22 Decembris 2014 @ 16:24
 
tas saucas, tā var nogurt tikai no svētkiem. pēc 2 dienu aktīvas atpūtas(?) man ir smagi sabristi jaunie zābaki, joprojām pēc dūmiem smaržojoša un sniegā/lietū/Amatā mērcēta drēbju tonna un sāpošs žoklis. pēdējais ta no kā?
īsumā un visa visumā - sestdien nogājām gabaliņu Līgatnes upes un peldējāmies Gaujā, svētdien noairējām gabaliņu Amatas. nepeldējāmies Amatā par laimi.
loģistika, paspēšana visur mani nogrudina, laikam esmu atradinājusies, turklāt miega nav, nav, kad pagulēt. tādas tās brīvdienas. bet nu nē, es nesūdzos; grēks sūdzēties par to, ka ir iespēja sēdēt upes vidū un kaifot no tā, ka pretvējš un pretsniegs un pretkrusa, pret-vājprāts tāds, ka airi pūš pa gaisu.
paļdis visiem iesaistītajiem, ernuerna par aicināšanu, barbala&co par gara uzturēšanu un mācīšanu braukt pāri pareizajiem akmeņiem, zem kokiem un gar bezgalskaistajām klintīm.. :)
 
 
20 Decembris 2014 @ 01:46
 
Raibas dienas pa reizei gadās. Ar zābakiem teju 200eur vērtībā (katram priekšniecību, kas iesaiņotas dzimšanas dienas dāvanas vietā aizved uz Virsotni un saka, reku pārgājienu zābaki, izvēlies, ko vēlies, vai, manā gadījumā, to, kas der...), ar pavisam dīvainu lietu iegādi (kokā metamais maisiņš un aukla, kas pati savienojas, bez mezgla!?), nopētīju arī kāpšanas sienas elementus, bet to šoreiz nē, ar 3-stundīgu teātri, supergardām vakariņām (čipsi, skumbrija un banānu -vaniļas -apelsīnu kokteilis), un saldajā - Kursītes supergrāmata Virtuves vārdene, bezgala interesanta lasāmviela!
Jā, es lielos, jā, man iet bezgala labi, jā, es pa reizei varu līdz apmaksai novest savus darba projektus, jā, es tur ne vienmēr tizlojos, jā, un man vēl nav visu Zsv dāvanu (izņemot mazai meitenei, kurai nu būs pašai savs galvas lukturis, lai, nākamreiz apmaldoties mežā (aizgājām nevis uz jūras pusi, bet taisnā stiepienā gar Garezeriem...), nebūtu tik ļoti bail :) ).
 
 
25 Novembris 2014 @ 13:43
 
smieklīgais vingrošanas vakars. mugura nedaudz jutīga, bet pietupienus ar vīrieti uz pleciem tomēr joprojām varu uztaisīt :) nav tik liela skāde svarā, ka vairāk tajā, ka viņš kustās un smejas..
 
 
24 Novembris 2014 @ 13:54
 
Var jau būt, ka jums ir gudrās veļasmašīnas, kas apgriež pārvalkus un apēd zeķes, toties mana soma prot atskrūvēt korķīšus un ieziesties ar krēmu. No iekšpuses.
 
 
20 Novembris 2014 @ 10:14
 
18. novembrī nobraukt simtiņu offroadā un pēc tam saslimt, tipiski. kur ir mana imunitāte un kāpēc viņa nenāk, kad vajag? bet es vakar pirmo reizi mūžā iegāju aptiekā un teicu 'man vajag kaut ko, ar kā palīdzību es rīt varēšu iet uz darbu. JEBKO.'

bet brauciens bija labs, velo ka puķīte un brauc ka zvērs :) beigās dabūju iespringt, pa visiem Dārziņiem, Rumbulas lidlauku, promenādi, un tā līdz pat Molam, ķēru pārējos. bišķi nolažojos, jo domāju, ka briedis pazudis, gaidīju un zvanīju. izrādījās, ka briedis, kā jau briedis, aizbraucis pirmajā pačkā...
 
 
17 Novembris 2014 @ 00:46
 
Jāatzīst, man šorīt patika gulēt līdz pus2iem, izmazgāt māju un tad uz Vecrīgu. Plāna tā starošana, bet vismaz no mājas laukā. Illumine-s logi patika :)
 
 
15 Novembris 2014 @ 18:18
 
http://www.amazon.com/dp/B000I1X6PM/
kas labāks - reviews vai What Other Items Do Customers Buy After Viewing This Item ?
 
