Tā nu sanācis, ka tajā laikā, kamēr priekšnieks bija prom, īsti nav bijis laiks un gribēšana kaut ko rakstīt. Šodien bija pēdējā viņa komandējuma diena un man mazais maratons ir beidzies. Diezgan spraigas bijušas šīs 9 dienas - gan darbā, gan arī tāpat. Jūtos nogurusi. Un pats trakākais ir tas, ka saprotu, ka laiks pārāk ātri skrien. Astoņu stundu ir par maz nereti..

12.marts.

Notikums, par kuru tomēr nedaudz raizējos, bija seminārs Finanšu ministrijā. Jā, it kā ir bijuši gana daudz gan maksas, gan bezmaksas semināri. Jā, jau vieglāk ir runāt bez špikeriem, tomēr.. tomēr atbildības sajūta bija krietni liela. Baidījos, ka būs negatīva attieksme. Tomēr viss izrādījas pavisam savādāk, un tas ļoti priecēja. Vairāk nekā divas ar pusis stundas bija ne tikai mans monologs, bet arī aktīvs dialogs. :) Tiešām man patika! :) Kā sapratu, arī klausītāji bija tīri apmierināti. ;))
Un dienas beigās pie sevis pasmējos par to, ka pēdējā laikā bija ienākusi prātā nopirkt kādu krājkasīti, kur ik pa brīdim kādu monētu iemest. Un tieši šajā dienā pie tādas tiku. :D Tagad pamazām sivēntiņš tiek barots, lai kaut kad sevi iepriecinātu ar kaut ko bezgala jauku. :))

13.marts

No rīta pamodāmies un abi iebāzām degunu puķē, jo beidzot tā ir uzziedējusi un...bezgalīgi smuki smaržo. 8.marta dāvana beidzot pilnā krāšņumā sevi sāka izpaust. Tiesa, saprotu, ka būs jādomā, ko tālāk ar viņu darīt, tīt to apkārt, vai ļaut vaļu, bet tas būs vēlāk. Šobrīd ir milzīgs prieks par to, ka tā zied un smaržo. ;)
Bet darbā..darbā darbs. Daudz darba. Tik daudz, ka vakarā atvēlos, nokritu dīvāniņā un kaut ko fonā skatījos televizorā..

14.marts.

Kārtējā sestdiena, kad neskatoties uz lieliskiem laika apstākļiem gribas kārtīgi izgulēties, atpūsties, neko nedarīt, nesaspringt ne par ko utt. Tā es visu dienu arī nobumbulēju pa mājām. Daudz lasīju - gan žurnālus, gan arī jaunos pīrāgus. Nu, patīk man tie pīrāgi! :D Saprotu, ka tas ir nedaudz bērnišķīgi, bet nopietnā un pieaugušā man ir tik daudz darbā, ka reizēm prātu gribas iepriecināt ar pilnīgi kaut ko citu. Un ar šo grāmatu izdevās! :)

15.marts.

Diena izvērsās nemaz ne tik forši. No rīta viss tik rožaini un skaisti! Pabrokastojām, aizsūtīju mīļoto uz darbu, pati sāku lēnā garā posties, lai izmestu kādu loku pa Latvijas pavasarīgajām ārēm.. un te pēkšņi, tāāāāds nelabums. Fui! Tik slikti es pat neatceros, kad man bija. Visas brokastis tā arī aizgāja kanalizācijā.. un ūdens ar tēju arī.. Pēc divu stundu pārbaudījuma biju vien spējīga gulēt uz dīvāna un snauduļot vai ar vienu aci skatīties tv, un ik pa brīdim dzert piparmētru vai kumelīšu tējas, lai vismaz atgrieztos normāls ūdens līmenis organismā.
Ja godīgi, tad tā arī nesapratu, kas tas bija. Mīļotajam viss ok, un man pēc tam arī. Bet nu šāda nelabuma uznākšana tiešām man bija pārsteigums.

16.marts.
Atkal darbā.. atkal kaudze steidzamu lietu..
Bet bija arī viens prieciņš - ministram dzimšanas diena. Plānošanas laikā sanāca pa kādam kūkas gabalam visiem apēst un pie reizes arī par darbiem parunāt. ;)


17.marts.
Pirmā diena, kad beidzot arī es atvēru savu mēteli. Ir gana silti jau dienā, lai vairs netīstītos tik ļoti. :)
Bet citādi - atkal darbs, darbs, darbs.. un atkal tādā zināmā komā izej no darba, lai atvilktos mājās, kaut ko pagatavotu ēst un liktos gulēt..



18.marts.
Komandējums.

Pēdējā laikā man nereti gadās komandējuma laikā kādas ķibelītes, kurām, ja godīgi, es pat vairs nepievēršu uzmanību.
Pirmais pārsteigums bija par to, ka gan turpceļā, gan atpakaļ man tika iedalītas vietas pie loga. Nezinu, bet kaut kā pēdējo gadu laikā šāda greznība, nepiemaksājot, ar airbaltic negadās pārāk bieži. Bet nu, reizēm arī aklai vistai grauds tiek, tāpēc es to norakstīju uz to, ka pārāk vēlu reģistrējos un man automātiski iedalīja to, kas nu bija palicis pāri. ;)
No Rīgas izlidojām laicīgi un tas jau priecēja. Lidmašīnā, kā jau parasti, gulēju, jo tās piecas stundas, ko naktī gulēju, tomēr ir par maz. Kad pamodos, vairs ilgi nebija jāgaida līdz nosešanās mirklim, bet tad pamanīju, ka lidmašīna sāk riņķot. No pieredzes zinu, ka tā nav laba zīme. Cerēju, ka tas ir tikai tāpēc, ka rīta stundā kāds sastrēgumiņš gadījies lidostā, tāpēc mums liek uzgaidīt. Bet beigās tomēr viss tik jauki nebija. Mūs aizsūtīja uz Lježu, jo Briselē migla. Aizlidojām, bet tur.. nekurienes vidus. Citu lidmašīnu gandrīz nav, informācijas par to, ko tālāk arī īsti nav. Daļa pasažieru izkāpa no lidmašīnas, lai savā gaitā dodos uz Briseli vai kaut kur citur, kur nu viņiem paredzēts bija doties. Mums sākumā lika gaidīt lidmašīnā, tad teica, ka varēsim pasēdēt lidostā, tad atkal paziņoja, ka tomēr varēsim lidot uz BRU, bet tikai jāuzpildās. Pēc tam lidostas darboņi uzstāja, ka visiem jāizkāpj, kamēr lidmašīna tiek uzpildīta, un visi draudzīgi arī izkāpa..

