmmmm... traki patīk, šorīt atkal stunda kontā :)
 
 
dd
22 Marts 2014 @ 14:32
 
kad atskrituļo no 5-stundīgas airēšanas, ir pilnīgi vienalga, ko ēst. prosa ar medu un sojas mērci, blakus bļodā linsēklas ar rīsu pienu...
šķība ilustrācija )
 
 
dd
21 Marts 2014 @ 21:57
 
dadadadaaaaaaa! skrituļot pa tumšām Āgenskalna vienvirziena ielām ir fan-tas-tis-ki!!!! un tramvajsliedes un apmalītes arī ir mani draugi, ja!!! vienīgi apstāties tā konkrēti, momentā, gan laikam es varētu tikai pret mašīnas kapotu. līdz darbam ir 10km, pagaidām man aiziet stunda (nu, godīgi, ar luksoforiem un tizlošanos), bet es, bet es labošos, es TO darīšu ātrāk! :)
un rīt no rīta brauksim uz jūru (labi, LĪDZ jūrai), un vēl man rīt jāstrādā, un viņš rīt brauks atpakaļ uz Rīgu.. un vispār viss ir forši.
pati izbrīnījos, kas pēkšņi tas tāds, bet laikam jau viss labi, jo pavasaris, un tā :)
 
 
16 Marts 2014 @ 18:11
 
tad lai iet arī šeit :) šodiendiena bija slapja, auksta, vējaina, saulaina, ar krusu un mīkstu sniegu, visu Daugavu tieši sejā, ar viļņiem pār laivas priekšgalam, laikapstākļu kontrasti 3h laikā bija gandrīz neticami... bet pati biju pārsteigta, ka nevienu mirkļi nebija tā "omg, omg, ko es te daru, gribu mājās, šitas nav priekš manis". es pat izbaudīju to ārkārtīgi piesardzīgo un bailīgo pārcelšanos, adrenalīns ir nepārspējams. es no tā varētu pārtikt, jā. tā sajūta, kad tevi mētā pa viļņiem un ik pa brīdim nāk lielāks, kas gāžas virsū (viens iemesls, kādēļ jāvalkā bruncis un nevajadzētu vilkt jaku ar ventilācijas tīkliņu sānos), laiva iet šķērsām, bet tev liekas, ka pat zini, kas jādara, lai sagrieztu taisni. šodien izdevās, šodien paveicās, varbūt tā ir iesācēja veiksme, bet es neaplikos Daugavas vidū, tiku apmēram sausa krastā. un pie Andrejostas gandrīz viena pati izcēlu kajaku no ūdens, tur, pa tām riepām :)
nja, un vēl man izdevās netīšām uzbraukt uz ledus. nevajag skatīties riņķī apkārt, bet gan tieši priekšā. vēlams.
gribu vēl, gribu to baiļu sajūtu. es tikai nezinu, kas notiktu, ja notiktu, mani, iespējams, neviens nepaspētu izglābt. bet kā skola laba, nevar visu laiku pa gludu ūdeni mīcīties. nedaudz atsauca atmiņā 18.nov. braucienu, bet toreiz mēs bijām 2vietīgajā kajakā. toties bija piķa melna tumsa.
saskaitīju, kajakam pieskāros 6. reizi, 3. reizi biju 1vietīgajā. fantastiski :)
tas tā, ilustrācijai )
Tags:
 
 
15 Marts 2014 @ 22:38
 
rīts pludmalē )
Tags:
 
 
14 Marts 2014 @ 09:46
 
Bet vispār es iepriekšējo nakti pavadīju pie jūras guļammaisā zem miljons zvaigznēm un ar nepārspējamu saullēktu. Tikai pēc tādām naktīm uz darbu nevajag iet, jutos iemesta aukstā ūdenī..
 
 
dd
10 Marts 2014 @ 07:27
 
Cirslītis mūžam atcerēsies, kādēļ sodu vajag neitralizēt ar etiķi... (pēc tam mīklai pieliets palīdz tikai nedaudz..)
 
