23.novembris. Svētdiena. 327.diena

Diena pa mājām, lai beidzot sāktu atpūsties un izgulētos. Nedēļa ir bijusi gana smaga, emociju ir bijis ārkārtīgi daudz. Tāpēc viss, ko tiešām kārojās, bija atpūta.
Mājās parasti šokolādi neēdu. Nezinu, kāpēc tas tā ir, bet šokolādi man vienmēr vairāk gribas darbā. Bet nu šajā dienā tomēr pieķēros savam saldumu maisam un meklēju kaut ko tāāādu, kas tiešam uzrunā. No vecajiem krājumiem ir šokolāde no Grieķijas. Nav nekāda izcila, bet patīk tie mandeļu gabaliņi iekšā. :) Tik salds mirklis tas bija.. un tāāādas atmiņas uzjundīja! :)
Eh.. laba brīvdiena bija! :)

24.novembris. Pirmdiena. 328.gada diena.
Vēl viena brīvdiena - par to, ka 18.novembrī aizbraucu komandējumā. Un vēl viena diena, kad varēju atpūtināt savu sakarsušo prātu. Atkal bez liekas steigas. Tiesa, daudz laika pavadīju pie plīts - beidzot atkal bija spēks un vēlme kaut ko gatavot! :)
Bet vakarā atkal saldais ēdiens - hokejs kopā ar le_minga! :)

Vērojot hokeju, saprotu, ka sakarsušais prāts tiešām labāk atpūšas. Laikam jau tas ir tāpēc, ka tajā mirklī esmu tik ļoti pārņemta ar notiekošo uz ledus, ka nepietiek laiks domāt par kaut ko citu. :)
Jā, žēl, ka šoreiz zaudējām, bet spēle tiešām bija cienīga.

25.novembris. Otrdiena. 329.gada diena.
Negribas vairs atcerēties tos uzbraucienus. Vienkārši negribas.
Bet tajā dienā, lai vakarā tomēr neatnāktu mājās pavisam neomā, aizgāju pakaļ paciņai. Stundu garā pastaigā, lai arī pa tumsu un varbūt ne pašu mīlīgāko rajonu, tomēr līdzēja.
Un grāmata, ko saņēmu pastā, ārkārtīgi iepriecināja. Tiešām skaista grāmata! It kā sākumā biju domājusi, ka tā būs ziemassvētku dāvana, bet tomēr nolēmu, ka pati to sev paturēšu. Jā, jā - skopule esmu! :D


26.novembris. Trešdiena. 330.gada diena.
Kad vairs nav kur atkāpties, tad pēdējā dienā ir krietni jāsarauj.

Ar visiem darbiem nebija laiks iepriekš sagatavot prezentāciju un materiālu semināram. Tāpēc nācās vien pēc darba palikt un to visu ātri uzcept. Labi, ka uz iepriekšējiem grozījumiem jau biju ko līdzīgu gatavojusi un līdz ar to tehnika bija skaidra - vienīgais, kas atlika, salikt to visu saturiski kopā.
Priecājos, ka tas arī izdevās.

27.novembris. Ceturtdiena. 331.gada diena.
Nu, ko.. pirmais seminārs par grozījumiem. Tā kā pati šoreiz mazāk pie tiem strādāju, man arī pašai tas tāds pirmais slīcināmais kucēns bija.

Pašai priekš sevis bija skaidrs, ka jāskatās, cik ilgu laiku tas viss man prasa laiku, jāskatās, kādus jautājumus uzdod utt.
Beigās pašai bija pārsteigums par to, ka kopumā divas stundas sanāca. Jā, diezgan ātrā tempā runāju. Jā, varbūt nebija pārāk daudz jautājumu, tāpēc tas tā ātrāk arī beidzās.
Bet bija patīkami, ka pēc tam vairāki cilvēki pienāca un teica, ka bija ok.
Visvairāk sasmaidījos vakarā, kad gāju pakaļ komandējuma dokumentiem uz grāmatvedību. Galvenā grāmatvede palūdza, vai nevaru grāmatvežiem to visu izstāstīt, ko no rīta stāstīju personāla daļām.
Tā tie semināri viens pēc otra man rodas! :D

28.novembris. Piektdiena. 332.gada diena.
Diena vienā skriešanā. No rīta biju aizmirsusi, ka jādodas uz Valsts kanceleju uz sanāksmi. Labi, ka tomēr ieskatījos kalendārā un to pamanīju stundu pirms sanāksmes. Ātri visu izprintēju un aizskrēju turp.
Vispār sanāca interesanta sanāksme. Sasmējos, kad vienas iestādes pārstāvis, runājot par konkrētās situācijas risinājumu, pieminēja manu iestādījumu kā "darba tiesību adeptus" ;))) Šis apzīmējums man tiešām iepatīkās! :)

Bet visādi citādi - atkal viena darbīga darba diena, kad dienas beigās viss, ko gribas, nokrist uz dīvāniņa un neko nedarīt.