 
14 Novembris 2014 @ 08:52
 
Interesanti ir vingrot, taisīt pietupienus ar 80kg dzīvsvara uz pleciem, kas, vēl pa virsu visam, vēl arī smejas.
(Un tas mums tā abpusēji, arī par tiem kg; kāpt pa sienu ir ērti, ja nav jādrošina uz pusi smagāks cilvēks. Vismaz kāds labums no tā)
 
 
dd
13 Novembris 2014 @ 10:06
 
man šķiet, ka vakar kaut kas sajuka, jo [info]barbala laikam tomēr teica, ka vīns pēcskriešanas staipīšanās laikā, nevis vietā. lai nu kā, jūtos labi rekaverējusies. un teju pusotru stundu skriets nebija seeeeeeeeen! visi īkšķi gaisā! :)
 
 
12 Novembris 2014 @ 19:29
 
Ētiski vai neētiski kontrolei māti ar ratiem izvilkt no autobusa? Pareizi vai nepareizi nemaksāt par braucienu, ja naudas nav, bet zini, ka noteikumi paredz braukšanas maksu, un patiesībā atvieglojumu nav - bet, atkārtošos, tu to zini un vienalga brauc!? Kur ir kaut kāds vidusceļš starp šo un kontroliera parastā darba pienākumiem, ņemot vērā, ka nedzīvojam pasakā?
 
 
12 Novembris 2014 @ 14:57
 
Kamdēļ rītos to vien gribas kā ieplānot sportus vakarā, bet, konkrētajam vakaram pienākot, - to vien, kā gribēt karstu vannu, velties pēļos un visu ignorēt?

Vakar bijām Brāļu kapos, es nemaz nezināju, ka mans sencis ir bijis kapteinis. Toties akmeni atradu uzreiz. Uzlikām svecīti un žēl, ka nedabūju arī igauņu lentīti, piederētos.
Tupam pie plāksnītes, garām iet ļaudis un "skat, kādi visiem latviski uzvārdi" (lasa) ... un tieši nāk gar manu Jürgensons :)
Un man tiešām ir reāls attaisnojums bremzēšanai, tās asinis, tās igauņu lēnās asinis...
 
 
11 Novembris 2014 @ 16:53
 
mmm, šodien man zobus laboja ar krustnagliņām un citronskābi, visu dienu mutē patīkama garša.
tik tās krustnagliņas sāpīgi sit pa kabatu.
 
 
05 Novembris 2014 @ 00:24
 
-man naktīs būs jānēsā kapes uz zobiem, kā hokejistiem.. :(
-ķivere arī?

pamēģini tik nesmaidīt....
 
 
dd
04 Novembris 2014 @ 23:28
 
visam par godu man tagad ir arī džemperis ar sarkano dusmīgo putnu un milzīgu uzrakstu 'ANGRY!'
palika labāk, tā ja...
 
 
dd
04 Novembris 2014 @ 15:31
 
Ieraudzīju zobārsta tāmi (kopā saskaitīt joprojām bail), un sapratu, ka manas prioritātes ir galīgi greizas. Bet man tikai saka "nekas, vārīšu garšīgus griķus un daudz mīļošu"...
Un saule, pus4os braucot uz darbu, ir traki skaista...
 
 
dd
03 Novembris 2014 @ 10:20
 
Nogurums ir tad, kad visu nedēļu nāc mājās ar domu, ka derētu tas mājās brūvētais vīns no ledusskapja, jo noteikti, ka garšīgs, bet, atnākot līdz galam, acis tāpat veras ciet, arī bez vīna. Šonedēļ būs citādāk?

Novembris sācies. Esmu pārtērējusi gada budžetu un iegādājusi velo un slidas samērā saskaņotos toņos. Kurš brauks? Iemēģināju abus. Ar slidām 3kūleņi, kaut parasti nekrītu praktiski nemaz, ar velo - 100km offroad ar draudzīgajiem, kas bija superduper fantastiski. Vispirms pa veco dz-ceļu, smiltis līdz ausīm, neminas ne sitams. Mežs ar briksnīšiem un ātriem ceļiem. Kalniņi. Tumsa, kad neviens neslēdz lampas, un tā arī praktiski neieslēdz līdz finišam (finišējām ap 19iem, līdz tam izbraukājām Ikšķile-Salaspils-Dārziņi jau tumsā). 8h pure awesomeness, vēl tikai 2. datums, bet jau pirmais simts šosezon pieveikts. Atbrauc mājās, karsta duša, biezpienmaizīte, bučasbučas, un citādākā kompānijā dodies atpakaļ pie vecākiem, kur jau pirms dažām stundām būts ar velosipēdistiem. Baigās Brīvdienas. Pa skaisto :)