 
09 Marts 2014 @ 16:51
 
No šodienas man vislabāk patika 3h airēšana, kad mani beidzot palaida pie stūres jeb, pareizāk sakot, stūri ielaida ūdenī. Uzreiz cita aršana un iršana!!! Kaut kādi 20 jau sanāca, bet tas nekas, es atkal braucu viena. Gandrīz sanāca maziņš overītis; Daugavas vidū nevajag svērties uz sānu, lai pamēģinātu, kādas darbības var glābt tādā situācijā.. Darbības atradu, un gandrīz nācās pielietot praksē..
Man tagad ir jauna mīļākā skaņa. Kad no upes puses piebrauc veselai jūrai par plaukstu mazāku ledusgabaliņu, tā skaņa, kas rodas, tiem viļņos šūpojoties, ir nepārspējama. Kopā ar spožo, silto sauli, vējiņu un vilnīšiem tas ir tieši tik labi, lai gribētos tā arī palikt, atliekties, kā izstaipot muguru, un atpakaļ necelties.
Atpakaļceļā nolēmu neslinkot un atpūtos tikai pie tiltiem, turklāt no dzceļa atbraucu līdz pašai Andrejostai bez pūšanās. Par to baigais prieks :)
Ar skriešanu negāja tik labi, stunda, bet es gandrīz teiktu, ka neskaitās. Tāds klibojiens vien bija. Un velo uzmetu, kas, patiesībā, ir vissliktāk. Bet nu... Gan jau...
 
 
dd
04 Marts 2014 @ 09:41
 
Samulsu no komentāriem :)) publisks paldies:)

Un sāk šķist, ka miskaste galvā tiek izdomāta aiz neko darīt...
 
 
dd
04 Marts 2014 @ 08:37
 
[info]lidot, kad mēs iesim slidot? :)
 
 
02 Marts 2014 @ 14:17
 
Šorīt modinātājs bļāva "celies, velies, kāp vienvietīgā kajakā un kajako pa Daugavu!!". Es neko, kā kaut kam tādam var turēties pretī? Bailīgi gan sākumā bija, bet no komforta zonas izkāpt ir trakoti labi :) un nenožēloju, ka uzprasījos uz vienvietīgo:)
 
 
28 Februāris 2014 @ 11:42
 
es padomāšu, cik ļoti man gribas airēties. un visnotaļ iespējamus eskimosus. mhm. tak auksti, ne?
 
 
28 Februāris 2014 @ 07:50
 
pirmo reizi darbā biju pirms modinātāja. interesanti...
 
 
dd
27 Februāris 2014 @ 11:19
 
kaut kā pēkšņi frendliste paceļ spārnos; pozitīvisms, rosība, darbošanās, izdošanās un priecāšanās no visām malām :) paldies :) :) :) :)
Tags:
 
 
dd
26 Februāris 2014 @ 11:24
 
grūti aptvert, bet es šonakt gulēju 8h.. derētu ieviest ikdienā šādu režīmu. turklāt, beidzot atkal atnācu ar kājām uz darbu, kas šoreiz gan aizņēma vismaz pusotru stundu. joprojām nereāli sāp kājas pēc pirmdienas lēkāšanas, bet rokas - pēc svētdienas bērnu stiepšanas. toties parādās reljefs <3

izskatīju savu rokdarbu lielīšanās albūmu draugos, sirds sažņaudzās. vajag kaut ko padarīt..
 
 
25 Februāris 2014 @ 19:25
 
es nezinu, vai tas ir pats labākais, kas šodien noticis (jo diena sākas 00:00), bet man atveda pankūkas ar lāceņu ievārījumu. kastīti pankūku un burciņu ievārījuma. vienkārši tāpat, pajautāja, vai esmu ēdusi pusdienas. pankūkas vēl siltas, ievārījums košs un smaržīgs. tas viss joprojām ir dīvaini un savādi. un citādi.
 
 
25 Februāris 2014 @ 14:54
 
meklējam ofisu. pirmais jautājums - ir internets? otrais - ir vieta daudziem velo un paraplānam?
Tags:
 
 
24 Februāris 2014 @ 04:14
 
Tātad, pēc praktiski nemaz negulētas nakts aizbraucam (priekš dotās situācijas) hardcore treniņā, pēc tam momentā teleportējamies ārpus Rīgas uz pirti, kur pasākuma laikā guļam, bet nakts vidū lienam dubļainā āliņģī un tikai pēc tam pirtī, nākamajā dienā nodarbojamies ar dažāda kalibra bērnu transportēšanu pa Laumu dabas takām, pēc tam, caur mājām, uz kalnu. Ceļgali teiks paldies, bet vispār treniņš perfekts, ar pacēlāju joprojām augšā brauc meitenes un bērni, mēs slājam gar malu tāpat. Neko daudz nezaudējām, bet treniņš priekš chn trepēm labs. Un man 3.x vēl nav apnicis šļūkāt no kalna, gluži otrādāk, pāris reižu nobraucu bez kritieniem!!!!
Un lr1 joprojām visu nakti raida atkārtojumus, interesantākos turklāt. Varbūt man vajadzētu nopietnāk pievērsties gulēšanai, bet reizēm realitāte ir skaistāka par sapņiem (kurus es tāpat nekad neatceros). Tādas tās brīvdienas, ja..