06 Aprīlis 2020 @ 14:31
 
Mani šodien viss ļoti kaitina. Tāpēc brīdī, kad apakšējie kaimiņi izdomāja, vismaz pēc skaņas spriežot, zāģēt griestu caurules (dīvaini, mums tādu nav, nez kur viņi tādas ņēma), es nolēmu, ka turpmāk staigāšu augstpapēdenēs pa māju. Skaļie remonti kaut kad jābeidz, bet augstpapēdenes ir forever. Ar klavieru ripināšanu pa sienu es tā kā varēju sadzīvot, mazliet pat atgādina pērkondārdus un ir epizodiski, bet griestu cauruļu zāģēšana man ir par daudz.
 
 
06 Aprīlis 2020 @ 12:09
 
Cik dīvaini – deserti ir deserti un man garšo deserti, un es ļoti šķībi skatos uz "vieglajām kūkām" vai "bezgrēka desertiem" – vai nu ir, vai nu nav, tā tomēr nav ikdienas paika, kāpēc sevi mocīt ar visādām mazkaloriju šausmām. Taču, ja palasa amerikāņu no-bake desertu receptes, pat man šķērmi sametas. Nu tur 3 pakas krēmsiera un vēl bundža iebiezinātā piena, un vēl 2 turzas cool-whip (nezinu, kas tas ir, bet otrā sastāvdaļa ir kukurūzas sīrups, must be good). No bake diabeetus.
 
 
06 Aprīlis 2020 @ 11:06
 
Žēl, ka nav cepenes. No otras puses - tāpat pazaudēju to rakstu kur rauga džedajs stāsta kā to mājās uztaisīt piemēram no žāvētiem augļiem. Bet var arī vīna vai alus pudeles nogulsnēm. Lai gan to varētu pamēģināt arī tāpat un pēc tam pončikos vai pankūkās
 
 
06 Aprīlis 2020 @ 10:14
 
Cūcības likums. Iepriekš pie bezmiega naktīs petīju kā vējš dzenā atkritumus un īgņojos uz tiem, kas naktīs rūcina mašīnas motoru (vRrrummmgrrrhphephe), šonakt nospļāvos un iedzēru Hypnos un kādam nosperti lukturi tieši pretī mūsu logiem. sāp pirms mēneša potētā vakcīnas vieta (tieši tur un tikai tur) un besis, jo nav ar ko parunāt, visi darbā vai 'skolā' un ar tikai telefona sarunām nepietiek, pat ja ar vīru esam sākuši vairāk sarunāties un (wow!) papļāpāt
Un vakar uz dīvāna mīļi sasēdušies noskatījāmies multenīti Eži un lielpilsēta
 
 
06 Aprīlis 2020 @ 09:43
 
Ja tā padomā, man saule nekad īsti nav patikusi. Neesmu no tiem, kas pie pirmajiem stariem atver jaku un skrien uz jūrmalu. Sauļošanās kā laika pavadīšanas veids man vispār nav izprotams, pat bērnībā. Tāpat arī neizprotu, kāpēc pie dzīvokļiem raksta "saulains", manuprāt, padomjlaiku sērijveida mājās tā ir pat drīzāk problēma, jo vasarās būs nejēdzīgi karsti.

Grūti tumsoņām, I guess.

Un vēl man īsti nepatīk brīvdienas. Ja brīvdienās kaut bišķiņ pastrādā, tad arī pirmdienas ir normālas, ja brīvdienās nedara neko vai dara to, kas labpatīk, arī pirmdienās ir grūti un nekas nekust uz priekšu.
 
 
06 Aprīlis 2020 @ 09:22
 
Uzskrēja reklāma, sakārdināja, nosiekalojos un salauza man sirdi. Pat ar atlaidi pusotrs kilo (kurš to vispār var apēst) baklavas par 25..
 
 
05 Aprīlis 2020 @ 22:27
 
meegjinaam nopirkt papildus saldeetavu
lielaakajaa daljaa veikalu vai nu sold out vai backordered
it kaa izdevaas vienu veikalu atrast, bet zvaniis pirmdienas riitaa. Neesmu baigi ceriiga.
 
 
05 Aprīlis 2020 @ 20:54
 
Citās ziņās - manā dzīvokļu mājā ir palielinājusies īrnieku daļa ar bērniem. Mazā sirotāju banda ir kā tādi acīgi vanagi - nepaiet ne 5 minūtes, kopš izlieku terases ejā izvēdināties un izžūt izskaloto miskastes spaini, kă tie jau ir klāt, lai izpētītu.

