Labi, ka atgriezos mājās! Liela iespēja bija, ka varēju palikt nakšņot Kopenhāgenā. Ielidoju Kopenhāgenā 15 minūtes pirms izlidošanas uz Rīgu. Var jau būt, ka bija kāds neapmierinātais par to, ka uz mani bija jāgaida, bet.. šoreiz nebija manas vainas itin nemaz.
Pasmaidīju par to, ka šoreiz manu vārdu un uzvārdu ļoti precīzi skaļrunī nosauca. ;) Un forši bija, ka pāris lidostas darbinieki jau kādu gabaliņu no geita dežūrēja, lai mani pareizā virzienā aizvirzītu. :)
Vēl foršais šajā braucienā bija končas no Lietuvas. ;) Jeļena atveda lieliskas lietuviešu končas!! Tagad zinu, ko Klaipēdā meklēšu! :)
Vispār jūnijs atkal būs bagāts ar komandējumiem. Vispirms pāris dienas Klaipēda, tad atkal pāris dienas Brisele.

Tomēr raizējos par to rītrītu... Vai tiešām tās trīs stundas ieriekš jābūt, ja laika posmā no 6 līdz 7 no lidostas izlido tikai 6-7 reisi? Vai tiešām tās kontroles būs tik bargas, ka nekādi nevarēs ātrāk iziet, kā tikai stāvot rindā trīs stundas?
Nedaudz besis.. ;( Diena būs ļoti gara rīt, un zinu, ka līdz dienas beigām būšu nenormāli nogurusi un miegaina.
Laikam tiešām jābeidz šie viendienīši.. Jā, it kā ir labi - aizbrauc no rīta un atbrauc vakarā, bet uz kā rēķina tas viss notiek? Un mana ķermenīša rēķina...

Gribēju no BRU atgriezties tajā pašā vakarā, bet.. atgriezīšos jau nākamajā rītā - pusdivos naktī.
Stulbi. Būs ļoti gara diena. :(

Knapi būšu attapusies pēc četru nakšu komandējuma, kā priekšā atkal viendienītis uz BRU. Un Klaipēda jūnija sākumā šobrīd kārdina ar vēlmi palikt nedaudz ilgāk. Braukt ar savu auto un palikt tur. Nav jau tālu tā Klaipēda, varētu jau tāpat kādās brīvdienās aizbraukt, bet no otras puses - ja esi tur, tad kāpēc gan lai nepaliktu ilgāk? Rīt būs jānoskaidro, kā tad pārējie turp dosies, un tad jau varēs izdomāt, ko pašai darīt.
Un vēl pie sevis ķiķinu par to, ka brauciens uz Luksemburgu un vīna institūta apmeklējums atvēris manī atkal vēlmi iedzert vīnu. :) Luksemburgas vīni un dzirkstošais vīns stāv plauktiņā, tiek dzeri iepriekš pirktie spāņi, bet nu forši tā atnākt mājās un glāzi vīna iedzert! :) Ir labi!

Kaut kā negribīgi krāmēju koferi. Nav tā patīkamā satraukuma, kas kādreiz bija. Tagad ir nedaudz rutīnas sajūta, lai gan pēdējo reizi lielo koferi krāmēju tad, kad braucām uz Poliju un vēl pirms tam - Itāliju..
Un vēl ir sajūta, ka ka koferis pārāk ātri sakrāmējās. Vēlreiz visu pārskatīju un šķiet, ka viss ir paņemts, tomēr iekšā viens visu laiku pārjautā, vai tiešām viss ir paņemts...
Galvenais, lai visas biļetes, rezervācijas, vaučeri ir līdzi. Pase, telefons, dators un dokumenti arī ir. Fotoaparāts lādējas.
Gan jau viss būs labi. Šīs vienkārši būs četras naktis prom no mājām - viena nakts Briselē un trīs Luksemburgā.

No rīta BRU mūs nepaņēma pretī... Aizlidojām uz Lježu... Pěc gaidīšanas tomēr izdevās aizlidot līdz BRU. Apbrīnojami mierīgi visu šo uztvēru, jo mainīt jau neko nevarēju.:-)

Turpinu klepot. Ceru, ka tas ir vienkārši klepus, nevis kaut kāds bronhīts. Rīt uz BRU un tad jau trešdien redzēs, vai vilkšos uz darbu, vai došos vizītē pie ģimenes ārsta.
Vienīgā labā ziņa, beidzot ir saskaņota tāme manai signalizācijai. Var braukt mainīt.

BRU izbraukāju.
Laika prognozētāji prognozēja, ka lietus iespējamība ir tikai 20%, bet šie 20% arī piepildījās. Un forši bija no rīta tas, ka apkalpe mīļi sveica mūs visus Latvijas 96.dzimšanas dienā.;)
SQWP beidzās interesanti. Jāgaida CRP, bet nu man pašai šķiet, ka būs progresa ziņojums, nevis vispārējā pieeja par abiem jautājumiem. Jāpaskaita, vai mums tur nesanāk arī bloķējošais mazākums vienā no failiem.. Bet nu, viss kļūs skaidrāks pēc CRP un EPSCO.
Atpakaļceļam piereģistrēties nevarēju ne datorā,ne arī automātos, kas ir lidostā. Nācās vien izmantot check-in desk. Šis man gan īsti nepatika, jo nav ne ērti, ne draudzīgi.
CPH aizvien vairāk atgādina lielveikalu. Savu C5 geitu gandrīz neatradu. :D Nebiju gaidījusi, ka tādā kā nišā būs iespiestas kāpnes uz leju, uz geitu. Bet vienalga, kaut kā man tomēr patīk CPH lidosta. Varbūt vienkārši nostaļģija par vecajiem laikiem, kad gandrīz katru reizi lidojām uz Eiropu caur CPH. :)
Ar bosu šorīt jau nedaudz paskandalējām. Sapratu, ka viņam nepatika tas, ka es šorīt tomēr izmantoju savas tiesības uz atpūtu un miegu.
Darbā mazu trako namu mēģina uztaisīt ar to rītdienas-parītdienas pasākumu. Man pašai šobrīd šķiet, ka esam izdarījuši lielāko daļu no darbiem saistībā ar DG IR. Atlicis vien nokopt astes. Tāpēc paniku nesaprotu. Vismaz pagaidām nē.
Nu, ko.. rīt pilna darba diena, tad DG IR kultūras programma ar muzeju, ekskursiju un vakariņām. Un tad jau piektdienas agrāks rīts pirms sanāksmes un pati sanāksme.
Piektdien vakarā varēs atvilkt elpu, un,ja viss būs beidzies labi, iedzert šampanieša glāzi.
Iedzeršu glāzi vīna, pabeigšu šmorēt foreli dažādos veidos, lai mīļotais 2 dienas nemirst badā un.. migā iekšā! :D
Turam īkšķus!