29.novembris. Sestdiena. 333.gada diena.

Laistot puķes, pamanīju, ka beidzot viens no maniem četriem ziemassvētku kaktusiem ir pilnos ziedos!
Iepriekšējā nedēļas nogalē vēl tikai bija nojausmas un pumpuriņi, bet nedēļas laikā tādas pārvērtības!! ;)
Bet visādi citādi - diena atkal pa mājām ar ēst gatavošanu, drēbju kārtošanu, mājas piekārtošanu un.. lielumlielu atpūtu! :)

30.novembris. Svētdiena. 334.gada diena.

Lūk arī novembris ir galā.. un pirmā advente ir klāt. Krietnu brīdi domāju par to, vai šogad gribu to vainagu, vai tomēr nē. It kāgribas, bet no otras puses, mājās decembrī sanāks būs mazāk, jo darba būs ļoti daudz - semināri viens pēc otra, līdz ar to arī vairāk stundas jāatstrādā, līdz ar to arī vēlāk mājās atnākšu. Tomēr saņēmos un noliku uz galda to vainagu. :)

1.decembris. Pirmdiena. 335.gada diena.
Tas, kas kaitina - klepus. Jau iepriekšējā nedēļā tas sāka sevi nejauki parādīt. Visas brīvdienas pagāja klepus zīmē, bet šajā dienā tas klepus nemaz nebija jauks, un visnejaukākais ir tas, ka nākamajā dienā jābrauc komandējumā. Nu, nemaz nav forši.
Bet diena atkal darba zīmē pagāja.. darbs, darbs, darbs..


2.decembris. Otrdiena. 336.gada diena.
Atkal agrais rīts. Atkal BRU.
Kompānija lidojumam turp un atpakaļ ietrāpijās patīkama, bet mēs visi lielākoties snaužam, lidojot.
Sen nebija braukt uz ziemeļrajonu, tāpēc atkal varēja izbaudīt vilcienbraukšanas priekus. :) Šis tas ir mainījies pa šiem pāris gadiem. Arī pats rajons ir pārvērties. Sasmējos, ka pati kādā brīdī gribēju patēlot briedi un neņemt vērā zīmes, kas saka, ka tā tu nekur tālu netiksi. Jāatzīst - zīmēm taisnība! Tās ir jāņem vērā! :) Arī parciņš, šķiet, bija nedaudz mainījies. Nedaudz paklīdu, līdz atradu īsto ceļu uz viesnīcu. :D Klīdu, čortojos un smējos vienlaikus. Bet labi, kas labi beidzas - tomēr savlaicīgi nokļuvu viesnīcā. Pasākums patiesībā bija interesants. Kafijas pauzēs un pusdienās nedaudz ietusējām kopā ar LT, LU, HU un MT pārstāvjiem.
Bet pats galvenais ir tas, ka joprojām man patīk Hotel Bloom. :) Tāda priecīgi krāsanaina viesnīca! :)

Jāatzīst, ka nestkatoties uz to, ka klepus mocīja, tomēr pēc šī komandējuma ir ļoti laba sajūta. Jā, biju nogurusi, bet tas nebija tik ārkārtīgi apgrūtinoši un smagi.

3.decembris. Trešdiena. 337.gada diena.
Ir labi, ja pēc komandējuma var izgulēties. Ir labi, ja no rīta vēl ir brīdis uzcept biezpiena sacepumu un šo to pagatavot pusdienām mīļotajam. Un ir forši atnākt uz darbu pusdienslaikā. ;)
Un darbā atkal darbs, darbs, darbs!
Beidzot, tuvojoties darba laika beigām, sāku ķerties klāt darbiņam, kas katru gadu nedaudz kaitina - arhivēšana.

Beidzot sāku atlasīt dokumentus iznīcināšanai. Tas nozīmē, ka visas saspraudes, skavas, klipši utt. jāņem ārā. Putekļains darbs. Nedaudz kaitinošs darbs. Un kārtējo reizi pie sevis nodomāju, ka laikam jāliek tomēr tie dokumenti mapēs nevis saskavoti, bet vienkārši sasprausti ar saspraudēm - tās var ātrāk izņemt. :D
Vēl jau jāsastāda jaunā nomenklatūra, jāatlasa arī pastāvīgi glabājamie dokumenti.. ui, daudz tehniskā darba, no kura nekādi nevar atkratīties.