Viena sīkā, kurai ir kādi 5-6 gadi, ir mini-kugars, jo ikreiz, kad viņu redzu, šai mugurā ir kaut kas ar leopardu vai tīğeru rakstu un reizēm ir pilnīgs kugars no galvas līdz kājām vienos plankumos, saulesbrillēs un uzkrāsotām lūpām. Jep, esmu judgemental gorilla.

Tā jau viņi dzīvot netraucē, bet aizvakar gan mazie perdeļi pārkāpa sarkanās līnijas, jo bija uzrakstījuši "peža" (holandiski, protams) uz mana Nmax skūtera noputējušā vējstikla. Nu, es ceru, ka viņu trusīts, kurš uz balkona dzīvo, pēkšņi nesasirgs.

P.S. Ja ir lēna aizdedze, paskaidroju, ka augstākrakstītais ir jāuztver ar humoru.
 
 
05 Aprīlis 2020 @ 20:36
 
Vakardienas tirgus diena nozīmē ieiešanu zivīgu smaržu virpulī.
No rīta lietišķi izķidāju un sagriezu gabaliņos divus kalmārus un ieliku saldētavā kā panikotāji griķus pieliekamajā. Lai ir gatavi, kad būs iedvesma risoto.

Savukārt vakariņās izmēğināju ķemmes gliemenes (scallops) pilno ciklu ar tīrīšanu, skalošanu, cepšanu un noslīcināšanu sviesta-ķiploku-saldā krējuma mērcē.

Un paralēli vēl pagatvoju vistu basku gaumē ar visu piparu apsvilināšanu uz gāzes.

To laikam sauc par dzīrēm mēra laikā.
 
 
05 Aprīlis 2020 @ 17:25
 
Ārā ir besīgi, jo saule un bezvējš. Man ļoti nepatīk bezvējš, kā izrādās. Sajūta, ka svaiga gaisa vispār nav, ir tikai saule un asfalts, fuj.

Bet tauta dzīvo labi - vismaz divos rajona veikalos palicis tikai kafijas krējums, 35% nav atrodams nekur. Visus veikalus neņēmos pārbaudīt.
 
 
05 Aprīlis 2020 @ 15:28
 
Šonedēļ zviedru meinstrīma mediji daudzkārt izbrīnīti aprakstījuši vācu žurnālistu Kristianu Štihlē (Christian Stichler), kuru nodēvējuši pat par "mistisko vācieti". Viņš ierodoties uz visām Zviedrijas Veselības aizsardzības aģentūras preses konferencēm un uzdodot neērtus jautājumus - tā šeit skaitās žurnālistam ļoti neparasta un dīvaina uzvedība.
Tags:
 
 
04 Aprīlis 2020 @ 23:48
 
Biju pastaigā, pēc tam nomazgāju seju, bet vienalga nāsis un acu gļotādas niez. Skaisti jau ka viss zied un būs rieksti un suga turpinās, bet tāpat drusku nīgrumiņš.
Ļoti gribus ziedus vāzē, kannas uz balkona (vispār tāda tropu paradīze ir ideāls uz kuru tiekties. Ar romiešu žalūzijām, sēdvietām, mākslīgo zālāju vai lupatu paklāju piknikiem un tējas dzeršanām) un šašliku. Un visādus ne pašas gatavotus ēdienus ar piegādi, vēlams treknus vai šikus vai sarežģītus
 
 
04 Aprīlis 2020 @ 19:55
 
Somatika - viens veids, kà par to domāt - ir kermena un pràta un emociju savienošanas mācība, kas nav ezotēriska, nedz arī “sportiska”.
To tikai dalēji var saukt par zinātnisku, bet tā noteikti ir pieredzē balstīta, un visam, ko tu šajà jomā mēgini teikt, vajadzētu balansēt pa vidu starp ezotēriku un sportu.
 