..tas nozīmē, ka atkal esmu atvērta piedāvājumiem izbraukt ar velo. Ir dzīvs :)
Tags:
 
 
28 Oktobris 2014 @ 08:33
 
3 līmeņi draudzībā ar kaķi. Tev metas pie rīkles, burtiski, tikko ierauga. Metas kājās, tiklīdz pagriez muguru. Ieritinās uz kājām guļot. Protams, visam apakšā ir daudz darba un mīlestības, lasīt, akniņu un zivju.
 
 
dd
26 Oktobris 2014 @ 16:18
 
Stipri pārvērtēju draugu vēlmi vienmēr ciest. Vakar, no mājām startējot ap 6iem, nokļuvām Viļņā, sekoja 20km pārgājiens, noparkojāmies uzreiz pēc gandrīz sasaluša purva šķērsošanas un uzcēlām episki komfortablu nometni ar 3m garu ugunskuru, kas sildīja 2 blakus sasietas nojumes, kurās izvietojāmies paši. Guļammaiss un ugunskurs silda tā, ka ik pēc brīža ar saucieniem "atkal jau", "uzmanību, es izģērbjos" pamazām tika vilkti nost apģērba gabali. Salds, salds miedziņš.. Tā gulējusi nebiju ilgi, ilgi.. No rīta tauta pieprasīja "vēl purvu", un bridām tā meklējumos. Atradām džungļus un skaistu mežu.. Tā pamatīgi skaistas brīvdienas ar starpfinišu Viļņas maķītī, pelnīta kūka un milzīgs kapučino, ko paņēmu tikai dēļ zīmējuma, ko redzēju biedra krūzē :)
Vakars vēl nav beidzies, mājās gaida karsta vanna un karsta sirds :)
 
 
24 Oktobris 2014 @ 08:50
 
es jau tagad zinu, ka svētdienas vakarā man vajadzēs vēl vienu dienu, kad atpūsties siltumā. sēdēt mājās pidžamā un dzert kakao, ieritināties azotē zem segas, nevis vienai guļammaisā nekurienes vidū. bet laikam jau reizēm vajag gan to, gan to.
 
 
23 Oktobris 2014 @ 23:39
 
ja šodiena iesākās baigi labi, ar reālu apsveikumu, ko sazīmēja (un pantiņu sadzejoja) abi divatā, sarkanbaltsarkano latviešu zīmīšu bufu dāvanā un vispār daudz foršu emociju, tad pa dienu noķēru stresiņu, jo neko atkal nesaprotu... un gandrīz aizbraucu mājās kurnēt par netaisnībām. saņēmos, man pat atveda peldbrilles, un devos nezināmajā a.k.a. savā pirmajā peldēšanas treniņā (izņemot to vienu test režīmā ar ironman.lv). nereāli. 45min, un ūdens aizskalo un ar hloru izdezinficē visas figņas, kas nāk prātā un krājas viena virs otras. priecīga. un brīvdienas atkal būs mežā :)
 
 
dd
23 Oktobris 2014 @ 00:22
 
kāds man saplāno nedēļas nogales pārgājienā līdzi ņemamās lietas. 'pretiedeguma krēms'.
 
 
22 Oktobris 2014 @ 13:07
 
Vakar bija gardākie smiekli pēdējā laikā..

'Jānītis mājās rāda liecību.
-Kas ir nv?
-nacionālais varonis!'