4.decembris. Ceturtdiena. 338.gada diena.

Par darbu nerakstīšu - jo viss bez izmaiņam. Toties vakarā spontāni dzima ideja - jāsāk plānot nākamā gada rudens atvaļinājums. Tā kā rudens, tad doma ir par siltākām vietām.. Skatījāmies to un šo, bet izvēlē palika pie divām valstīm ar salām - Itālijas un Grieķijas. Meklējām lidojumus, viesnīcas, vietas, ko apskatīt, bet pagaidām nekādi nevar izlemt, kurp doties.

5.decembris. Piektdiena. 339.gada diena.
Atkal darbs. ;))) Kā jau parasti.
Bet labā ziņa - mans pirkums no sportsdirect pienāca! :) Tajā daži labumi man, pāris dāvanas arī! :) Nedēļas laikā pirkums atnāca! Sestdienā pasūtīju, piektdienā jau maiss rokās! Tiešām prieks par to, ka gan sportsdirect, gan dhl tik ātri strādā.
Apskatīju, ka mans pasūtijums, kas domāts Annai kā Ziemassvētku dāvana, no ASV interneta veikala arī beidzot ir LV, bet.. tā kā Latvijas Pasts šobrīd netiek galā ar visām atmuitošanas lietām, tad baidos, vai maz dabūšu līdz Ziemassvētkiem to sūtījumu. Mīļotais man pasūtīja telefonu un tas ienāca Latvijas Pastā jau 21.novembrī, bet joprojām nav ne ziņas, ne miņas. Varbūt aizsūtišu uz info epastu Latvijas Pastam to rēķinu, kur var redzēt, mana pirkuma summu, lai ātrāk to atmuitošanu veiktu.. Lai gan nezinu, vai tas palīdzēs.


6.decembris. Sestdiena. 340.gada diena.
Bildi ievietošu nedaudz vēlāk, bet.. eh.. Rīts sākās tik forši, bet tagad... tagad oms ir štruntīgs. Mīļotais atbrauca pusdienās un, vēl pirms uzkāpa augšā - zvans: "Sauc policiju, stikls ir izsists, maģis nosperts, auto iekšienē bardaks". Sākumā nespēju noticēt, pārjautāju, vai joko. Nē, nejokojot. Nokāpu, nopūtos un.. apraudājos. Nu, kuram atkal tas bija vajadzīgs? Tagad jau advancētāk izsita stiklu - pasažieru pusē - lielo. Tāda dusma uznāca. Labi, ka maģis kārtīgi, kā izskatās, izvilkts. Vismaz tik daudz. Policija arī gan ātri atbrauca un šoreiz, atšķirībā no vasaras, i ar pēdu izņemšanu nodarbojās, i gana labi uzrakstīja protokolu, i aizgāja aptaujāt iedzīvotājus. Laikam jau mans stāsts par vasaras notikumiem un to, ka rakstīju prokuratūrai par to, lai tiktu ierosināts kriminālprocess, iedarbojās. Nezinu. Bet nu tad jau redzēs, kas būs.
Labi, ka mīļotais bija šajā reizē blakus. Bija kaut kā vieglāk.
Kad policija aizbrauca, aizbraucām ar manu auto līdz stāvvietai. Pāris dienas, līdz pirmdienas rītam, lai nu auto pastāv maksas stāvvietā. Pirmdien no rīta atkal pie apdrošinātājiem un varēs sākt visu procesu no jauna. Stulbākais ir tas, ka man 17.decembrī ir tehniskā apskate. Bet stikla laikam jau to neiziešu. Bet to jau tad noskaidros, kā labāk rīkoties. Ceru, ka šoreiz stiklu nenāksies gaidīt vairāk nekā mēnesi. Lai gan..svētki tūlīt un uz vietas diez vai kādam tāds stikls ir. ss.lv pamanījām, ka it kā vienā vietā varētu paņemt no sasista auto, bet nevarējām sazvanīt. Ceru, ka šo visu varēs atrisināt ātrāk...
Cenšos domāt tā, kā mīļotais teica: "Paskaties uz to tā, ka nu šis šajā gadā ir tas pats sliktākais notikums tavā dzīvē".
Jācer, ka viss tomēr beigās būs labi..Nepatīkami.. bet nu..