 
04 Aprīlis 2020 @ 13:52
 
Stokholmas slimnīcās daļai Ķīnas vīrusa Covid-19 pacientu, kuriem būtu vajadzīga intensīvā terapija, jau piedāvā vairs tikai morfiju un skābekļa balonu.
Sociālo lietu pārvalde vēsta, ka saņem ziņojumus no intensīvās terapijas nodaļām par medikamentu trūkumu, bet izvēlas neinformēt detalizētāk.
https://sverigesradio.se/artikel/7445616
https://www.expressen.se/nyheter/stockholm-i-krismote-efter-smittan-pa-aldreboenden12/
No tiem pansionātu iemītniekiem, par kuriem rakstīju iepriekš, jau vismaz 50 ir miruši, bet par mirušo skaitu šajā katergorijā publiski ziņot izvēlējies tikai viens no uzņēmumiem, kas sniedz ārstniecības pakalpojumus Stokholmas pansionātiem.
Tags:
 
 
04 Aprīlis 2020 @ 09:35
 
Sen nebiju sametusies tā, kā vakar attālinātajā dzerstiņā pie ekrāna. Turklāt kaut kā ļoti piepeši. Šorīt eksistenciāla neizpratne.
 
 
03 Aprīlis 2020 @ 21:59
 
Reizēm dusmas, reizēm smiekli nāk, reizēm gribas visus pasūtīt un lepni cēlā vientulībā meža vidū nafig. Vēl es ļoti domāju par visādiem mizantropiskiem ierakstiem par patiesībā saprotamu un stresa situācijās cilvēkiem raksturīgu uzvedību. Un to, cik ļoti vajadzīga normāla komunikācija ar ārstniecības personām. Daļa baiļu būtu pavisam vienkārši novēršamas ja būtu tās 10 minūtes vairāk vizītei vai vismaz telefona sarunas tiem, kam atliktas kādas ambulatoras parbaudes vai vizītes. Lai cilvēki saprastu, ka pēkšņi nejauši uzzinot par kādu anatomisku īpatnību nemirs, ja viss labi un kā parasti, ar to atšķirību, ka tagad tas ir pamanīts un satikt to speciālistu tagad vai pec gada lielās šaibās nav atšķirības. Protams, ka ja pēkšņi ir slikti, tad nav ko tur domāt, bet ikgadējās vitamīnu un asins analīzes galīgi nav steidzamas
 
 
03 Aprīlis 2020 @ 20:18
Rokas  
atnāku uz darbu, tad ar močno dezinfekcijas pudeli klases un kabineta rokturus, datorskapja rokturi, mašīnas atslēgu, kabineta atslēgu, datorskapja atslēgu, ar mazāk močno rokas, tad mazgāt ar personīgajām ziepēm, galvenais nesajaukt, tad visus rokturus pa ceļam uz wc, tad kopmašīnas pogas, visu laiku cenšoties paturēt prātā, kur varētu būt vājie ķēdes posmi un ko ar kādām rokām aiztiku vai potenciāli varētu aiztikt citi. mašīnā mētājas 3 veikalu cimdi, katrs vīstoklis pēc lietošanas 3 dienas nīkst neaiztikts un tad pa riņķi, galvenais nesajaukt, mājās pie ārdurvīm ūdens bundzuls un citas ziepes jau, augšā želejiņa, galvenais nesajaukt, nogurums no šīs matemātikas
 
 
03 Aprīlis 2020 @ 20:09
apdeits: we are no longer doomed  
Atsaucoties uz iepriekš rakstīto, šodien apmainījos ar daudziem pieklājīgiem e-pastiem ar inbokšiem, esmu atkal kļuvis par apmaksātu lietotāju (jipī!). Mans kautrīgais un uzvedinošais jautājums par komentāriem diemžēl vēl nav atradis dzirdīgas ausis (bū!).

Bet labā ziņa ir tā, ka Inbokss mūs nav pametis, par to mēs varam pacelt glāzes otroreiz! (jipī!)

Upd.: ā, un man nācās manu peijpala maksājumu novirzīt inbokša+ pastkastes iegādei. Tagad domāju, ko tādu varētu sastrādāt ar savu jauno spīdīgo inbokša pastkasti. Varbūt kāds grib saņemt e-pastu no manis?

Upd. nr. 2: izrādās, mēs varam pacelt glāzes arī trešoreiz – arī par salabotajiem komentāriem e-pastā (jipī!).
 