Kamēr gaidījam uzpildi, daļa apmeklēja tualetes. Smieklīgi kļuva tajā mirklī, kad ūdens ta tualetē, lai nomazgātu rokas, nav! Tā nu vairāki cilvēki (tajā skaitā arī es) ar ziepēm rokās nezinājam ko darīt. Labi vien bija, ka man vismaz bija līdzi mitrās salvetes. Izkļuvu no nepatīkamās situācijas kaut kā.. :)
Lidojums uz BRU un ātrais skrējiens līdz Šūmanim. Ar divus stundu nokavēšanos ierados uz ekspertu darba grupas sanāksmi. Protams, viss svarīgākais palaists garām, un tas arī patieībā visvairāk tracināja. Nezinu, bet šķiet, ka laikam sākšu runāt par to, ka ir pārāk liels risks kavēt tos rītus pavasaros un rudeņos, līdz ar to, iespējams, saprātīgāk ir braukt iepriekšējā vakarā. Patiesībā tieši tā arī ļoti daudzu valstu pārstāvji dara, tikai mēs aiz nabadzības un censonības mokamies.
Pēcpusdiena pagāja gana raiti un interesanti. Izzrunājām tās lietas, kas svarīgas un beigās Komisijas pārstāvis tā nedaudz skumji atvadījās no mums, runādams par jauniem izaicinājumiem, kas viņam priekša. Nezinu, bet kaut kā radās sajūta, ka arī Komisijas mājā ir gana daudz neskaidrību un pārmaiņu, un iekšējās berzēšanās. Agrāk to kaut kā nemanīju, jo tas netika tik ļoti uz āru nests, vai arī vienkārši es nebiju tik redzīga, bet jebkurā gadījumā šobrīd tas viss kļūst jau acīmredzamāks.
Vakara zombiju reiss laicīgi atvizināja mani mājās. Pasmaidīju, kad nosēžoties RIX, protams, bija teksts par to, ka Rīga ir prezidentūras galvaspilsēta, ka airbaltic ir punktuālākā lidkompānija. ;)) Un atcerējos rītu, kad visa komanda atvainojās par to, ka miglas dēļ sanāca tā, kā sanāca. :)

19.marts.

No rīta modinātājs izmeta joku. Modinātāju uzstādīju vēl BRU esot - uz 7 rīta. Protams, RIX ielidojot, pulksteņa laiks automātiski pārleca uz vietējo laiku. Bet no rīta modinātājs 7 no rīta klusēja, bet sāka zvanīt 8 - pēc BRU laika 7. :D Protams, līdz ar to es darbu kavēju, bet nu pašai smiekli sanāca par šādu telefona modinātājpulksteņa uzvedību.
Bet darbā atkal ļoti daudz darba ;(. No rīta atkal kārtējo reizi saņēmām dīgstus, kas mani atkal ļoti iepriecināja. Ja godīgi, tad šobrīd vairs pat nespēju iedomāties savu nedēļas otro pusi bez dīgstiem. Mazās vitamīnu bumbas tiešām ir lieliskas! :)
Ar le_minga vakar sanāca kā rūķim ar māju - kad es pie telefona nebiju, viņa man zvanīja, kad es zvanīju, viņa vairs necēla.. Eh, šīs aizņemtās dienas ;(
Protams, divas mazgulētās naktis savu iespaidu arī atstāja - vakar krietni vairāk 'bremzēju' un vakarā arī agrāk nolīdu gulēt.. Kaut kā ar to miega badu un nogurumu jācīnās..

20.marts.
Atkal darbi, darbi, sanāksmes, darbi...pa vidu vēl nedaudz uzmetu aci saules aptumsumam. Jā, mākoņi nedaudz traucēja izbaudīt pilnā krāšnumā šo dabas parādību, tomēr kaut ko uz beigām (pēc sanāksmes) izdevās apskatīt. Protams, lielās fotomākslas nebūs, jo nebija jau tāds mērķis. :)

Bet visādi citādi, tiešām darbā laiks skrien pārāk ātri. Visādi tekošie darbi, vēl steidzamie darbi un vēl tā dāņu vizīte otrdien. Šodien Ida piezvanīja, lai pārjautātu, vai viss paliek spēkā, izstāstīja, kā viņi plāno atkļūt pie mums, palūdza adresi. Sarunājām lielos vilcienos, kā viss tīri organizatoriski notiks. Ceru, ka tiešām otrdien viss būs kārtībā. Oi, nedaudz nervozēju par šo. Bet ceru, ka tiešām viss-būs-labi!
Un galu galā - astronomiskais pavasaris ir klāt! :) Jāsāk atkal lūkot sēklas un jābrauc uz dārzu! :)