Un, smieklīgāk par visām iespējamajām anekdotēm
'tagad es pastāstīšu anekdoti par blondīni un bruneti... (skaļš čuksts, jo jāprecizē - tēti, kura bija tā stulbākā? )'
 
 
20 Oktobris 2014 @ 12:19
 
Brīvdienas bija pasākums gandrīz bez bildēm. Gan tādēļ, ka rokas aizņemtas ar trases marķējamām lentām, gan tādēļ, ka lielāko tiesu tumšs, gan tādēļ, ka labāko jau nekad nav iespējams nobildēt.
Uzspēlējām augstāk par zemi un nakti pavadījām augstākajā LV punktā, Lielā Liepukalna skatu tornī zem miljoniem miljardiem zvaigžņu un asa, auksta mēnessirpja, ko redzejam tikai un vienīgi tādēļ, ka nakts vidū modāmies. Nakts vidū iepūta vējš tā uz -10`C, dabūjām celt sieniņu, bet vispār viss veiksmīgi. Kāpt lejā, ja savajagas nokāpt, gan ir liels izaicinājums un 'vai patiešām vajag???' :) Bet tā viss bez starpgadījumiem, tikai vajag foršu guļammaisu, daudz labu drēbju un karstu guļammaisa biedru. Nākamajā nedēļas nogale sola vēsāku, jāmēģina izmantot survival blanket, jo biedra nebūs.
Sestdien ilgi vazājāmies pa mežu ar lentām, svētdien cēlamies tā paagrāk. 5:30. skan modinātājs. 15min darbību secības pārrunāšana un apēsts prjaņiks, 20min novācam visas mantas, nosienam aizslietni un nokāpjam lejā. Plānošana ir visa pamatā. Kolēģe viesnīcā neesot varējusi izlīst no gultas, jo auksti. Bija jau arī vēsumiņš, toties, braucot uz Rēzekni, redzejām nereāli skaistu saullēktu. Uzvilku 45.izm. pārgajienu zābakus ar kamieļvilnas zeķēm iekšā un pa apsarmojušu mežu savilkām pēdējās lentas, uhh un ahhh.. un reizē ar startu, 12:00, sāka līt lietus. Pasaka, no vienas puses beidzās, bet arī tāds mežs ir ļoti, ļoti skaists. Aukstais, svaigais gaiss un smidzeklis, un tās krāsas, tās krāsas...
Bet visvairāk jau tās sarunas, kas risinās, braucot mājās un cenšoties neaizmigt. Esmu pārsteigta, patīkami pārsteigta. Un viss ir nereāli labi.
nakts )
 
 
13 Oktobris 2014 @ 13:20
 
gh. pusotra stunda pa telefonu. un man gribas kāpt! airēt! braukt! VISU! nē, es joprojam nenožēloju bāriņu, bet gribas iekāpt kāda 67. gada kartē un ar visu velo uzkāpt kokā :) [es joprojām atceros žumārīšanos pagājušogad un iepīkstināšanos tieši, kad pāri kokiem parādījās saules maliņa... mmmm...]
[info]ernuerna, klau, es nopietni domāju jautājumu par XXL :) turklāt Gauja tā pati vien ir kopš 67. gada, tai vajadzetu būt mazākajai problēmai :P
 
 
dd
12 Oktobris 2014 @ 19:43
 
bāriņš iztika bez manis.... nekas, lai arī bildes ir wowowow, naktī TO es arī būtu gribējusi darīt. tikai nedaudz vairāk jāpabrauc un jāpadara lietas. negribējās pēc gada atgriezties, lai paliktu pēdējā, ja pagājušo gadu stāvējām pa vidu uz pjedestāla. [a bet atkal ir noticis "igauņi nāk!", turklāt vinnējuši, ierodoties 40s pirms kontrollaika!!! uffff...]. uz nākamo gadu... gribu atkal komandu. ceru, ka konkrētie cilvēki pēc 2x mana atteikuma atkal piedāvās, un man šoreiz nebūs iemesla iebāzt galvu sūnās. vai arī pašai jāpiedāvājas. jo plāns ir labs un visnotaļ interesants, pa šo gadu esmu krietni iemācījusies darīt visu kopā, turklāt nemaucot ar asinīm pa muti. tā jau pamatā vajag, bet attieksmei citai jābūt, visu caur krāsaino prizmu. saliekot visu kopā un ziemā pastrādājot, no manis atkal varētu iznākt ņemama gaļa. ha.
...tā vietā man bija kāpšana un rāpšanās pa sienu civilizētos apstākļos (ne-ga-tī-vā pir-mo rei-zi!!! :) aaaaaa! :) me happy) trijatā (wink wink ;) ) un bērnu staipīšana sestdien un lietainas sacensības, šķiet, pēdējā daļa dzimšanas dienas svinību un pozitīva sezonas kopvērtējuma apbalvošana šodien. un diena ne tuvu nav beigusies :)
mierīgais gads ar sabiedriskām aktivitātēm, ne psihošanu. un tā ir labi, tik labi :))