 
 
03 Aprīlis 2020 @ 15:31
 
Parunāsim par nĒ-veselību. Tā kā man tuvākā karantinētā aptieka šodien atkal atvērās, gāju pēc saviem degunasteroīdiem (jā, joprojām vajag, thanks for asking). Lūk, ne tikai šai, bet arī citās aptiekās vienmēr ir problēmas, ja neizņem visu receptē izrakstīto daudzumu. Raksti kā gribi, vienalga, kurš ārsts – ja izraksta 2, bet izņem 1, jo negribas nolikt uzreiz 30+ eiro, recepte uzrādīsies kā pilnībā izsniegta aptiekā. nĒ-veselībā gan rādās daļēji izsniegta un var redzēt, cik tieši ir izsniegts.

Man vienīgajai šī ir konstanta problēma? Es lohs, ārsts lohs, nĒ-veselība lohs, aptiekas lohs? Kā tur ir?
 
 
03 Aprīlis 2020 @ 10:35
 
visus kaut kas interesē saistībā ar karantīnu. lūk, mani interesē, cik daudzi mājās/dīkstāvē/tml esošie izmanto šo laiku, lai, piemēram, kaut ko apgūtu, nevis vienkārši buhā pa vakariem.
 
 
02 Aprīlis 2020 @ 22:31
 
Pozitīvais:
- stunda, pusotra, ko no rītiem ilgāk pagulēt;
- mājās 1 sekundi nevis 40 min - 1h vēlāk pēc darba beigām;
- garas pastaigas pēc darba ik pārdienu - tuvumā parks, ezers, lauki ar zaķiem, kazām, aitām, putniem un maz cilvēkiem;
- dabūju pastāvīgo līgumu (pirmais gads paskrēja nemanot);
- var iepirkties darbdienu auto-tirdziņos, kas turpat aiz loga uz ielas (siers, zivis, rieksti, gaļa, vēl šis tas);
- strādāt no mājām ir supermierīgi (man gan beidzot sāk pietrūkt ofisa vides, who knew) - miers, klusums, labāka kafija;
- beidzot var koncentrēties visādiem foršiem projektiem (interaktīvie dashboardi, fakjē);
- izdodas mazliet labāk izvairīties no vainas ceļojuma produktu izmešanas dēļ, jo sanāk biežāk gatavot (brīvprātīgā piespiedu kārtā, kā mana mamma saka).

Mājas šrubēšana gan galīgi nav topā. Kad putekļi un mikrobi un zeķes apkārt lēkā - tomēr kaut kā mājīgāk nekā sterilā vidē. Tā es sev saku.

Negatīvais:
- es gribēju nepirkt neko amazonē, jo fek bezos, bet nu jā, tomēr nenoturējos un pasūtīju pāris grāmatas un sveces;
- tikai kādas 2x ir sanācis izbraukt ar manu mīļo Nmaxi pēdējo 2 nedēļu laikā.

Visā visumā un kosmosā ir OK (es esmu tas suns, kas dzer tēju degošā mājā).
 
 
02 Aprīlis 2020 @ 15:21
 
rauga pankūku kalns brokastīs un pāris stundas scavenger hunt. visi skrēja uz visām pusēm bezgala priecīgi, mīļi un dumji, izjauca māju, izkašņāja dobi, kāpa uz jumta, gadrīz iemetās dīķī. tagad milzu vējš.
 
 
02 Aprīlis 2020 @ 22:33
 
Un vispār, ja to uztver kā literāru žanru /un pilnībā ignorē ciparus, citādāk sirdsklauves garantētas/, estētisku baudījumu un šausmas var labi gūt izpētot Jūrmalas nī sludinājumus. Tur ir tik ļoti daudz kas man patīk mājās no ārpuses un arī padaudz wtf iekšpusē, bet izpaliek sāpes par uķipuķi maza smuka mājiņa atstāta novārtā nolaista lidz kliņķim, nāc ka nu bankrotēšu un sakopšu kā Latgales puses īpašumiem
Patīk man tās koka mežģīnes un verandas
 
 
02 Aprīlis 2020 @ 22:22
 
Lasu par radošās būtības atklāšanu caur dārzkopību un tā grāmata kaut kā paceļ un iedvesmo un dod cerību. Tad, kad būs vasara un ziedi vai būs nauda un labs ziedu veikals blakus, darīšu kā tur saka - nopirkt visādus ziedus un lakstus kas uz tevi skatās, cik gribas no katra veida, pārnest mājās un katrā iespējamā traukā likt tā kā pašam gribas un priecāties ka smuki